Kā saprast, ka bērnam tiešām ir hiperaktivitāte, un kā viņam palīdzēt?

“Hiperaktivitāti ir grūti uzveikt, bet to ir iespējams koriģēt, tādējādi bērnam palīdzot. Tas ir svarīgi, jo uzvedības traucējumi bērna dzīvi var ļoti ietekmēt: viņam var būt grūti mācīties, grūti veidot komunikāciju ar vienaudžiem un attiecīgi – grūti atrast draugus,” norāda Rimi Bērniem eksperte.  

Hiperaktivitātes pazīmes

Bērnam ar izteiktu hiperaktivitāti var novērot:

• pastiprinātu enerģiju – nemitīga kustība, skriešana un lēkāšana pat tad, kad jābūt mierīgam;
• koncentrēšanās grūtības – uzmanība ātri novēršas, grūtības pabeigt iesāktos uzdevumus;
• impulsivitāti – rīkojas bez apdomāšanās, pārtrauc citus, negaida savu kārtu;
• nemierīgumu – grūtības ilgstoši nosēdēt vienā vietā, nemitīga kustība ar rokām, kājām;
• pašregulācijas trūkumu – ātra aizkaitināmība un emocionalitāte.

Iespējamie hiperaktivitātes cēloņi

• Dabīgs temperaments – daži bērni vienkārši ir enerģiskāki.
• UDHT – ja hiperaktivitāte ir izteikta un ietekmē ikdienas dzīvi.
• Trauksme vai stress – nervozitāte var izpausties kā nemiers.
• Miega trūkums – nepietiekams miegs var pastiprināt aktivitāti.
• Uztura ietekme – pārmērīgs cukura vai mākslīgo piedevu patēriņš var ietekmēt uzvedību.
• Dzemdību traumas un neiroloģiski faktori – iespējami nervu sistēmas bojājumi agrīnā attīstības periodā.

Kā palīdzēt hiperaktīviem bērniem?
 

1. Ikdienas struktūra un rutīna.

• Izveidojiet skaidru dienas kārtību, kas bērnam sniedz drošības sajūtu.
• Atgādiniet par aktivitātēm vizuāli (kalendāri, attēli, uzdevumu saraksti).
• Padariet pārejas no vienas aktivitātes uz citu paredzamas (izmantojot taimeri).

2. Fiziskās aktivitātes.

Hiperaktīviem bērniem nepieciešama regulāra kustība, lai “izlādētu” enerģiju:

• skriet, braukt ar velosipēdu, peldēt, dejot vai nodarboties ar cīņas sporta veidiem;
• spēlēt kustību spēles, piemēram, slēpšanās vai šķēršļu joslas;
• koncentrēšanos veicinoši vingrinājumi, piemēram, jogas pozas, staigāšana ar grāmatu uz galvas;
• ritmiski vingrinājumi – lēkāšana uz vienas kājas, bumbas mētāšana, skaitot skaitļus;
• sensorās aktivitātes, piemēram, šūpošanās vai sēdēšana uz lielas bumbas.

3. Relaksējoši vingrinājumi un metodes.

• Dziļās elpošanas un izstiepšanās vingrinājumi.
• “Lācīša soļi” vai “klusā pastaiga” pirms gulēšanas.
• Spiediena segas vai apskāvieni satraukuma mazināšanai.
• Kvalitatīvs miegs – bērniem nepieciešamas 9–11 stundas miega.

“Ja hiperaktivitāte ir izteikta un ietekmē ikdienas dzīvi, ieteicams konsultēties ar speciālistu (psihologu vai neirologu), lai saprastu, vai nepieciešama papildu pieeja,” iesaka Jekaterina Bovtramoviča.