Kā panākt, lai bērns visu nakti guļ savā istabā? Problēmas, risinājumi, rituāli

Kāpēc bērni naktī mostas?

Jāsaka, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie neguļ visu nakti. Pamošanās nakts laikā ir dabiska miega cikla daļa, taču cilvēki, kuriem ir labs miegs, prot atkal ātri aizmigt. Diemžēl daudziem mazuļiem un pirmskolas vecuma bērniem šīs prasmes vēl jāapgūst. Ja bērna iemigšanai nepieciešama vecāku (vai jebkāda cita veida) palīdzība, pēc pamošanās agrajās rīta stundās viņam var būt grūtības atkal iemigt patstāvīgi.
No miega traucējumiem nav pasargāti arī vislabākie gulētāji. Pirmskolas vecumā miega traucējumus var izraisīt bailes no spokiem, briesmoņiem un citiem naksnīgiem mošķiem, kas pat vislielākos guļavas spēj pārvērst tramīgos zaķēnos. Arī sliktie sapņi jeb murgi, kas parādās vecumā no trim līdz sešiem gadiem, var veicināt periodisku mošanos. Miega traucējumus var izraisīt arī pārmaiņas bērna ikdienā un dienas režīmā, piemēram, atvaļinājums, ceļojums vai slimība. Ierasto miega ciklu var izjaukt arī cits gulētiešanas laiks.

Ja nakts vidū bērns ir pamodies, atnācis uz vecāku guļamistabu un viņus pamodinājis, pastāv divi scenāriji, kā vecāki rīkojas. Tie, kam nav iebildumu, ka bērns guļ viņu gultā, visticamāk, žigli ievelk mazo zem segas un laimīgi šņāc tālāk. Un jāteic, ka padošanās bērna vēlmēm palaikam nevienam nekaitēs. Galu galā bērns negulēs blakus mūžīgi un tas nenotiek katru nakti. Tomēr ģimenēs, kur vecāki savā gultā ar bērniem dalīties nevēlas vai mazais vecāku guļamistabu sāk iekarot katru nakti, jāķeras pie naksnīgā ieraduma laušanas.

Lai kādi būtu gulētiešanas rituāli, ir svarīgi doties prom no mazuļa guļamistabas, pirms viņš ir aizmidzis, lai, naktī pamodies, bērns nebrīnītos, kur palicis tētis vai mamma.

Izskaud miega palīglīdzekļus

Daudziem bērniem līdz skolas vecumam, dodoties pie miera, joprojām nepieciešams knupītis, mīļa rotaļlieta, īpaša šūpuļdziesma vai vecāku klātbūtne. Tomēr, ja šī lieta vairs nav pieejama brīdī, kad bērns naktī atmostas, viņam var rasties grūtības atkal iemigt. To var atrisināt, pakāpeniski un neuzkrītoši izskaužot visus miega palīglīdzekļus, bez kuriem bērns nevar iztikt.
Kad bērns iet gulēt, guļamistabai jābūt tieši tādai, kādā viņš naktī atmodīsies. Ja pēc iziešanas no bērna istabas vecāki gaitenī nodzēš gaismu, tad labāk ir gaismu izslēgt pirms bērna aizmigšanas. Kluss fona troksnis vai mūzika iedarbojas tikai tad, ja fonā skan visu nakti. Lai kādi būtu gulētiešanas rituāli, ir svarīgi doties prom no mazuļa guļamistabas, pirms viņš ir aizmidzis, lai, naktī pamodies, bērns nebrīnītos, kur palicis tētis vai mamma. Šis process var būt grūts un ilgstošs, panākumi nenāk viegli, tāpēc vecākiem jāapbruņojas ar pacietību.

Nospraud robežas

Ja bērns joprojām guļ redeļu gultiņā, bet prot no tās izkļūt, jāizdomā veids, kā mazuli atturēt no naksnīgajiem ceļojumiem uz vecāku gultu. Var mēģināt virs gultiņas novietot tīklu, piestiprinot to pie gultas redelītēm. Lai bērns nenobītos, pastāsti, ka tā ir viņa telts vai mājiņas jumtiņš, kas sargās miedziņu vai tml. Uzsver, ka tas ir ieguvums un kaut kas īpašs, nevis sods par rāpšanos ārā no gultas. Ja bērns jau pārgājis uz gulēšanu lielajā gultā, uzturēšanos viņa istabā joprojām vajag raksturot kā drošu un pozitīvu pieredzi. Durvju ailā var izveidot sargājošus „burvju” vārtiņus, aiz kuriem naktī nevajag iet. Dažiem vecākiem šāds piegājiens var šķist pārāk strikts un nepieņemams, citiem ne. Uzticies savām izjūtām!

Trijos naktī ir viegli padoties bērna lūgumiem, lai cik strikti vecāki iebilstu pret kopāgulēšanu, būdami nomodā. Ja bērnam izdosies panākt savu divas trīs reizes, viņš to mēģinās atkal.

Rīkojies konsekventi

Turies pie izstrādātā plāna. Trijos naktī ir viegli padoties bērna lūgumiem, lai cik strikti vecāki iebilstu pret kopāgulēšanu, būdami nomodā. Ja bērnam izdosies panākt savu divas trīs reizes, viņš to mēģinās atkal. Tāpēc vajag izrausties no gultas, aizvest bērnu atpakaļ uz viņa istabu, iedot buču un veikli doties atpakaļ. Esi gatavs šādu ceļojumu veikt atkal un atkal un no rīta uzmundrināt sevi ar stipru kafiju. Ja bērns ir slims vai redzējis patiešām nelāgu murgu, atkāpšanās no nospraustajiem likumiem ir pieļaujama. Taču šādos gadījumos labāk pārlaist nakti bērna istabā, nevis ļaut viņam pārcelties pie vecākiem, lai viss atkal neieiet vecajās sliedēs.
 

Uzveic bailes

Pirmskolas vecumā bērni var izjust bailes no tumsas, un tas ir normāli. Nomierini bērnu, atstājot iedegtu naktslampiņu vai gaismu gaitenī, kas iespīd pa pavērtajām guļamistabas durvīm. Ja bērns baidās no spokiem, gariem, citplanētiešiem vai citām pārdabiskām lietām, pirms gulētiešanas kopīgi pārmeklējiet istabu, lai bērns pārliecinātos, ka mošķu nav nedz zem gultas, nedz skapī. Var kādā pudelītē ar izsmidzinātāju ieliet „spoku atbaidītāju” (visparastāko ūdeni!), ko bērns pirms miega var izsmidzināt istabā. Tā sakot, sirdsmieram.
 

Kompromisu māksla

Ja bērns tomēr atsakās gulēt atsevišķā istabā, jāatrod kompromiss. Ļauj bērnam gulēt tavā istabā, taču ne tavā gultā. Novietojiet savā guļamistabā mazuļa gultiņu un sāciet ar radināšanu gulēt tajā. Ja istaba ir tik šaura, ka tajā nav vietas divām gultām, bērns var gulēt arī uz matracīša. Tas, protams, nebūs tik ērti kā gultā, tāpēc var gadīties, ka mazais, kurš paguvis izmēģināt gulēšanu atsevišķā gultiņā, pārdomās un sailgosies pēc savas mīļās un ērtās guļvietas.

Izmantotā literatūra: grāmata Sleeping Through the Night: How Infants, Toddlers, and Their Parents Can Get a Good Night's Sleep (autore Jodi A. Mindell; izdevējs Harper Resource Book; 1997)