Bērns no rītiem čammājas. Vai un kā motivēt viņu kustēties ātrāk?

Bērniem, jo īpaši bērnudārznieku vecumā, būtiski visu izdarīt pašiem, pieņemt lēmumus pašiem. Turklāt ne tikai par to, ko vilkt mugurā un no kura šķīvja ēst brokastis, bet arī par savu ķermeni – piemēram, kad aiziet uz tualeti. 
No rītiem vai citā dienas laikā, kad ir noteikts laiks iziešanai, mazākiem bērniem mēdz būt grūti saprast, kāpēc mammas vai tēta darbs vai kāds pasākums ir svarīgāks par viņa “problēmu”. Bērni grib darīt savā tempā, savā ritmā, un ir vērtīgi, ja vecāks pēc iespējas to ievēro.

Jāļauj bērnam darboties savā ritmā

Vai un kā motivēt bērnu kustēties ātrāk, ja viņš sācis čammāties? Atbilde ir: nē, nevajag motivēt kustēties ātrāk. Ja vecāks mudina uz pasteigšanos un norāda uz čammāšanos, tad vienlaikus vecāks bērnam sūta vēstījumu: tu esi par lēnu, tu neesi pietiekami labs. Taču idejiski vecāki tomēr vēlas bērnam iedot pretējo izjūtu par sevi: tu esi pietiekami labs tāds, kāds tu esi!

Bērns “čammājas” – šī visbiežāk ir vecāku interpretācija par bērna veiktspēju. Vecāka temps tajā brīdī ir lielāks vai arī vecāks ir, piemēram, satraukuma pārņemts – ja cilvēkam ir trauksme, mainās arī laika izjūta. Sakot “ātrāk, man jāsteidzas, beidz čammāties”, visbiežāk situācija kļūst vēl sliktāka – sākas strīdi un ķīviņi, nevis naskāka ģērbšanās, bet laiks tikai steidzas uz priekšu.

Bērna un vecāku vajadzību sadursme

Tomēr vecākiem ir vērts ņemt vērā šo: lai vai kā vecāks censtos, reizēm tāpat notiek vecāka un bērna vajadzību sadursme. Un tas ir normāli! Ja šādas sadursmes notiek tikai laiku pa laikam, tad jāpieņem, ka tā gadās visiem. Tomēr pēc katra šāda gadījuma ir labi apdomāt un izprast, kāpēc tieši šis rīts sanāca tāds stresaināks. Visbiežākais iemesls ir tas, ka bērns ir mazāk vai sliktāk gulējis vai ir bijis īsāks laiks starp pamošanos un iziešanu no mājām. Rezultātā vecāka rīts ir noritējis lielākā steigā un nav sanācis pievērsties bērnam ierastajā kārtībā, citiem vārdiem – bijusi mainīta ierastā rīta rutīna.

Ieteikumi veiksmīgākai rīta rutīnai

Ja steidzīgi rīti un nemitīga bērna mudināšana ir kļuvusi par dienas sākuma neatņemamu sastāvdaļu, ir būtiski apdomāt rīta rutīnas organizāciju. “Rimi Bērniem” ekspertes, ārstes psihoterapeites Lauras Valaines praktiskie ieteikumi:

• aprēķināt, cik laika vajadzīgs, lai pietiktu visiem rīta darbiem – lai nebūtu pārāk sasteigts, ne pārāk izstiepts (piemēram, lai bērns nepaspēj iesākt kādu spēli, kura jāpārtrauc, jo jādodas uz bērnudārzu vai skolu). Ja nepieciešams, iepriekšējā vakarā jādodas gulēt agrāk, lai bērnam ir pietiekams miega daudzums. 
• vecākam pamosties pirms bērna, lai sāktu savu rīta rutīnu. Ja bērnam ir īpaši sarežģīti no rīta sagatavoties dienai, tas nozīmē, ka viņam, iespējams, nepieciešama lielāka vecāku klātesamība. Ja vecāks dienai gatavojas paralēli bērnam, vien laiku pa laikam fonā nosaucot darbību, ko bērnam vajag darīt nākamo, bērns nejūt vecāka emocionālu iesaisti un attiecīgi arī jēgu tam, ko vecāks saka, jo multene/mantas/spēlēšanās ir interesantākas!
• ieplānot izbraukšanas laiku ar 15 minūšu rezervi, lai bērnam pietiek laika apģērbties savā tempā.
• izvēlēties apģērbu vai salikt somu iepriekšējā dienā (ja tas ir aktuāli).
• mērķtiecīgi veidot savu rīta rituālu, piemēram, nesteidzīga mošanās, multfilma, brokastis, zobu tīrīšana, ģērbšanās. Bērnam ir ļoti svarīgi, lai katrs rīts būtu paredzams. Tomēr jāpatur prātā, ka nav vienas pareizās rutīnas, katrai ģimenei tā var būt citāda. 
• piedāvāt bērnam izvēles, piemēram, zobus tīrīsi vannas istabā vai virtuvē? Ģērbsi zilos vai puķainos svārkus? Izvēles palīdz sadarboties, bērns nejūtas tik ļoti “piespiests”.
• kādu rīta rutīnas daļu organizēt spēles veidā. Jā, derēs arī spēle: kurš pirmais? Piemēram, kurš pirmais saģērbsies, kurš pirmais tiks līdz durvīm, līdz automašīnai u.tml. Taču, lai šī spēle nestu cerētos rezultātus, ir kāds nosacījums: arī pašam vecākam spēlē ir jāpiedalās un jābūt klātesošam. Vecāka emocionālajai iesaistei ir liela nozīme! Ja vecāks formāli runās it kā pareizas lietas, bet tajā pašā laikā domās par darbu, būs aizskatījies, aizdomājies, nedzirdēs bērna jautājumus, tad bērns jutīsies vīlies un neredzēs jēgu turpmākajām rīta darbībām, ko vecāki sagaida. Lai rīts varētu notikt raitāk, bērnam jāsajūt vecāka klātesamība.