Imunoloģe: ļaujiet imūnsistēmai komunicēt ar ārpasauli

Ikvienam no mums ir divu veidu imunitātes: nespecifiskā jeb “trulā”, ar kuru mēs piedzimstam, un adaptīvā jeb inteliģentā, kura veidojas mūsu dzīves laikā. Inteliģentā imunitāte sāk veidoties, tiklīdz mazulis sāk ēst papildus mammas pienam – aktivizējas mikrobioms zarnu traktā, iedarbojas ārējā vide un unikālā imunitāte uzsāk savu garo, mācību pilno ceļu. 

Pirmie pieci gadi cilvēka mūžā imunitātei nozīmē kārtīgu treniņnometni. Šai laikā mazā cilvēka imunitātei viss ir jauns un intensīvi apgūstams, tāpēc arī biežās slimošanas dārziņos nav nekāds pārsteigums – socializēties sāk ne tikai paši bērni, bet arī viņu specifiskās imunitātes. Tās turpina to darīt nepārtraukti visu cilvēka mūžu, tikai imunitāte arvien vairāk uzkrāj zināšanas par dažādiem draudiem mūsu organismam jeb patogēniem, ko ikdienā saprotam ar, piemēram, baktērijām, vīrusiem vai sēnītēm. 

Respektīvi, mūsu specifiskajai imunitātei piemīt atmiņa – jo ar mēreni daudzveidīgāku patogēnu arsenālu ir saskārusies mūsu imūnā sistēma, jo inteliģentāka jeb aizstāvēties spējīgāka tā ir dzīves gaitā. 

Visiem zināms, ka gudrība prasa laiku – arī imunitātei nav cita ceļa, kā nepagurstoši mācīties, jo tikai tādējādi tā var ātrāk un efektīvāk aizsargāt organismu visas dzīves garumā. 

Informatīvā telpa ir piepildīta ar aicinājumiem stiprināt imunitāti, bet ko gan tas īsti nozīmē? Vispirms būtu svarīgi ņemt vērā, kāda ir starta pozīcija – ja ir kādas iedzimtas vai ārējās vides raisītas saslimšanas jeb imūnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, bronhiālā astma, atopiskais dermatīts, cukura diabēts u.c.), tad imunitātes jautājumiem noteikti jāpievērš lielāka vērība – vājā organisma vieta rūpīgi jāpieskata un nepieciešamības gadījumā jāpalīdz tai aizsargāties ar kādiem papildu līdzekļiem. 

Savukārt, ja cilvēks ir vesels, tad gan galvenais nosacījums ir negrimt pārmērībās. Kāpēc tā? Jo praksē visbiežāk novājinātas imunitātes iemesli ir banāli – atklājas, ka sliktās pašsajūtas cēloņus itin viegli varēja novērst ne ar medikamentiem, uztura bagātinātājiem vai procedūrām, bet gan tādiem vienkāršiem ikdienas soļiem kā:

• Regulārs miega režīms ar vismaz 7-8 stundām nesaraustīta miega
• Pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs, ievērojot arī dažādību un sezonas īpatnības
• Pietiekama šķidruma uzņemšana atbilstoši sava organisma vajadzībām
• Fiziskās aktivitātes, kustības
• Regulārs veselības stāvokļa monitorings – profilaktiskas veselības stāvokļa pārbaudes, ārsta apmeklējumus un analīžu pārbaudes reizi gadā
• Izvairīšanās no veselībai nelabvēlīgiem ieradumiem – piemēram, smēķēšanas, pārmērīgas rafinēto cukuru lietošanas uzturā u.c.

Tikai tad, ja šīs ikdienas grafika lietas ir kārtībā, bet imunitāte niķojas, ir vērts kopā ar savu ārstu domāt par savu imunitātes stiprināšanas stratēģiju. Tas, protams, neizslēdz to, ka samērīgi un pārdomāti var lietot pārtikas produktus, kas sniedz papildu pievienoto vērtību. Nenāks par ļaunu reizi pa reizei apēst kādu papildu sauju ogu, medus karoti, sasildīties ar ingvera dzērienu vai iedzert Actimel jogurta dzērienu ar dzīvajām L.casei Danone baktērijām. Neesam kategoriski. 

No našķiem pilnībā atteikties nevajag – ja vien tas veido tikai 10% no ikdienas sabalansēta uztura plāna, šos produktu piemērus var iekļaut savā ēdienkartē, palīdzot bagātināt tā daudzveidību, bet vienlaikus ļaujot gūt prieku par garšas baudījumu. 

Tā kā draudi organismam visbiežāk nāk no ārpuses, imunitātes jautājumos mūsu vairogs ir āda – tas ir mūsu lielākais orgāns, ko kā mūsu primāro aizsargbarjeru mums jāuzmana visvairāk. Domājot ne vien par to, kā to stiprinām ar uzturu, režīmu un aktivitātēm, jādomā arī par ārēju atbalstu. Te svarīgi atcerēties, ka mums visiem ir arī nosacīti patoloģiskā flora – mikrobi un baktērijas, kas dzīvo uz mums un ar kuriem mēs draudzējamies.

Tīrība ir laba lieta, ir forši, ja mājās pat ar maziem bērniem viss ik brīdi spīd un laistās, bet ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi, ko visbiežāk tam izmanto, noārda ādas lipīdu aizsargslāni un caur ādas mikrodefektiem uz ādas dzīvojošie patogēni iekļūst organismā ātrāk. Līdzīgi ir ar Ziemeļu klimatu – ne jau tāpēc, ka ārā ir drēgns, slapjš un auksts, neiesim baudīt svaigu gaisu – ir vienkārši jāsagatavojas, jāpalīdz ādai turēties pretī bargākiem laikapstāļiem. Samērībai un dažādībai ir milzu spēks, ko nevajag novērtēt par zemu – ja gribam justies labi un būt veseli, pietiek vien ar kripatiņu apdoma. Darīsim, kā imunitāte – mācīsimies, lai taptu arvien gudrāki un veselīgi paradumi kļūtu par dabiskiem mūsu ikdienas soļiem bez piepūles!