Bērni "ēd ar acīm"! Jeb kā mudināt bērnu pagaršot kaut ko jaunu?

Ilgtspējīga domāšana jau no mazotnes
 

Uzturs un bērna veselība ir svarīgi aspekti, domājot par vispārējo labklājību un attīstību. Tas ir arī veids, kā mudināt bērnu izdarīt ilgtspējīgas un videi draudzīgas izvēles jau ļoti agrīnā vecumā. Bērnudārza vecumā bērni apgūt daudz jaunas prasmes – no sākuma noturēt galda piederumus, ēst ar tiem, vēlāk jau seko prasme izvērtēt, cik daudz ēdiena ēst, pašam uzlikt sev šo porciju u.tml. 

Patiesībā, atbilstoša porcijas izmēra izvēle reizēm ir izaicinājums pat pieaugušajiem, bet vienlaikus ir risinājumi, kā varam palīdzēt bērniem. Piemēram, izvēloties atbilstoša izmēra traukus, un ar nelielu pedagoga vai vecāka atbalstu, bērnam būs daudz vieglāk saprast, cik daudz viņš spēs apēst. Tas, savukārt, palīdzēs samazināt pārtikas atkritumu daudzumu.
 

Vēl viens no veidiem, kā mudināt bērnu aizdomāties par to, ka ēdienu nedrīkst izniekot, ir kopīga pārtikas atkritumu svēršana. “CreaKids” tiek īstenota šāda aktivitāte un secināts, ka bērnus tas ļoti aizrauj, viņi saprot, kāpēc tas tiek darīts un cenšas mazināt radīto pārtikas atkritumu apjomu. Caur interesantu un aizraujošu projektu, bērni veido izpratni par ilgtspēju un mūsu radīto nospiedumu dabā. 

"Mūsu bērnudārzā lielākā daļa pārtikas atkritumu rodas tieši gatavošanas procesā, tāpēc esam raduši risinājumu arī tam, izveidojot t.s. slieku māju. Esam iegādājušies konteinerus, kuros komposta sliekas dzīvo un pārstrādā organiskos atkritumus. Attiecīgi pārtikas atkritumi nonāk pie sliekām, kas, savukārt, tos pārstrādā kompostā. Kompostu
izmantojam mūsu mazdārziņā. Bērni piedalās šajā procesā no, jau pieminētās, pārtikas atkritumu svēršanas, līdz pat darbam dārzā, izaudzētās ražas savākšanas un gatavošanas. Tādejādi viņi arī iegūst zināšanas par dažādu augu un dārzeņu izcelsmi," stāsta Santa Lasmane. 

Veselīga attieksme pret jaunām garšām

Bieži vien bērni, līdzīgi kā pieaugušie, var būt ļoti piesardzīgi, kad jāizmēģina kāda jauna garša vai veselīgi produkti, taču, liekot lietā pacietību un mērķtiecību, to var mainīt. Jāatceras, ka bērni “ēd ar acīm” – ja kāds produkts vai ēdiens nešķitīs vizuāli pievilcīgs, tas neveicinās vēlmi to pagaršot. Jaunā ēdiena vai kāda augļa, dārzeņa nogaršošanu var padarīt par daļu no aktivitātes vai spēles, veicinot bērna interesi par jauno garšu. Vecākiem vai pedagogiem jābūt atvērtiem un saprotošiem, jo bērnam var gluži vienkārši trūkt drosmes pamēģināt ko jaunu. 

Mierīgs un pozitīvs iedrošinājums noteikti palīdzēs. Ja bērns saka, ka viņam kaut kas negaršo, nevajadzētu piespiest to ēst vai atmest idejai ar roku, vislabāk – pēc kāda laika pamēģināt piedāvāt to vēlreiz. Ja bērnam kāds produkts negaršo, tas nav uz visiem laikiem jāizslēdz no ēdienkartes. Pieredze rāda, ka ar laiku bērnam iegaršojas jaunas lietas, pat tādas, kas sākotnēji izraisīja pretestību. Turklāt, šāda pieeja veicina bērnu izpratni par to, ka iepazīt jaunas garšas ir interesanti. 

Reizēm pieaugušie var likt lietā arī pozitīvas viltības, piemēram, novērojot, ka bērniem nepatīk skābeņu zupa, galvenokārt, tās krāsas dēļ, sākām dēvēt to par Šreka zupu, kuru bērni ēd ar lielāko prieku.
 

Kopīga darbošanās virtuvē

Veselīgu attieksmi pret ēdienu, pozitīvas emocijas un dažādu prasmju pilnveidi veicina arī kopīga darbošanās virtuvē. Lai gan kopīga gatavošana var radīt lielāku nekārtību virtuvē, pozitīvās emocijas un iegūtas prasmes noteikti ir tā vērtas. Bērniem ļoti patīk iesaistīties gatavošanas procesā – palīdzēt svērt, mērīt un sajaukt sastāvdaļas, maisīt, mīcīt mīklu u.c. Tas ne tikai veicina bērnu interesi par gatavošanu un ēdienu, bet arī attīsta pašapziņu un izpratni par savām spējām. Šāda kopīga darbošanās virtuvē arī bērnudārza vecuma bērnu audzināšanas procesā ir būtiska.