"Atkal iedevu konču bērnam, lai gan teicu, ka vakarā nevar!" Divas kļūdas, kuru dēļ vecākiem nesanāk noturēt robežas

Ja vecāki atkal un atkal pārkāpj pašu nospraustās robežas, tas var liecināt par divām gana nopietnām kļūdām, kuras viņi pieļauj attiecībās ar bērnu. Psiholoģijas doktore, "Mammamuntetiem.lv" eksperte Sabīne Bērziņa nosauc šīs kļūdas un iesaka, ko darīt, ja tādas pieļautas.
Atceries, ka robežu mācīšana prasa gana ilgu laiku un pacietību.

FOTO: Shutterstock.com

Atceries, ka robežu mācīšana prasa gana ilgu laiku un pacietību.

Sabīne Bērziņa robežas salīdzina ar nogriezni, kuram ir divi gali un vidusdaļa. Paša nospraustie noteikumi nesanāk tad, ja vecāks ir kādā no abiem robežu galiem. 

 

Pārāk piekāpīgs vecāks

Piemēram, mīļā miera labad tomēr iedod konfekti pirms ēšanas, lai gan pirms tam teikts, ka bērns to varēs apēst tikai pēc vakariņām. Vai vecāks pats sakārto izmētātās mantas, jo bērns niķojas un negrib to darīt. 

 

Ja tā notiek pa retam, nekas, bet pārlieku bieža piekāpība vecākā radīs dusmas, kas būs kā signāls, ka robežas tiek pārkāptas. 

Vēl mīnuss biežai piekāpībai – bērns neko neiemācās un dusmojas tajās reizēs, kad viņam tomēr liek pašam kaut ko izdarīt. 

 

Pārāk kontrolējošs vecāks

Šādi vecāki sagaida, ka varēs visu nokontrolēt, un viņu tipiska rīcība ir caur savu varas pozīciju piespiest bērnu darīt lietas tieši tā, kā vecāks iecerējis. Nekādas elastības, pielāgošanās, sarunāšanas. Ir jādara tieši tā!

 

Reklāma
Reklāma

Kontrolei ir daudz sliktu seku:

  • Bērns neiemācās seku nozīmi. Piemēram, ja kāds vēlas paņemt bērna mantu un vecāks vienkārši liek to dot, sakot: “Iedod savu mantu, dalies!”, tad tā jau būs bērna piespiešana darīt, laupot iespēju apgūt prasmi dalīties, būt iejūtīgam, arī draudzēties u. c.
  • Bērni pārņem vecāku uzvedības modeli un pielieto to pret citiem.
  • Bērns sevi neaizstāv vajadzības gadījumā, jo ir iemācījies, ka otrs ir stiprāks. 

 

Zelta vidusceļš

Tas nozīmē, ka robežas ir neitrālas. Piemēram, nevis “es taču teicu, ka var vienu sēriju”, bet “mēs sarunājām vienu sēriju, vai ne?”. Un tad paskaidro: “Es saprotu, ka tev šī multenīte patīk, bet mēs sarunājām.” Šo sakot, vienlaikus arī izslēdz televizoru. 

 

Svarīgi!

Nekad nepārtrauc bērnu procesa vdū! Piemēram, ja viņš skatās multenīti, bet norunātais laiks pagājis, neķer pulti un neslēdz ārā televizoru, bet pasaki, ka to izslēgsi, tiklīdz beigsies sērija. 

 

Kas var palīdzēt?

Mazam bērnam būs grūti iztēloties, cik ilgi tas ir – piecas vai desmit minūtes. Toties viņš lieliski uztvers un ar prieku sekos līdzi smilšu pulkstenim vai taimerim. Vienkārši noliec to bērnam redzamā vietā un pasaki, ka tik ilgi varēs skatīties multeni vai spēlēties līdz iešanai vannā utt. 

Saistītie raksti