“Šajā vecumposmā gandrīz puse bērnu stostās!” audiologopēde atklāj nianses, kuras vērts zināt

Sākotnēji šī valodas raustīšana mazam bērnam izpaužas kā neregulāra vienkāršu vārdu vai vārdu pirmās zilbes atkārtošana, teikumu nepabeigšana un tā atkārtota mēģināšana izrunāt atkal no sākuma, skaņu pagarināšana jeb vilkšana un bloķēšana, balss skanējuma izmaiņas. Tāpat bērnam ir paaugstināts artikulācijas aparāta muskuļu sasprindzinājums, kas apgrūtina skaidri izrunāt vārdus. 

• 70% – 80% bērnu tas pāriet pats no sevis. 
• Daļai bērnu tomēr pastāv risks, ka stostīšanās simptomi nostiprināsies un kļūs pastāvīgi.

Minētajām problēmām jāizbeidzas maksimums pusgada laikā. Ja tas nenotiek, noteikti jāvēršas pie speciālista.

Stostīšanās nostiprināšanās risks ir bērniem ar valodas traucējumiem, vispārējas attīstības traucējumiem vai ir kādi ģenētiski noteikti priekšnosacījumi, kas to var veicināt. 
 

Iemesls ir triviāls – tas ir milzīgais informācijas apjoms, kas nonāk bērna galvā laikā, kad viņa vārdu krājums vēl ir salīdzinoši ierobežots. Tamdēļ bērna domas skrien ātrāk un vārdi tām netiek līdzi.

Svarīgi!

Ja pamani, ka bērns sācis stostīties, noteikti nekad nesaki:

• nestosties, nerausti valodu;
• sāc teikumu no jauna;
• vispirms izdomā, ko teiksi, un tad runā.

Dzirdot ko tādu sakām, bērns domās, ka nepareizi runā un vispār vairs nerunās. Nevajag uzsvērt šo problēmu, pievērst tai vērību, bērnam verbalizējot par to. Lai mazais turpina runāt, kā viņam ērtāk, un tad var pārjautāt, piemēram, – ko tu gribēji teikt? 

Svarīgākais ir pacietīgi gaidīt, dot vairāk laiku bērnam izteikt savu domu un nesteidzināt, nespraukties pa vidu, nelabot viņu.