7 svarīgi jautājumi par bērnu emocionālās inteliģences attīstīšanu

Viens no veidiem, kā attīstīt emocionālo inteliģenci bērnos, ir rotaļīgā veidā runāt par emociju nozīmīgumu un jēgu. Ekziperī Starptautiskais bērnudārzs izmanto vienu no "mīlīgākajām" metodēm – Kimoči (Kimochi). No pirmā acu uzmetiena Kimoči ir mīksto rotaļlietu komplekts, kas attēlo vienu vai otru emociju, taču patiesībā tas ir spēcīgs instruments, kas palīdz bērniem augt un attīstīties, izprotot un pārvaldot savas jūtas.
 

Kas ir emocionālā inteliģence?

Visbiežāk emocionālo inteliģenci definē kā spēju atpazīt, izmantot, saprast, pārvaldīt un vadīt emocijas. Cilvēks ar augstu emocionālo inteliģenci skaidri atpazīst savas un citu emocijas, rīkojas atbilstoši situācijai, atšķir vienas emocijas no citām, adekvāti tās nosauc un pielāgo apstākļiem. Piemēram, pēc smagas darba dienas neizgāž tās uz saviem tuviniekiem.

Runājot par emocionālās inteliģences attīstību, mēs ar to saprotam pašregulācijas prasmju attīstību, sociālo saišu veidošanu, ciešu attiecību veidošanu, rūpīgu mijiedarbību ar citiem, spēju pārliecināt un iedvesmot citus. 
 

Kāpēc emocionālās inteliģences attīstība būtu jāaplūko atsevišķi?

Goulmens ir pierādījis, ka emocionālā inteliģence par 80 % nosaka pieaugušo panākumus profesionālajā dzīvē. Spēja saprasties ar citiem, veidot horizontālās attiecības, lūgt padomu un palīdzību, tikt galā ar grūtībām un sarežģītām situācijām palīdz ne tikai bērnudārzā, bet arī atvieglo skolas gaitu uzsākšanu, tā arī tālākizglītībā, pieaugušo dzīvē un darbā. 

Tiem, kuri prot pieklājīgi un ar cieņu aizstāvēt savus uzskatus un vērtības un iesaistīt citus savos projektos, būs labāki rezultāti un lielāka motivācija attīstīties. Tās visas ir attīstītas emocionālās inteliģences izpausmes.

Ko var paveikt vecāki?

Lai nu kā, vispirms mums ir jāsāk ar sevi – jāmācās pareizi paust savas emocijas. Nekrist galējībās, bet, pirmām kārtām, atzīt savas tiesības uz emocijām, kas atbilst noteiktiem apstākļiem – skumjas, kas saistītas ar atvaļinājuma beigām vai priecīgu satraukumu, ceļojuma gaidās. Bērnam mājās ir svarīgi redzēt piemēru tam, ka cilvēkiem ir dažādi noskaņojumi un stāvokļi, un tas ir normāli.
 

Otrkārt, pieņemiet bērna emocijas, pat ja tās rada problēmas šeit un tagad. 

Bērnam ir tiesības raudāt, dusmoties, skaļi smieties. 

Nenonieciniet, piemēram, sakot "kurš gan nav nokritis no velosipēda, līdz kāzām sadzīs", bet atzīstiet jūtas: “Es saprotu, tev sāp!” Nav pareizu vai nepareizu emociju. Jums jāļauj bērnam tās visas paust, bet tikai pieklājīgi un ar cieņu.

Vienkāršs piemērs, ar kuru tā vai citādi ir saskāries ikviens – bērnam veikalā nenopirka rotaļlietu, un sākās dusmu izvirdums. Ko NEdarīt? NEmierināt, NEvilkt ārā no veikala – mēs visi reiz esam bijuši tāds raudošs bērns, pacietīsies – NEpirkt klusumu ar alternatīviem labumiem. 

Ko darīt? Pirmkārt, konstatējiet un nosauciet emociju: "Es saprotu, ka tu esi sarūgtināts / dusmīgs, ka mēs tev nenopirkām rotaļlietu. Bet mēs to... nepirksim." Otrkārt, palieciet bērnam tuvu, kontaktā ar viņu, izrādot līdzjūtību, lai ļautu viņam pārdzīvot šo emociju. Treškārt, ļaujiet viņam pielāgoties notikušajam – bērns pārstās raudāt, pamazām saprotot, ka asaras rotaļlietu nesagādās. Viņš var turpināt čīkstēt un apvainoties, bet tas jau ir adaptācijas process. 
 

