Kā vakars, tā trādi-rīdis jeb – ko iesākt, ja bērns negrib iet gulēt

Problēma ne tikai zīdaiņu vecākiem

Ar to, ka bērnam ir grūtības aizmigt vai viņš nevēlas doties pie miera, saskaras kā pavisam mazu zīdainīšu, tā pirmsskolas vecuma bērnu un pusaudžu vecāki. Turklāt – zīdainīšu vecākiem ir salīdzinoši vieglāk, jo šajā vecumā mazulīši dabiski nogurst ātrāk un miegs viņiem ir vajadzīgs vairāk, norāda E. Vanags. 

Sākot no divu gadu vecuma, bērniem enerģijas ir ļoti daudz. 

Viņi var skriet visu dienu un vēl vakarā nejusties noguruši. Bet uz aicinājumiem doties pie miera spēj vārdiski oponēt, paužot savus argumentus un neapmierinātību. 

Savukārt pusaudžu lielākā problēma ir tā, ka viņi gluži vienkārši mēdz nenovērtēt miega nozīmi. Labāk spēlē datorspēles vai skatās klipus viedierīcēs nekā guļ. Tas ar laiku var izraisīt nopietnus miega traucējumus, kuru dēļ nepieciešams pat apmeklēt ārstu.

Atceries! 

Nepietiekams miegs kavē kognitīvo, garīgo un fizisko attīstību. Jaunas lietas apgūt ir grūtāk, ja cilvēks nav pietiekami izgulējies. 

Spilvenu kaujas – labāk no rīta

Iemeslu, kādēļ bērnam ir grūtības iemigt, var būt daudz un mainīties arī atkarībā no vecuma, piemēram:

• gāzu veidošanās, vēdera sāpes;
• aktīva diena, publisku pasākumu, vietu apmeklējums;
• dauzīšanās vakarā;
• uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms;
• dzīvesvietas vai izglītības iestādes maiņa;
• satraucoši notikumi, kā laikā nepaziņoti eksāmenu rezultāti;
• jauns ģimenes loceklis, tuvinieka nāve.

“Lai arī spilvenu kaujas ir forša un romantiska aktivitāte, vakarā to nevajadzētu darīt. Labāk tad to sarīkot no rīta vai pēc pusdienas laika miega,” iesaka speciālists. Pretējā gadījumā vecākiem jārēķinās, ka būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai nomierinātos.

Arī pareizi gulēt ir jāmāca

Lai izvairītos no situācijām, kad bērniem rodas grūtības aizmigt, vecākiem vajadzētu rūpēties par profilaksi jeb veselīga miega ieradumu veidošanu. Līdzīgi kā bērnam māca pareizi ēst, pareizi staigāt, arī pareizi gulēt ir jāmāca. Tā nav pati par sevi saprotama lieta.

“Bērnam lielākoties ir grūtības pieņemt apzinātu lēmumu – tagad nomierināšos un iešu gulēt. Viņš bieži vien vispār nedomā par rītdienu, tāpēc vecākiem ir jāuzliek rāmji,” skaidro psihologs. 

Ģimenēs, kur bērniem ir grūtības aiziet gulēt, bieži vien vecāki paskatās pulkstenī un iesaucas: ārprāts, ir jau pus desmit, kāpēc tu vēl neesi gultā? Tā arī ir problēmas sakne. Jāsaprot – ja mazuli noliek gultā vai arī ja viņš jau ir tik liels, ka pats tajā apguļas, tas nenozīmē, ka uzreiz aizmigs. Tam nepieciešams laiks. 

