Kāpēc bērni grauž nagus? Atbildes un rīcības plāns vecākiem

Kāpēc bērni grauž nagus?

Nagu graušanai lielākoties ir kādi psiholoģiski iemesli. Nagu graušana ir impulsu kontroles traucējums, kas nozīmē, ka bērnam ir grūtības kontrolēt savu emocionālo stāvokli un tikt galā ar stresa situācijām. Stresa situācijas var būt dažādas:

• bērnudārza vai skolas gaitu uzsākšana,
• ierastās vides maiņa,
• bērns ir saskāries ar agresiju – kāds sakliedzis vai iesitis,
• bērns no kaut kā ir nobijies.

Un tad šajās situācijās parādās impulsi, ko viņam ir grūti kontrolēt, piemēram, nagu graušana, ādas lēveru un matu plēšana. 

Šie impulsi norāda, ka bērnam ir palielināta trauksme un nepieciešama pieaugušā palīdzība, lai tiktu ar šo situāciju  galā. 

Bērnu neirologs Mikus Dīriks atzīst, ka vien retos gadījumos nagu graušanai ir neiroloģisks iemesls. Ja bērns nagus sāk grauzt pēkšņi un strauji, tad iespējams jāmeklē kāds fizioloģisks iemesls. Piemēram, tā var būt bakteriāla saslimšana, kas izraisījusi imūnās sistēmas izmaiņas, un šīs izmaiņas var negatīvi iedarboties uz centrālo nervu sistēmu, kā rezultātā var rasties dažādi traucējumi, tostarp arī nagu graušana. Tā ir akūta situācija un tad šādos gadījumos jāvēršas pie neirologa. 

Ko darīt vecākiem?

Lai kāds arī būtu nagu graušanas iemesls, to bez ievērības nevajadzētu atstāt. Ja nagu graušanai ir psiholoģisks iemesls, tad tās ir sekas kādai emocionālai problēmai, kuru bērns pats nespēj atrisināt. Rūgtās nagu lakas, nomierinošie sīrupi nagu graušanas problēmu neatrisinās, vien nomāks simptomātiku. 

Bērnu neirologs Mikus Dīriks iesaka, kā rīkoties vecākiem, ja bērns sācis grauzt nagus:

1. Runāt ar bērnu – brīdī, kad bērns sāk grauzt nagus, mēģināt runāt ar viņu, analizēt situāciju un saprast, kas ir tas, kas bērnu uztrauc;
2. Atpazīt emocijas – kad situācija ir saprasta, jānosauc šī bērna emocija vārdā un vecākam jāparāda, kā bērns no tās var izkļūt. Var izmantot dažādas emociju atpazīšanas spēles, tās arī palīdzēs uzlabot emocionālo inteliģenci.
3. Psihologs – ja vecākam ir grūtības ar bērna trauksmes atpazīšanu, var doties pie psihologa pēc palīdzības. Psihologs izvērtēs situāciju un ieteiks, kā tālāk rīkoties. Bieži vien arī smilšu terapija var līdzsvarot bērna psihoemcionālo stāvokli.

Kas var notikt, ja nagu graušanai nepievērš uzmanību:

• Var gadīties, ka nagu graušana pēc kāda laika arī pati izzūd. Bet šis impulsu kontroles traucējums var atgriezties vēlākā vecumā un citādākā izpausmē, un tad ar to bērnam būs grūtāk tikt galā,
• Var attīstīties tiki, mācīšanās traucējumi, varbūt tas ir sākums UDHS. Tāpēc nepieciešama psihiatra konsultācija, ja nākušas klāt arī šādas problēmas,
• Var rasties nagu iekaisums – panarīcijs. Zem naga var iekļūt baktērijas un tad jau būs nepieciešama arī ķirurga konsultācija,
• Var pasliktināties zobu stāvoklis.