Kad bērns ir gatavs podiņmācībai?

Nevar noliegt, ka speciālistu viedokļi mainās, pamatojoties uz vispārējo situāciju un attīstību pasaulē. Kad es biju bērns, reti kurš mazulis staigāja ar autiņiem līdz divu vai trīs gadu vecumam, bet šodien tas nav nekas neparasts. Visticamāk izskaidrojums meklējams kvalitatīvajos autiņos, kas tagad mums vecākiem par lielu prieku tiek ražoti. Tie uzsūc mitrumu tik efektīvi, ka bērns nejūt pilnīgi nekādu diskomfortu. Tieši tāpēc šodienas vecākiem īpaši uzmanīgi jāvēro savi bērni, lai saprastu, kad viņi varētu būt gatavi podiņā apzināti atstāt rezultātu vai informēt vecākus par vajadzību apmeklēt tualeti.

Ir dažas pazīmes tam, ka bērns sāk saprast, kas notiek ar viņa organismu, un ir gatavs sēdēt uz podiņa rezultatīvi.
•    Ja bērns tajā mirklī, kad viņš atbrīvojas no urīna, mutiski paziņo to vecākiem.
•    Bērns sāk interesēties par to, ko pārējie ģimenes locekļi dara tualetē.
•    Kad autiņš ir netīrs, bērns uzreiz grib, lai to nomaina.
•    Kad bērnam notiek vēdera izeja, viņš noiet malā vai kaut kur paslēpjas.
•    Bērns pastāsta, ka viņam drīz būs vēdera izeja vai vajadzība atbrīvoties no urīna.
•    Bērns pats pasaka, ka autiņu vairāk nelietos.

Bērns ir gatavs atteikties no autiņiem

Ja bērns sāk izrādīt kādu no iepriekš minētajām pazīmēm, varat sākt viņu sēdināt uz podiņa regulāri — vai nu konkrētos laikos pēc jūsu ieskatiem, vai nu tajos laikos, kad viņš parasti atbrīvojas no visa liekā organismā, vai arī tad, kad pats izsaka vajadzību. Galvenais ir pamazām likt bērnam saprast, ka tad, kad viņš jūt vajadzību, viņam jāiet uz podiņa, nevis jāturpina spēlēties.

Ja tas ir iespējams, bērnam dienas laikā vajadzētu atļaut staigāt bez autiņa, jo tad viņam būs daudz vieglāk saprast, kurā brīdī viņam ir nepieciešamība pēc tualetes apmeklējuma. Bez tam, viņš pamazām novērtēs, ka bez autiņa staigāt ir daudz jaukāk un brīvāk, un varbūt pats nevēlēsies to vilkt. Visvienkāršāk to ir realizēt vasarā, kad ir mazāk drēbju. 

Varbūt bērns izrāda interesi par sēdēšanu uz podiņa, bet rezultāta nav. Šajās situācijās jums jāapbruņojas ar pacietību. Ja bērns brīvprātīgi vēlas sēdēt uz podiņa, viņam jāļauj to darīt, lai arī tas aizņem daudz laika. Bieži vien no sēdēšanas līdz rezultātam jāgaida vairāki mēneši.

Izmantotā literatūra: Zaiga Strautmane, Ikdiena ar Mazuli – praktiski padomi mazu bērnu vecākiem, R.: Jumava, 2008., www.jumava.lv

Grāmatā atradīsi vēl daudz citus padomus podiņmācībā un netikai. Savukārt citu vecāku pieredzi podiņmācībā vari izlasīt šeit: Forums>Bērns>Bērna ceļš uz podiņa ejot.