4 soļi, lai veidotu labus miega paradumus

1. Apsēdies un uz lapas uzraksti bērna dienas plānu. 
2. Aprēķini optimālo laiku, kad bērnam vajadzētu aizmigt. Ja bērnudārzā jābūt pulksten 8, bet jāceļas stundu agrāk, aizmigušam būtu jābūt jau pulksten 21. “Vecāki bieži vien domā, ka bērniem pietiek ar sešām septiņām stundām miega, bet tas ir mīts,” uzsver E. Vanags. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām pirmsskolas vecumā nepieciešamais miega ilgums ir vismaz 10 stundu. Slikts un nepietiekams miegs kavē kognitīvo, intelektuālo, fizisko attīstību. Tas saistīts arī ar uzvedības traucējumu veidošanos.
3. Atzīmē laiku, kad vajadzētu sākt vakara tualeti. Ja mazgāšanās, zobu tīrīšana, gultas klāšana, pasakas lasīšana aizņem aptuveni stundu, to vajadzētu sākt darīt jau pulksten 20. 
4. Piefiksē laiku, kad ēst vakariņas. Tā kā uzreiz pēc ēšanas gulēt nevajadzētu. Arī tas var kavēt aizmigšanu, jo notiek gremošanas procesi, nāk atraudziņas utt. Respektīvi, vakariņas būtu jāpaēd jau pulksten 19. Pēc vakariņām arī vajadzētu pamazām nomierināties jeb sagatavoties pasīvajam atpūtas periodam. Tas nozīmē, ka ar bērnu vairs nedauzās, viņam neļauj skatīties asa sižeta kino vai multiplikācijas filmas. Tā vietā ieteicams izvēlēties mierīgus laika pavadīšanas veidus, kā galda spēles.

“Pēc šī piemēra redzam, ka miega rituāls sākas jau salīdzinoši agri,” norāda E. Vanags. Bet, ja šāds režīms kļūs par ieradumu, ar laiku bērnam pašam radīsies nepieciešamība noteiktā laikā sākt gatavoties gulētiešanai – nomierināties, kļūt pasīvākam, gurdenākam.

Ņem vērā!

Ieradums neveidojas pēc vienas vai divām reizēm. Tas prasīs divus, trīs mēnešus katru vakaru.

Ko darīt, ja bērns iebilst?

“Protams, lielā daļā gadījumu vecāki sākumā sastapsies ar bērnu neapmierinātību,” atzīst psihologs. Taču vecākiem jābūt konsekventiem. Ja bērns ir lielāks, ar viņu var pārrunāt miega rituāla gaitu un nozīmi. 

Lai mazajam būtu vieglāk saprast, kad kas jādara, var izveidot piktogrammas ar veicamo darbību un pulksteņa laiku.

Būtu svarīgi gulētiešanas procesā iesaistīt arī vecākos bērnus, ja tādi ģimenē ir:

1. izskaidrot, ka jaunākajam brālim vai māsai ir grūti saprast, kāpēc mazākiem bērniem jāiet gulēt agrāk;
2. aicināt skaļi neskatīties filmas vai neklausīties mūziku, kad jaunākais iet gulēt;
3. skaidrot, ka arī vecākajiem bērniem vakarā ieteicams darīt kaut ko mierīgu vai vismaz uzturēties savā istabā. 

Vai vajag gulēt tumsā?

Ja ģimene dzīvo pilsētā un pa logiem spīd mākslīgais apgaismojums, būtu labi izmantot aptumšošanas aizkarus. Jebkura mākslīgā gaisma nakts periodā var traucēt kvalitatīvu miegu. Istabā, kur bērns guļ, nevajadzētu būt nekāda veida “gadžetiem” un to lādēšanas iekārtām, no kā spīd gaisma.

“Miegs ir saistīts ar noteiktu vielu izdalīšanos asinīs. Viena no tām ir melatonīns. Tas izdalās tikai, ja ir tumsa,” norāda speciālists. 

Ja bērnam ir bailes no pilnīgas tumsas un tieši tas traucē aizmigt, var izmantot naktslampiņu, kas izdala ļoti blāvu gaismu. Tā radīs drošības izjūtu. Taču, kolīdz bērns aizmidzis, to vajadzētu izslēgt. 

Guļamistabas temperatūrai būtu jābūt zemākai nekā pārējās telpās. Bērns var bieži mosties vai nespēt aizmigt arī tad, ja telpā ir pārlieku karsti. 

Vai vakara pasaku lasīt?

Daudzās ģimenēs pirms gulētiešanas bērniem dzied šūpuļdziesmas vai lasa pasakas, līdz mazie aizmieg. Reizēm tas prasa pat stundu un vairāk laika. Vai tā ir pareizi, vai tomēr vajadzētu bērnam mācīt aizmigt pašam?

“Tas ir ļoti individuāli,” atbild E. Vanags. Ideālā variantā pasāku lasīšana vai šūpuļdziesma veido daļu no nomierināšanās rituāla. 

Ar bērnu vajadzētu vienoties – padziedāšu trīs dziesmiņas vai izlasīšu divas pasakas, un tad tev jāguļ.

