Skolās pilnveido skolēnu vērtēšanu. Vai bērnudārzos vērtēšanas pieeja mainīsies?

Vērtēšana nemainās, taču gaidāma monitorēšana

“Pirmsskolā vērtēšanas pieejā nekas nemainās. Taču ir plānota sistemātiska bērnu zināšanu un prasmju novērtēšana jeb monitorings noteiktos vecumposmos – pirmsskolā, 3. un 6. klasē,” skaidro Arita Lauka. Monitoringa vērtēšanas mērķis ir novērtēt kopējo izglītojamo zināšanu un prasmju līmeni, lai izvērtētu nepieciešamību sniegt metodisko atbalstu pedagogiem, pilnveidot mācību saturu vai izstrādāt atbalsta materiālus izglītojamo vajadzībām.

Tā kā turpmāk visās skolās Latvijā īpašs akcents mācību procesā tiks likts uz atgriezeniskās saites sniegšanu bērnam, jautājums ir par to, vai šādu pieredzi bērns gūst arī pirmsskolā. 

“Jā, atgriezenisko saiti pirmsskolā mācību laikā bērns saņem regulāri. Visbiežāk tā tiek izteikta mutiski,” atbild Arita Lauka. “Parasti skolotājs atgādina bērnam plānoto sasniedzamo rezultātu un vērtēšanas kritērijus, pievērš uzmanību tam, ko bērnam jau izdodas labi veikt (piemēram, izdodas pareizi veidot rakstītā burta formu), tad norāda uz to, ko vēl vajadzētu apgūt (piemēram, rakstīt burtu slīpi), un iesaka, kā bērns varētu vingrināties (piemēram, velkot slīpas līnijas uz dažādām virsmām ar pirkstu, uz dažāda veida papīra lapām ar zīmuli). Skolotājs šajā sarunā iesaista bērnu, aicinot viņu izteikt savu vērtējumu un idejas, kā sniegumu uzlabot. Pēc atgriezeniskās saites saņemšanas bērnam ir laiks vingrināties, lai sniegumu uzlabotu.”

Vērtēšanas nozīme bērnudārzos

Vērtēšana, kas atbalsta bērna mācīšanos un paplašina mācīšanās iespējas, palīdz skolotājam un bērnam ieraudzīt, ko bērns zina un prot. Praksē jaunākajās vecuma grupās vērtēt nozīmē nosaukt bērna darbības. Skolotājs var teikt: “Tu pats atpogāji krekla pogas!” vai “Tu sakārtoji mantas, ko paņēmi,” vai “Tu proti.” Bērnam augot, pedagogi raksturo arī pieliktās pūles: “Pirmo pogu bija grūtāk atpogāt, nākamās vieglāk. Tu pogā kreklu katru dienu, un tev sanāk aizvien ātrāk!” vai “Sākumā tu zīmēji tikai ar vienu krāsu, tad tu paņēmi citas krāsas zīmuļus, un darbiņš iznāca krāsains.” 

Tā bērns sāk saprast, ko viņš prot, un apzināties procesu, kā viņš pie tā nonāk. Piecu un sešu gadu vecumā arī bērni kļūst par vērtēšanas procesa dalībniekiem. Audzinātāju uzdevums paplašinās – viņiem jāuzdod jautājumi, kas palīdz bērniem nosaukt veiktās darbības un rezultātu. Piemēram, bērni, kas trenējušies vilkt burtu elementus, tiek aicināti atrast tās līnijas, kas padevušās vislabāk. Skolotājs, pazīstot katru bērnu, palīdz saprast, kāpēc tieši šīs svītriņas šķiet izdevušās: “Skaties, te tu uzsāki vilkt svītras, roka pierada pie darbiņa, un svītras ir visas vienādas. Beigās tās atkal ir dažādas. Izskatās, ka tava roka bija nogurusi.” Tādējādi vērtēšana ļauj apzināties mācīšanās norisi, ieguldīto darbu un rezultātu, tā padarot abstrakto vārdu “mācīšanās” saprotamu.

Šādi daļa bērnu pirmsskolā, skolotāju vadīti, iemācās un spēj pārnest vērtēšanas procesā gūto pieredzi un prasmes uz citām situācijām, apzināti raksturojot savu mācīšanos: “Man jātrenējas, tad sanāk labāk,” vai “Man izdevās darbs, jo es cītīgi strādāju jau no paša sākuma.” Tādējādi vērtēšana palīdz bērniem apzināties ieguldītā darba lomu un sākt attīstīt prasmes sarunāties (reflektēt) par savu mācīšanos.
 

Vērtēt nozīmē arī iemācīt svinēt padarīto 

“Labi paveiktajam darbam ir jārada prieks un lepnums, tāpēc vērtēt nozīmē arī iemācīt svinēt padarīto,” norāda pirmsskolas izglītības iestādes “Maziņš kā jūra” vadītāja Arita Lauka. “Daži skolotāji svin panākumus temata noslēgumā, kopīgi izrībinot visiem zināmus pantiņus, citi sauc saukļus (“Heijā, heijā, mēs to paveicām!”), vēl citi nodzied padarīto darbu dziesmu. Šīs izvēles ir saistītas ar katras grupas tradīcijām.” Tāpat eksperte uzsver: bērni ir dažādi, un viņu paveiktie darbi atšķiras. Iemācot bērniem katrā darbā un darba procesā saskatīt izaugsmi, izdošanos, pieliktās pūles, mēs mācām pieņemt grupā pastāvošo dažādību un atbalstīt vienam otru.

Vecākajās grupās bērni var iesaistīties paveikto uzdevumu savstarpējā vērtēšanā, paši nosaucot labo, kas katram grupas dalībniekam konkrētā uzdevumā izdevies. 

Tāpat ir svarīgi, ka mācīšanās turpinās arī mājās – saikne starp pirmsskolu un ģimeni ir ļoti būtiska. Vecāki var palīdzēt nostiprināt sasniegto un otrādi – kavēt bērna izaugsmi. Ja skolotājs stiprina pārliecību – tu vari! – un norāda uz rokas vingrinājumā uzvilktajām vienāda garuma svītriņām, bet vecāki tajā pašā darbā saredz neizdošanos un kļūdas, bērns apjūk, jo nav pārliecināts par sevi.

Pilnveidotā skolēnu mācību snieguma vērtēšanas kārtība ir daļa no pilnveidotā mācību satura un pieejas. Tā iekļauj skaidrus un saprotamus sasniedzamos rezultātus un vērtēšanas kritērijus, atbilstošus pierādījumus un efektīvu atgriezenisko saiti par skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. 2022. gada 6. septembrī Ministru kabinetā tika pieņemti grozījumi vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības standartos, precizējot un konkretizējot mācību satura un vērtēšanas plānošanas principus, lai nodrošinātu labākas mācīšanās iespējas un taisnīgāku snieguma novērtējumu ikvienam skolēnam un audzēknim. Šie valsts izglītības standartu grozījumi būs saistoši visām vispārējās izglītības iestādēm, sākot no 2024./2025. mācību gada, taču virkne izglītības iestāžu uzsākušas to ieviešanu jau šajā mācību gadā. Lai sniegtu izpratni un skaidrotu pilnveidotā mācību satura vērtēšanas principus un nepieciešamās pārmaiņas, Valsts izglītības satura centrs (VISC) īsteno kampaņu “Vērtēšana, kas izceļ vērtīgāko”.

Kampaņas informatīvais atbalstītājs – “Kurzemes radio”.