Bērns no rīta atsakās vilkt ziemas kombinezonu. Ko darīt vecākiem, lai rīts netiktu pavadīts vienā kliegšanā?

Kliegšana, draudēšana vai uzspiešana nav labākais disciplinēšanas veids. Kā uzsver Amerikas Pediatrijas akadēmija, tā vietā, lai bērnu sabārtu, labāk izmantot “dabiskās rīcības sekas”. Piemēram, ja bērns ziemas jakas vietā vēlas vilkt pavasara jaku, atļauj to darīt. Sajūtot aukstumu, bērns, visticamāk, nākošreiz bez ierunām vilks gadalaikam piemērotu apģērbu.  Tieši šī saikne palīdz bērnam izprast un mācīties no savas rīcības sekām.

Seku izprašana sniegs noderīgu mācību, bet sekām jābūt konkrētās rīcības saistošām. Piemēram, ja bērns uztaisa nekārtību, kā sekām vajadzētu būt tam, ka viņam tā jāsakopj, nevis tam, ka viņš nevar skatīties multenes tavā telefonā. Tāpat sekas nedrīkst būt saistītas ar kaunināšanu vai pazemošanu.

Ja teiksi: “Es tev teicu” vai pēc tam kaunināsi bērnu, samazināsi mācīšanās potenciālu, jo viņš pārstās apstrādāt pieredzi un tā vietā koncentrēsies uz vainu. Piemēram, ja bērns atsakās uzvilkt ziemas jaku, brīdī, kad viņam kļūst auksts, vienkārši piedāvā uzvilkt pareizo apģērba gabalu, paskaidrojot, kāpēc ziemā ir svarīgi silti ģērbties – bez kaunināšanas.

Tāpat jāsaprot, ka sekām ir jābūt samērīgām ar bērna vecumu. Ja trīsgadnieks izlies piena paku, būtu muļķīgi gaidīt, ka viņš to spēs saslaucīt tikpat labi, cik tu. Tā vietā darbojieties kopā.

“Kad jūs bērnam sakāt: “Ja tu nesakārtosi istabu, nedrīkstēsi skatīties televizoru,” tas ir sods, jo nav acīmredzama saikne starp mājas darbu veikšanu un televizora skatīšanos,” saka Madelina Svifta, grāmatas “Discipline for Life” autore. Turklāt frāze “Ja tu nedarīsi...” izklausās pēc draudiem, tāpēc bērns domās, ka mērķis ir likt viņam samaksāt par to, ka viņš nedara to, ko jūs lūdzāt. Tomēr jūs varat to pārvērst par loģiskām sekām, aizstājot to ar teikuma konstrukciju “Kad tu”: “Kad būsi pabeidzis kārtot istabu, tad varēsi skatīties televizoru!”

Privilēģijas kā dabiskas atbildības sekas

Vēl viena mantra, ko uzsvērt, ir, ka privilēģija ir vienāda ar atbildību. “Mūsu ģimenē ir noteikums, ka visas rotaļlietas līdz dienas beigām ir jānovieto tur, kur tām ir vieta, un visas atstātās rotaļlietas nonāk atkritumu konteinerā,” saka Emija Kerteša, piecu bērnu mamma. “Mani bērni zina, ka, neuzņemoties atbildību par savām lietām, viņi zaudē privilēģiju tās lietot.”

Alternatīva metode ir novietot rotaļlietas augstā plauktā vai kastē citā telpā un atdot tās atpakaļ, kad bērns parāda, ka ir novietojis pārējās rotaļlietas tām paredzētajās vietās. 

Avots: Parents.com