Citādi lasīšana vai dziesmiņas dziedāšana var kļūt par iemeslu, kādēļ novilcināt gulētiešanu. Ja vēl pēc stundu ilgas lasīšanas bērnam miegs nav nevienā acī, vajadzētu padomāt, kāpēc tā, kas tieši “nestrādā”. Varbūt jāapdomā, kāda veida literatūru bērnam lasa priekšā. Pirms miega tai nevajadzētu būt izglītojošai. Labāk izvēlēties pasakas vai kādu īso stāstu. 

Ieteikums

Ja vecākam ir iedvesma, var arī pats sacerēt pasaku par savu bērnu un viņa dienas notikumiem. Tikpat labi par vakara rituālu var kļūt saruna, kuras laikā vecāks vēlreiz pārstāsta, kur dienas gaitā būts, kas redzēts, piedzīvots, kas patika, nepatika. 

Meklējiet kļūdas!

Ja viss it kā ir izdarīts kā nākas, bet bērns nāk vecāku guļamistabā un apgalvo, ka nevar aizmigt, vajadzētu domāt, kas tam varētu būt par iemeslu. Vispirms aprunāties ģimenē, ko vēl pamainīt, kādu procesu padarīt mierīgāku, līganāku. 

Reizēm vecāki uztver burtiski – ja bērnam pulksten 20 jāsāk taisīties uz gultu, tad līdz tam brīdim ir maksimāla aktivitāte, troksnis. Pēc tam uzreiz visu izslēdz ārā un pasaka – jāiet gulēt. 

Bērnā nav iespējams uzbudinājumu izslēgt tāpat kā ierīcē. Viņam tam ir vajadzīgs laiks. Vienam var pietikt ar 15 minūtēm, bet citam tam vajadzēs pat stundu. 

Ja tomēr kļūdas atrast nav iespējams, ir vērts apsvērt nepieciešamību vērsties pie ģimenes ārsta, pediatra vai miega speciālista. Arī, piemēram, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma gadījumā viens no simptomiem var būt grūtības iemigt. Sevišķi tiem bērniem, kuriem vadošais traucējums ir hiperaktivitāte jeb pārmērīga aktivitāte. 

Mazliet par pusaudžiem

Pusaudži, sastopoties ar grūtībām iemigt, bieži vien uzliek austiņas un klausās mūziku, kādu “YouTube” blogu vai filmu. Bieži vien bez tehniskajām palīgierīcēm viņi nemaz nevar iemigt. Tas rāda, ka ir nepieciešamība nomierināties un nav izveidojušies labi iemigšanas ieradumi. 

No vienas puses, šāda metode nav slikta. No otras puses – aizmiegot ierīce turpina vēl skanēt un notiek lieks dzirdes kairinājums. 

Plānojot ģimenes aktivitātes, būtu labi ņemt vērā mazākā bērna vajadzības. Piemēram, ja nepieciešams doties ceļā, to vislabāk darīt laikā, kad mazulim ir diendusas laiks. 

Foto – Shutterstock.com

Par gulēšanu pusdienlaikā

Daļa vecāku sūdzas, ka bērns pirmsskolas vecumā negrib gulēt diendusu. Notiek mocīšanās, pasaku lasīšana divu stundu garumā, bet labuma nekāda. Tikai vecāks ir pārguris.

“Statistika rāda, ka daļai bērnu vajadzība pēc pusdienlaika miega pirmsskolas vecumā tiešām var mazināties,” apliecina E. Vanags. 

Līdz ar to mājas apstākļos diendusu kā daļu no režīma vajadzētu saglabāt tik ilgi, kamēr pēc tās ir nepieciešamība. 

Piemēram, ja ap pulksten 12 mazulis kļūst niķīgs, čīkstīgs, nekas viņam nepatīk, noteikti vajadzētu iet pagulēt.

Savukārt tie, kas var gulēšanas pa dienu var iztikt, mājās to var nedarīt. Taču vecākiem jārēķinās, ka pirmsskolas izglītības iestādē nepieciešams ievērot režīmu un tur bērnam šajā laikā vajadzēs kaut vai mierīgi pagulēt gultiņā ar acīm vaļā.

Ņem vērā!

Diendusu nevajadzētu organizēt pārāk vēlu, piemēram, pulksten piecos vakarā, vai pārāk ilgi – ilgāk par pusotru stundu. Tas arī var radīt grūtības aizmigt vakarā.