Vai iepērt bērnu?

Jāteic, ka pēršana var būt efektīva, bet tā rada nopietnas problēmas ilgtermiņā, turklāt efekts ir īslaicīgs. Pēršana izraisa mazajā cilvēkā dusmas, rada atriebības kāri, sēj bailes un pazemo. Pēršana noteikti nav labākais veids, kā rādīt bērnam piemēru, kā risināmas problēmas vai uzlabojama uzvedība. Perot bērnus, vecāki savām atvasēm rāda tādu uzvedību, kādu paši nevēlas redzēt savā bērnā: agresiju, neprasmi savaldīties un tikt galā ar emocijām bez roku palaišanas. Ja pēc pēriena bērns tūlīt nepārstāj uzvesties vecākiem nepieņemamajā veidā, vienkārša uzšaušana pa dibengalu ar plaukstu var pāriet nākamajā stadijā, kad lietā tiek likta siksna vai citi priekšmeti, savukārt vecāki, kas sevi nekontrolē vispār, bērnus var pat piekaut.

Brīdī, kad roka paceļas un tā vien gribas mazajam uzšaut pa dupsi, būtiski atcerēties, ka sišana un pēršana veicina bērnu neuzticēšanos vecākiem.

Brīdī, kad roka paceļas un tā vien gribas mazajam uzšaut pa dupsi, būtiski atcerēties, ka sišana un pēršana veicina bērnu neuzticēšanos vecākiem. Viņi sāk baidīties no vecākiem un var sākt tos pat ienīst. Galu galā, protams, pasliktinās bērnu un vecāku savstarpējās attiecības, kas ilgtermiņā atsaucas arī uz ģimenes kopējo mikroklimatu un labsajūtu.
Pēršana jebkurā gadījumā rada bērnam emocionālus traucējumus. Mazi bērni, kas tiek pērti, dažkārt kļūst vai nu pārspīlēti paklausīgi, vai ļoti dusmīgi. Lai izvairītos no soda, viņi var sākt apzināti melot, kļūst negodīgi. Daži bērni, saskaroties ar fizisku ietekmēšanu, mēdz sist vecākiem pretī, un šādās situācijās tiek izprovocēta abpusēja vardarbība, kas var beigties ļoti slikti, jo īpaši pusaudža gados, kad jaunajiem puišiem ir daudz spēka. Jāņem vērā, ka bērni, kuri tiek pērti, sisti vai saņem citu fizisku sodu, ir agresīvāki nekā bērni, kuri nav saskārušies ar fizisku ietekmēšanu. Jo mierīgāk risināsim savas problēmas ar bērniem, jo mierīgāk viņi risinās tās savā turpmākajā dzīvē ar citiem cilvēkiem (un arī pašiem vecākiem).