Gāja uz podiņu, bet pēkšņi sācis nekontrolējami kakāt biksēs! Kāpēc tā un ko darīt, skaidro Bērnu slimnīcas gastroenteroloģe

Diagnoze – enkoprēze jeb fēču nesaturēšana

“Šo problēmu mēs saucam par enkoprēzi jeb fēču nesaturēšanu,” skaidro ārste Jeļena Višņevska. “Ja agrāk diagnozi – enkoprēze – varējām likt no četru gadu vecuma, tad šobrīd to var uzstādīt jau no brīža, kad iepriekš bērns ir gājis uz poda, apguvis podiņmācību.”

Speciāliste uzsver, ka lielākajā daļā gadījumu (apmēram 90 %) nekontrolējama defekācija ir saistīta ar fēču aizturi un hroniskiem aizcietējumiem. “Enkoprēze kā tāda ir viena no aizcietējumu izpausmēm,” viņa norāda.

Vecākiem bieži vien ir grūti pieņemt šādu skaidrojumu, īpaši, ja bērnam šķietami ir bijusi normāla vēdera izeja. “Ja notiek spontāna defekācija, nekontrolējama lielos vai mazākos daudzumos, tas nozīmē, ka fēces tur apakšā stāv,” piebilst ārste. Resnā zarna, kas ir gara, var uzkrāt fēces, un, ja tā ir pārstiepta, bērns vairs nejūt spiediena izmaiņas un nesaprot, ka ir jāaiziet uz poda.

Cēloņi un mehānismi

Papildus hroniskiem aizcietējumiem enkoprēzi var izraisīt arī dažādas saslimšanas vai patoloģijas. “Var būt iedzimtas anorektālas vai neiroloģiskas patoloģijas, bet lielākajai daļai bērnu šī apkakāšanās ir hroniskas nekakāšanas rezultāts,” skaidro Višņevska.

“Ja zarniņa ir regulāri pārstiepta, viņš vairs nejūt spiediena izmaiņas. Pat, ja zarnu iztīra, tā paliek izstiepta,” viņa piebilst, uzsverot, ka problēmas risināšana ir ilgstošs process.

Ko darīt?

Višņevska izskaidro, ka terapija notiek divās lielās daļās. Pirmais solis ir zarnas attīrīšana no uzkrātajām fēcēm, kas var ilgt pat vairākas nedēļas. “Sākumā var palīdzēt fēču mīkstinošu medikamentu devas, piemēram, klizmas. Atkarībā no konkrētā gadījuma smaguma tas var notikt gan mājās, gan stacionārā,” viņa norāda.

Smagākos gadījumos tīrīšana var ilgt līdz pat četrām nedēļām, izmantojot gan rektālos preparātus, gan mīkstinošos līdzekļus. Tikpat svarīgi ir rūpēties par bērna uzturu un režīmu. “Diēta, režīms un obligāti mīkstinošie preparāti ir svarīgi, jo jāiemāca bērnam no jauna just nepieciešamību doties uz podu,” skaidro ārste.

Pēc zarnu attīrīšanas jāuzrauga, vai bērns regulāri apmeklē tualeti. “Ir jāseko līdzi, ko viņš ēd, un jāatgādina aiziet uz podiņu. Tas viss ir treniņš – bērnam jāpasēž uz poda piecas līdz desmit minūtes pēc katras ēdienreizes,” Višņevska piebilst.

Psiholoģiskais aspekts un vecāku loma

Psiholoģiskais atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs, īpaši vecākiem bērniem, kuri apzinās savu problēmu. Viņiem var būt risks kļūt nedrošiem, izvairīties no sociālajām aktivitātēm un pat ciest no izsmiekla izglītības iestādēs. “Nekādā gadījumā nedrīkst kaunināt!” uzsver Višņevska. Tā vietā pieaugušajiem jāsniedz bērnam atbalsts un jāpalīdz regulēt situāciju.

“Neatkarīgi no tā, kāds bija sākuma iemesls – saslimšana, psiholoģiska aizture vai vēders palika ciets no kādas pārtikas, bērniem ir jāpalīdz. Viņi paši to nevar regulēt un pieskatīt,” saka ārste.

Enkoprēze ir nopietna, bet risināma problēma, ja vien vecāki sadarbojas ar speciālistiem un sniedz bērnam nepieciešamo atbalstu. Regulāra uzraudzība, zarnu attīrīšana, pareizs uzturs un pacietīgs treniņš ir ceļš uz problēmas novēršanu. Vecākiem ir jāatceras – bērnam šī situācija ir tikpat smaga vai pat smagāka kā viņiem pašiem.