Bērns grib televizoru skatīties vēl un vēl. Vai ir laba doma pateikt, ka televizors ir saplīsis?

Speciālists ir skeptisks par to, ka šāda metode būtu izmantojama: “Varbūt vienreiz vai izņēmuma brīžos tā var izdarīt, bet šaubos, ka regulāri tā darīt ir laba doma. Ja kāds cits ģimenē skatās televizoru, bērnam var rasties apjukums. Meliem īsas kājas – arī pret bērniem lietotiem meliem! Pieaugušie aizmirst, ko ir apsolījuši bērniem, bet bērns kā reizi to atcerēsies. Es aicinātu atrast citu skaidrojumu, kāpēc ir jādara kaut kas cits,” teic Vanags un iesaka labāku metodi, kā bērnu no TV skatīšanās novirzīt uz citām aktivitātēm. 

Vēl 5 minūtes!

Ieteikums būtu sniegt bērnam informāciju par to, kas notiks tuvākās stundas laikā. “Bērnam ir ļoti svarīgi zināt, kas tālāk notiks, jo viņš nezina, kas notiks uz priekšu. Vecākiem ir šī informācija, bet bērniem nav. Vecāks parasti pieņem, ka arī bērns zina to, kas notiks, bet bērnam divu, triju gadu vecumā nav laika uztvere. Tāpēc es ieteiktu bērnam jau no maza vecuma to mācīt, piemēram, sakot – vēl piecas minūtes paspēlējies un tad ģērbsimies un iesim ārā. Arī par TV skatīšanos var teikt to pašu. Tas kopumā ir labs paņēmiens bērnu audzināšanā. Tas, protams, negarantē, ka bērns neprotestēs pret to, ka jābeidz vai nu skatīties TV vai spēlēties. 

Tomēr kā rāda pētījumi, bērns protestē mazāk, ja pakāpeniski tiek dota informācija par to, kas notiks tālāk,” iesaka Vanags. 

Ja bērnu nesagatavotu izrauj aktivitātes, viņam var būt sajūta, ka viņš nevada savu dzīvi, ka nekas nav paredzams, ka visu laiku var notikt sliktas lietas. Bērniem ir grūti pārslēgties no vienas aktivitātes uz citu, tāpēc viņš ir jāsagatavo un šāda laika atzīme palīdzēs. Protams, bērns uzreiz nezinās, cik ir 5 vai 10 minūtes, bet tas viņam iedos signālu, ka aktivitāte būs jāpārtrauc.

Bērni vēlas spēlēties

Tomēr mazs bērns divu, triju gadu vecumā labprāt spēlējas ar mantām, vecākiem, dodas laukā un piedzīvo dažādas aktivitātes. “Ja bērnam nav izveidojies ieradums ekrānus patērēt par daudz, bērns ļoti labprāt ņem pretī jebkuru spēli. Un tas ir jautājums man kā vecākam – vai es esmu gatavs piedāvāt bērnam šo rotaļu? Vai man tas liekas interesanti? Ja es varu un man atrodas laiks, bērns ļoti labprāt to pieņem. Mazam bērnam parasti nebūs izveidojusies sajūta, ka ekrāns ir kaut kas ļoti vērtīgs,” psihologs mudina vecākus padomāt par savām iespējām piedāvāt bērnam laiku rotaļām ar sevi un atrast tam laiku. 

Eksperti norāda, ka ekrānu lietošanu nav ieteicama bērniem līdz pat 24 mēnešu vecumam, jo tas attīstības ziņā bērniem neko nesniedz; 

bērns līdz diviem gadiem – ar tipisku, normālu attīstību –, nav vēl pietiekoši nobriedis kognitīvi, lai viņš varētu notiekošo ekrānā saistīt ar reālo dzīvi.

Informatīvā kampaņa “Mazulis telefonā” ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”.