Kā sevi pasargāt no agresīvas kaimiņienes, kurai traucē maza bērna radīti trokšņi

Rasma raksta: "Dzīvojam daudzdzīvokļu mājā, un ir pusotru gadu vecs bērns. Kaimiņiene no apakšstāva atnāk un sāk bļaut, ka neļaujam viņai dzīvot, jo trokšņojam un esam apnikuši. Tas notiek vakarā plkst. 18.30, un viņa apgalvo, ka sauks policiju. Paskaidroju, ka ir mazs bērns un ka mēģinu, cik iespējams, kontrolēt, lai viņš netrokšņo, un minimāli atrasties mājās. Pēc divām dienām kaimiņiene atnāk ap plkst. 13.00 un sāk bļaut, ka esam viņai apnikuši un traucējam. Izskaidroju vēlreiz, ka mājās ir mazs bērns un viņam vajag kustēties un spēlēties, ka viņš nesēdēs uz vietas, kā viņa to grib. Nosauc mani un manu bērnu par kropli, sakot, ka traucējam viņai dzīvot, un kāpņu telpā bļaustās, cik mēs esam slikti un mums nav nekādas cieņas. 

P.S. Bērns ceļas ap 7.00, un es viņu turu gultā līdz 9.00, lai netraucē no rīta, un jau ap 20.00 vakarā var iet gulēt. Kā man rīkoties? Kur vērsties pēc palīdzības?"

Juriste Inga Rjabčikova skaidro, ka vecāku pienākums ir aizstāvēt sava bērna intereses un tiesības augt un attīstīties atbilstoši vecumam. Vecāku pienākumi pret bērnu ir noteikti gan Civillikuma 177. pantā, gan Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā emocionālā vardarbība ir definēta kā “bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai”. Atbilstoši jautājumā minētajam kaimiņienes komunikācija negatīvi iespaido jūs un bērnu.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5. un 7. pantā ir noteikts, ka bērna tiesību aizsardzību valstī nodrošina bērna vecāki, kā arī valsts un pašvaldības institūcijas. Bērnam ir tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību.

Turpat, likuma 10. panta pirmajā punktā, ir noteikts, ka “bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību”. Jūsu kaimiņiene ir daļa no sociālās vides, kurā atrodas arī jūsu bērns. Bērnam ir daudz vajadzību, kas nākotnē tikai pieaugs, tāpēc jums jāmēģina mierīgi aprunāties ar kaimiņieni, cenšoties rast kompromisu un izskaidrojot jūsu bērna tiesības. Piemēram, sarunā precizēt, kurā istabā kaimiņiene visvairāk dzird trokšņus, vai viņai ir kādas veselības problēmas, un citus jautājumus, lai rastu labāko kompromisa risinājumu, kas ļaus jūsu bērnam augt un attīstīties, spēlēties.

Ir jāapzinās, ka, ierodoties uz izsaukumu, policijas darbiniekam ir vispārējas tiesības veikt personu aptauju, pieņemt paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsau­kuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu, kas ir atbilstoši LR likuma “Par policiju” 12. panta trešajā punktā noteiktajam.

Gadījumā, ja rast kompromisu pārrunu ceļā neizdodas un kaimiņiene turpina agresīvi uzvesties, jums ir tiesības vērsties tuvākajā policijas iecirknī ar iesniegumu. 

Kā pierādījumi jums varēs būt gan sarakste ar kaimiņieni, audio vai video ieraksti, gan citu kaimiņu liecības, kas raksturo izveidojušos situāciju.

Zināšanai

Skaņas caurlaidības līmenis dzīvojamās mājās ir noteikts MK noteikumos Nr. 312 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 “Būvakustika” ”.

Lai saprastu, kāds skaņas caurlaidības līmenis ir jūsu daudzdzīvokļu mājā, būs nepieciešams eksperta mērījums.

Avots: LVportals.lv, juriste Inga Rjabčikova