Biezpiena sieriņi, saldie dzērieni, pankūkas! Kā patiesībā top bērnudārza ēdienkarte? Vai vecākiem ir pamats uztraukumam?

Kāpēc tā, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" diskutē  Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga, Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes, Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste-eksperte Ingrīda Millere, ēdinātāju pārstāvji – Madara Rutkovska, uzņēmuma "Amdaram" dibinātāja un vadītāja, un Guntis Bredovskis, uzņēmuma "Baltic Restaurants Latvia" servisa direktors, valdes loceklis.

Mamma Sabīne, kura ir arī strādājusi dažādās pirmsskolas izglītības iestādēs saka: 

“Senāk katrā dārziņā bija atsevišķs ēdinātājs – vietējās pavāres, bet šobrīd tās ir vairākas firmas, kas nodrošina šo pakalpojumu, līdz ar to ēdienu kvalitāte ir mazāk ietekmējama, tāpat arī ēdienkartes daudzveidība.

Piemēram, manam bērnam dārziņā baltmaize ir gan no rīta brokastīs, gan pusdienās. Launagā mēdz būt biezpiena sieriņi, pankūkas, saldie dzērieni, bet pusdienās tikai puse šķēlītes rudzu rupjmaizes. 

Mēdz būt arī problēmas ar augļiem, kad launagā tiek iedota pusīte ābola, un ar to arī visa augļu dienas norma ir izpildīta,” teic Sabīne.

Viņa uzsver, ka lielākais satraukums ir tieši par ēdienkartes daudzveidību.

Uztura speciāliste Lizete Puga uzsver, ka bērnam svarīgas visas trīs pamatēdiena reizes un viena vai divas uzkodas. Launags ir uzkoda. Ministru kabineta (MK) noteikumos regulē kalorāžu, olbaltumvielu, ogļhidrātu daudzumu, tas ir kā rāmis, ir arī izstrādātas paraugēdienkartes.

Arī Veselības ministrijas pārstāve Inga Birzniece uzsver, ka mammas satraukums ir pamatots un iesaka, ja vecāki redz, ka ēdienkartē ir iekļauti produkti, kas neatbilst noteiktajām normām, ir jāvēršas pie izglītības iestādes vadītāja, kas tālāk jau runās ar ēdinātājiem.

“Ir noteikumos iekļauti ieteicamie un nepieciešamie pārtikas produkti – dārzeņi, augļi, liesa gala, zivis, un tie produkti, kurus nedrīkst iekļaut ēdienkartē – fritēti kartupeļi, zupu konservanti, konditorejas izstrādājumi, noteikts sāls un cukura daudzums, par to atbild izglītības iestādes vadītājs”, skaidro Inga Birzniece.

“Attiecībā par sāli un cukuru – ēdienam pievienotā cukura daudzums dienā ir 11 grami cukura (pirmsskolas izglītības iestādē) un dzērienam, kas tiek pasniegts kopā ar ēdienu, pievienotā cukura daudzums var būt 2,5 grami uz 100ml produkta,” uzsver Birzniece.

Tikmēr ēdinātāja pārstāve Madara Rutkovska uzsver, ka ēdienkaršu izstrāde ir liels un nozīmīgs darbs, izmaiņas veic katru nedēļu, tā ir sezonāla. Uzņēmumā strādā uztura speciālists, kurš ēdienkartes sastāda, ņemot vērā noteiktās normas. Ēdienkartes saskaņo ar katras iestādes vadītāju.

“Tas ir filigrāns un smalks darbs, bet tas nav neizpildāmi,” uzsver Rutkovska.

Finansiālais faktors ir viens no noteikumiem ēdienkartes sastādīšanā, bet Guntis Bredovskis arī uzsver, ka jautājums – baltmaize vai rupjmaize, cukurs tējā un citas lietas nav finanšu jautājums, bet gan komunikācijas trūkums.

Pilnu sarunas ierakstu klausies Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.