"Ir ļoti daudz solo mammu!" Vecāku organizācijas vadītāja komentē ideju par bērnudārzu no gada vecuma

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šonedēļ aktualizējusi jautājumu par bērnudārzu pieejamību bērniem jau no viena gada vecuma, uzsverot nepieciešamību šī gada laikā rast risinājumu, lai to varētu ieviest.
Vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka šis priekšlikums nav pārsteigums, jo līdzīga prakse ir plaši izplatīta citās Eiropas Savienības valstīs. Viņa skaidroja: Latvija bērnu kopšanas atvaļinājuma ilguma ziņā ir izņēmums, salīdzinot ar citām valstīm. Mums ir zema dzimstība, arī atgriešanās darba tirgū ir aktuāla tēma.

FOTO: Shutterstock.com

Vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka šis priekšlikums nav pārsteigums, jo līdzīga prakse ir plaši izplatīta citās Eiropas Savienības valstīs. Viņa skaidroja: "Latvija bērnu kopšanas atvaļinājuma ilguma ziņā ir izņēmums, salīdzinot ar citām valstīm. Mums ir zema dzimstība, arī atgriešanās darba tirgū ir aktuāla tēma."

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču viņa uzsvēra: "Tādam pakalpojumam kā pieejamība bērnudārzam no viena gada vecumam šī gada laikā būtu jāatrod kāds saprātīgs risinājums. Kas tas būtu par risinājumu, tas šī gada laikā tad arī būtu jāsameklē."

Siliņa norādīja, ka vecāki bieži vien var strādāt attālināti vai ņemt bērnus līdzi uz darbu, taču tas ne vienmēr ir iespējams. Viņa arī piebilda: "No viena gada vecumam arī citviet pasaulē ir šādi pakalpojumi pieejami. Šāds pakalpojums palīdzētu ģimenēm atgriezties."

Vecāku organizācijas “Mammām un Tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka šis priekšlikums nav pārsteigums, jo līdzīga prakse ir plaši izplatīta citās Eiropas Savienības valstīs. Viņa skaidroja: "Latvija bērnu kopšanas atvaļinājuma ilguma ziņā ir izņēmums, salīdzinot ar citām valstīm. Mums ir zema dzimstība, arī atgriešanās darba tirgū ir aktuāla tēma."

 

Viņa arī uzsvēra, ka būtiska nozīme ir izvēles iespējām vecākiem, īpaši tiem, kas nespēj izdzīvot tikai ar pabalstiem: 

"Ja nav plānots samazināt bērna kopšanas atvaļinājumu, bet mazuļiem, kas nav sasnieguši pusotra gada vecumu, bērnudārzu piedāvāt kā izvēles pakalpojumu, tas nav slikti." 

 

Vienlaikus Inga Akmentiņa-Smildziņa aicināja sabiedrību pārtraukt nosodīt vecākus, kas bērnus dārziņā vai pie auklītes atstāj agrākā vecumā: “Piemēram, ir solo mammas, kas nevar vienas pašas ar pabalstiem samaksāt rēķinus par īri un citiem izdevumiem, un vienkārši ir jāatgriežas darbā. Tāpēc sabiedrības pārmetumi: ”Šausmas, kā tik maziņu var atstāt pie aukles!", ir nevietā; katras ģimenes situācija ir citāda."

 

Akmentiņa-Smildziņa arī vērsa uzmanību uz pabalstu sistēmas stagnāciju, norādot: "Atsevišķi pabalsti nav paaugstināti vairāk nekā 10 gadus. Dzīve ir tāda, kāda tā ir. Ir ļoti daudz mammu, kas vienas audzina bērnus." Viņa ierosināja arī papildu risinājumus, piemēram, atļaut vecākiem strādāt paralēli bērnu kopšanas atvaļinājumam un saglabāt pilnu pabalsta apmēru: "Teicams risinājums būtu ļaut strādājošiem vecākiem saņemt visu pabalstu summu, nevis tikai 75%. Piemēram, Igaunijā vecāki bērna kopšanas atvaļinājuma laikā drīkst strādāt, nopelnot līdz 2000 eiro mēnesī, un pabalsti netiek samazināti."

Reklāma
Reklāma

 

Runājot par bērnu emocionālo gatavību, viņa atzina, ka pētījumi norāda uz piemērotāko vecumu dārziņam no trīs gadiem, bet akcentēja: "Bērni ir dažādi. Daži nebūs gatavi arī četros gados. Tomēr sabiedrībai ir jāpārtrauc nosodīt vecākus, ja viņi izvēlas citādāk." 

Noslēgumā Inga Akmentiņa-Smildziņa aicināja sabiedrību būt atbalstošākai: "Vislabākais būtu tad, ja būtu izvēles iespēja – lai vecāks pats atrod savai ģimenei un bērnam labāko risinājumu. Vecāku nosodīšana un vainas apziņas veicināšana ir sliktākais ceļš."

 

Jāpiebilst arī, ka pērnā gada izskaņā vecāku organizācija "Mammām un Tētiem" veidoja aptauju par viena vecāka ģimenēm. Tajā atklājās, ka 98,11% aptaujāto ģimeņu nav informētas par jebkāda veida atbalstu viena vecāka ģimenēm. Kā nopietnāko problēmu aptaujātie uzskatīja tieši bērnu pieskatīšanas pakalpojumu un finansiālā atbalsta trūkumu. 

 

Lūk, daži no priekšlikumiem, kuros dalījās aptaujas dalībnieki:

  • “Vēlētos, lai bērnam tiktu nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, vai aukles pakalpojumi.”
  • “Būtu nepieciešams valsts apmaksāts asistents vai aukle, kas mazliet atvieglo strādājoša vecāka ikdienu, kā arī sabiedriskais transports par brīvu un bezmaksas ēdināšana bērnam, sākot ar bērnudārzu.”
  • “Finansiālā sloga mazināšana, atlaižu karte, līdzīga 3+ kartei.”
  • “Papildus finansējums auklei, ja jāstrādā, bet skolas pagarināta grupa strādā līdz plkst.15.00. Šāds atbalsts no 7 līdz 10 gadiem. 7 gados bērns vēl nav spējīgs staigāt viens pats pa ielu, īpaši Rīgā.“
  • "Auklīte, kas var palaist mammu kaut vai uz veikalu, kad bērns ir slims.”
  • “Priecātos, ja būtu priekšroka bērnudārza rindā. Ja būtu pieejams aukles līdzfinansējums arī, ja pakalpojumi tiek izmantoti paralēli bērnudārzam, piemēram, 1-2x mēnesī vai ārkārtas situācijās (piemēram, vecāks slimnīcā).”

 

Vairāk par pētījumu lasi šeit. 

 

Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par aptaujas saturu atbild vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”.

Saistītie raksti