Kā bērnudārznieka vecākiem organizēt veiksmīgāku rīta rutīnu (nevis pa galvu, pa kaklu)

Kā motivēt bērnu kustēties ātrāk?

Ja vecāks sācis prātot, kā motivēt bērnu kustēties ātrāk, tad atbilde ir: nē, nevajag motivēt kustēties ātrāk. “Ja vecāks mudina uz pasteigšanos un norāda uz čammāšanos, tad vienlaikus vecāks bērnam sūta vēstījumu: tu esi par lēnu, tu neesi pietiekami labs,” norāda Laura Valaine. Taču idejiski vecāki tomēr vēlas bērnam iedot pretējo izjūtu par sevi: tu esi pietiekami labs tāds, kāds tu esi! Tāpēc ir svarīgi domāt par rīta rutīnas labāku organizēšanu.

Praktiski ieteikumi rīta rutīnai:

• aprēķināt, cik laika vajadzīgs, lai pietiktu visiem rīta darbiem – lai nebūtu pārāk sasteigts, ne pārāk izstiepts (piemēram, lai bērns nepaspēj iesākt kādu spēli, kura jāpārtrauc, jo jādodas uz bērnudārzu vai skolu). Ja nepieciešams, iepriekšējā vakarā jādodas gulēt agrāk, lai bērnam ir pietiekams miega daudzums. 
• vecākam pamosties pirms bērna, lai sāktu savu rīta rutīnu. Ja bērnam ir īpaši sarežģīti no rīta sagatavoties dienai, tas nozīmē, ka viņam, iespējams, nepieciešama lielāka vecāku klātesamība. Ja vecāks dienai gatavojas paralēli bērnam, vien laiku pa laikam fonā nosaucot darbību, ko bērnam vajag darīt nākamo, bērns nejūt vecāka emocionālu iesaisti. Attiecīgi ar jēgu tam, ko vecāks saka, jo multene/mantas/spēlēšanās ir interesantākas!
• ieplānot izbraukšanas laiku ar 15 minūšu rezervi, lai bērnam pietiek laika apģērbties savā tempā.
• izvēlēties apģērbu vai salikt somu iepriekšējā dienā (ja tas ir aktuāli).
• mērķtiecīgi veidot savu rīta rituālu, piemēram, nesteidzīga mošanās, multfilma, brokastis, zobu tīrīšana, ģērbšanās. Bērnam ir ļoti svarīgi, lai katrs rīts būtu paredzams. Tomēr jāpatur prātā, ka nav vienas pareizās rutīnas, katrai ģimenei tā var būt citāda. 
• piedāvāt bērnam izvēles, piemēram, zobus tīrīsi vannas istabā vai virtuvē? Ģērbsi zilos vai puķainos svārkus? Izvēles palīdz sadarboties, bērns nejūtas tik ļoti “piespiests”.
• kādu rīta rutīnas daļu organizēt spēles veidā. Jā, derēs arī spēle: kurš pirmais? Piemēram, kurš pirmais saģērbsies, kurš pirmais tiks līdz durvīm, līdz automašīnai u.tml. Taču, lai šī spēle nestu cerētos rezultātus, ir kāds nosacījums: arī pašam vecākam spēlē ir jāpiedalās un jābūt klātesošam. Vecāka emocionālajai iesaistei ir liela nozīme! Ja vecāks formāli runās it kā pareizas lietas, bet tajā pašā laikā domās par darbu, būs aizskatījies, aizdomājies, nedzirdēs bērna jautājumus, tad bērns jutīsies vīlies un neredzēs jēgu turpmākajām rīta darbībām, ko vecāki sagaida. Lai rīts varētu notikt raitāk, bērnam jāsajūt vecāka klātesamība.