Kāpēc vārds ''nē'' ir noteikti jāiemāca saviem bērniem?

Sabiedrības veselības speciāliste Rita Kubuliņa intervijā portālam Jauns.lv, runājot par vārda "nē" iemācīšanu bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, teica:  "Tas ir absolūti būtiski. Kad mēs runājam par romantiskām un pēc tam par seksuālām attiecībām, piemēram, par lēmumu par vai pret dzimumattiecību uzsākšanu, tad piekrišana (angliski consent) ir ļoti būtiska sadaļa."

Vislabāk sagaidīt "jā"

Modernā seksuālā izglītība iet soli tālāk: runa ir ne tikai par "nē" (tev ir jāsaka "nē", ja tu to negribi), bet nākamais solis ir tāds, ka tu to dari tikai tad, ja no abām pusēm ir skaidrs "jā". Mēs neko nedarām bez otra cilvēka piekrišanas šai darbībai, nevis viņš tikai nesaka "nē", jo "nē" arī var pārprast.

Piemēram, ja meitene neteica "nē", tad puisis var padomāt, ka tad jau droši vien viņa gribēja. Pateikt "nē" ir diezgan sarežģīti. Starp "nē" un "jā" varētu būt diezgan daudz šaubu un pārdomu. Līdz ar to tikai un vienīgi skaidrs "jā" tiek pieņemta kā vienīgā atbilde.

Jau no bērnības iemācīt pateikt "nē"

Speciāliste atzina, ka vecākiem jau bērnībā savām atvasēm vajadzētu mācīt pateikt "nē". Vecākiem vajadzētu respektēt bērna teiktu "nē", protams, izņemot dzīvību un veselību apdraudošās situācijās. Piemēram, ja bērns vēlas ēst putekļus no "iRobota", tad, protams, jāsaka "nē".

Bet citos jautājumos bērnam māca, ka viņam ir robežas un tās tiek respektētas, ja bērns saka "nē". Tā bērns iemācās saprast: ja kāds pārkāpj viņa robežas, tad tas nav labi un pieļaujami.

 Sākumā var mācīt vienkārši privātuma robežas, un vēlāk, kad ir runa par attiecībām kādā situācijā, bērns sapratīs, kur ir viņa robežas, ko citi nevar pārkāpt un kas ir jārespektē.

Ja kāds kaut ko dara pret bērna gribu, viņam būtu jāspēj pateikt "nē", nevis jāklusē un pasīvi jāpakļaujas tāpēc, ka viņam iemācīts visam piekrist, jo nav pieklājīgi teikt "nē".

Spiediens starp vecākiem un vienaudžiem

Kubuliņa norādīja, ka viena no pusaudžu vecuma īpatnībām ir tā, ka šajā laikā bērniem vissvarīgākais ir vienaudžu viedoklis un viņu pieņemšana. Ir normāli, ka bērnībā puisītim vai meitenītei liekas, ka vecāki visu zina, bet pusaudžu vecumā šķiet, ka vecāki neko nezina un nesaprot. Tikai 25 gadu vecumā jaunais cilvēks atkal saprot, ka vecākiem tomēr bija taisnība!

Tā kā pusaudžu vecumā vienaudžu viedoklis ir daudz svarīgāks nekā vecāku teiktais (nevis tāpēc, ka bērns necienītu vecākus, bet gan tāpēc, ka ir ļoti liela vēlme iekļauties, tikt pieņemtam vienaudžu grupās un attiecībās), pusaudži var izjust vienaudžu spiedienu un grūtības pateikt "nē".

Kā es viens atteikšos no aliņa, kad visi dzer?

Piemēram, ir grūti pateikt "nē", ja kopīgā atpūtā kāds piedāvā iedzert alu vai kaut ko citu alkoholisku. Pusaudzim šķiet - ja viņš vienīgais nedzers piedāvāto aliņu, citi par viņu padomās un runās sliktu un, iespējams, novērsīsies.  "Ja es nedzeršu, bet visi dzers, kas es būšu vienīgais nūģis vai mūķene?! Bet dzert arī īsti negribas..." Pusaudzis var piedzīvot dažādas ļoti mulsinošas sajūtas, mēģinot pateikt "nē".

"Pusaudžu vecums saistīts ar to, ka viņi mācās pieņemt lēmumus, apzināties sekas saviem lēmumiem, pastāvēt par sevi. Lai gan pieaugušie no malas var teikt, ka vispirms jādomā par sevi un tikai tad par to, ko draugi domā, pusaudzim to ir grūti pārslēgt. Viņi domā: "Man nav vienalga, ko draugi par mani domās! Es nevarēšu rīt iet uz skolu, ja neviens ar mani nedraudzēsies.""

Ja pateikšu "nē", mani pametīs

Līdzīgas situācijas pusaudži var piedzīvot attiecībās, īpaši, ja puisis vai meitene ļoti patīk. "Tad ir grūti pateikt "nē", jo ir bail no atraidījuma, bail, ka nesapratīs." Meitenei var likties: ja pateikšu, ka nevēlos, neesmu īsti gatava, nav īstā noskaņojuma seksuālam kontaktam, puisis var padomāt, ka īsti viņu negribu, un viņš pametīs, lai gan meitenei viņš ļoti patīk un ir mūža mīlestība.

Pusaudžu vecumā ir grūti pārdzīvot vilšanos un atraidījumu, pasakot "nē", tāpēc viņi bieži vien mēdz teikt "jā", kaut arī patiesībā kaut ko nevēlas.

Grūtības atteikt ir ne tikai meitenēm, bet arī puišiem. Arī zēni var nejusties gatavi sākt seksuālas attiecības, bet baidīties par to pateikt skaļi, jo šķiet, ka "večiem vienmēr jāgrib", "visi vīrieši to vienmēr grib un var", "kā es tagad pateikšu "nē"”.

Ja negribi, saki "nē"!

Speciāliste uzsvēra, ka nav vajadzīgs pat konkrēts iemesls, lai bērni, pusaudži, jaunieši un arī pieaugušie seksuālās attiecībās pateiktu "nē". "Ja negribas, tad negribas. Viss."

Tā kā saistībā ar pusaudžu vecuma īpatnībām bērnam var būt grūtības pateikt "nē", vecākiem būtu sava atvase jāiedrošina, piemēram, aicinot vispirms padomāt par savu veselību, drošību, pašsajūtu.

"Ja draugi būs īsti draugi, tad viņi tevi pieņems. Arī partneris, kuram tu tiešām patīc, tevi pieņems. Ja nē, tad ir jautājums, vai šīs attiecības vispār šajā brīdī ir tā vērtas?"

Risks piekrist seksuālai vardarbībai

Ja bērnam nav iemācīts teikt "nē", tad ir lielāks risks, ka viņš vēlāk var iesaistīties seksuāli vardarbīgās un negribētās attiecībās. "Protams, absolūti. Ja bērns nezina savas robežas un to, ka viņa robežas ir jārespektē, tad arī vieglāk ļaus pārkāpt robežas.

Īpaši, ja runa ir par seksuālu vardarbību. Ja varmāka jūt, ka bērnam vai pusaudzim nav pretestības, tad tas var tikt izmantots. Bērni ar spēcīgāku spēju pateikt "nē" vairāk pasargā sevi no nepatīkamām vai bīstamām situācijām."