Kā var palīdzēt bērnudārzs?

Ekziperī Starptautiskajā bērnudārzā izmanto Kimoči rotaļu metodi – konstruktoru komplektu, kas sastāv no vairākām mīkstajām rotaļlietām – Vabolīte, Mākonītis, Kaķītis, Dūja, Apskaujkājis… Maisiņa ar "jauktām sajūtām", ko katrs no varoņiem var "iegūt", un "neaizpildītām sajūtām" – tām, kurām var dot savu nosaukumu, ja maisiņā nav piemērotu. 

Katra rotaļlieta palīdz kaut ko izpaust, nosaukt to, ko bērns jūt, dalīties emocijās ar citiem, izprotot, kā to izdarīt labāk, un daloties ar viņiem tajā, kas notiek.

Bērni iepazīstas ar rotaļlietām – kā tās sauc, kādas tās ir, kāda ir katra mīļākā krāsa, kas katrai patīk, kurš kuram ir labākais draugs. Viņi cenšas izprast katras rotaļlietas raksturu un individualitāti. Šeit var vilkt paralēles starp grupas bērniem – kāds ir kautrīgs, kāds, gluži pretēji, grib visus komandēt, bet kāds cenšas visiem būt labākais draugs. Piemēram, Apskaujkājis (Huggtopus) vēlas apskaut Mākonīti, bet Mākonītis viņu atgrūž... Audzinātāji palīdz bērniem saprast, kas un kāpēc notika, un kā Apskaujkājis var izvairīties no vilšanās nākotnē.
 

Kā lai to visu apgūst?

Šo piemēru jūs varat izmantot, lai izskaidrotu par personīgajām robežām – kādam patīk apskauties, kāds dod priekšroku distancēties. Katrs ir atšķirīgs, un tas ir jāņem vērā. Turklāt ikkatrs emocijas pārdzīvo atšķirīgi, un, ja viens cilvēks skumjā brīdī vēlas, lai viņu apskauj un pažēlo, otrs dod priekšroku notikušo pārdzīvot vienatnē, bet trešajam nepieciešams, lai kāds klusām pasēdētu blakus. Tā izpaužas personiskās robežas, un šis piemērs noder, lai izskaidrotu robežu jēdzienu bērnam. 

Parādīt, ka ir jālūdz atļauja pieskarties, apskaut, paņemt kaut ko svešu. Jo vēl joprojām vecākiem tik bieži rodas jautājums: “Mans bērns ir tik sabiedrisks un draudzīgs, kāpēc citi bērni ne vienmēr vēlas ar viņu draudzēties?”
 

Vai tad bērns pats nespēj noteikt, kad viņam ir jautri un kad skumji?

Reizēm – nē. Mums visiem ir grūti pareizi nosaukt to, ko redzam vai piedzīvojam pirmo reizi, un mazs bērns ar šādiem atklājumiem saskaras katru dienu. Dažkārt ģimenē nav pieņemts paust emocijas, vai arī vecmāmiņai mēdz izsprukt – "īsti puikas neraud", vai stresa situācijā mēdz "apklusināt" raudošo bērnu ar konfekti, rotaļlietu vai telefonu, neapspriežot, kas izraisījis asaras.
 

Kā mēs varam atbalstīt emocionālās inteliģences attīstību ģimenē?

Sarunājoties. Stāstot par personīgajiem pārdzīvojumiem. Apspriežot filmas un grāmatas, sasaistot to sižetus ar reālajām dzīves situācijām. Atcerieties, kā bērns jutās tajā vai citā situācijā, mierīgi, bez apvainojumiem vai pretenzijām, pārrunāt dažādas konflikta vai citādi sarežģītas situācijas, alternatīvas izejas no tām. Ļaujiet bērnam izteikties, pat tad, ja viņš jums nepiekrīt, dodiet viņam iespēju argumentēt savu viedokli. 

“Šeit un tagad” tas var būt nepatīkami, bet šādi mēreni pieklājīgi konflikti un to risināšana ir noderīgi – tā bērns mācās atrisināt strīdus miermīlīgā ceļā. Un, kā jau visur ar bērniem, esiet pacietīgi!

• Ekziperī Starptautiskais bērnudārzs ir atvērts visu mācību gadu. 
• Adrese: Jaunā iela 8, Piņķi, Babītes pagasts, Mārupes novads.
• Sazināties iespējams pa tālruni: +371 26338897 vai e-pastu: admissions@exupery.lv.