Ir tikai viens faktors, kas būtiski ietekmē bērna runas prasmju ātrāku attīstību

Hārvardas universitātes psiholoģe Elika Bergelsone veikusi pētījumu, kurā centās noskaidrot, kāpēc daži bērni apgūst runas prasmes vēlāk nekā citi. Šim nolūkam viņa analizēja 1001 bērnu vecumā līdz četriem gadiem no 12 dažādām valstīm. Rezultāti tika publicēti ASV Nacionālās Zinātņu Akadēmijas žurnālā PNAS.

Elika Bergelsone nonāca pie ļoti svarīga secinājuma: ne bērna dzimums, ne vairāku valodu prasme, ne sociālekonomiskais statuss neietekmē runas attīstības ātrumu. Tas viss ir tikai stereotipi.

Šis svarīgais atklājums zinātniekus pārsteidza, jo iepriekš tika uzskatīts, ka bērniem no turīgām ģimenēm ir lielākas izredzes sākt runāt agrāk, jo ar viņiem vairāk strādā un viņos tiek ieguldīti lielāki resursi.

Izrādījās, ka ir tikai viens faktors, kas būtiski ietekmē agrāku runas attīstību. No pētītajiem bērniem agrāk sāka runāt tie, kuru ģimenē bija pieņemts sarunāties ar bērnu neatkarīgi no viņa vecuma. Pašlaik šim fenomenam nav precīza izskaidrojuma, bet ir pieņēmumi par agrīnās runas attīstības iemesliem.

• Pirmkārt, ģimenē, kurā aktīvi sarunājas ar bērnu, pati vide ir labvēlīga runas attīstībai. Ja bērnam rāda skaidru piemēru, kā veidot saziņu, atbalsta viņa jaunās prasmes un izrāda aktīvu interesi par viņu, mazajam cilvēkam daudz vieglāk ir iemācīties runāt teikumos.
• Otrkārt, šādās ģimenēs bērni paši tiecas ātrāk apgūt runu, lai varētu sazināties līdzvērtīgi ar citiem ģimenes locekļiem, jo pieaugušie biežāk uzsāk sarunu ar runāt gribošiem bērniem.
   

Tomēr nav izslēgts, ka daži sociālekonomiskie faktori ietekmē runas attīstību, vienkārši šajā pētījumā tie netika ņemti vērā. Piemēram, turīgās ģimenēs ir lielāka varbūtība, ka bērni strādā ar logopēdu, viņiem lasa grāmatas, tādējādi attīstot gramatikas un pareizu skaņu izrunas prasmes. Elikas Bergelsones pētījumā tika vērtēts izrunāto vārdu daudzums, nevis kvalitāte.