Vai televizors samaitā bērnu?
Pats par sevi televizors nav nedz slavējams, nedz peļams. Tā ir mehāniska ierīce, kas var izglītot vai izklaidēt, smīdināt un saraudināt. Vai arī samaitāt? It īpaši, ja pie televizora ekrāna sēž bērns, kuram vēl nav izveidojusies stabila vērtību sistēma? Konsultē ģimenes psihoterapeite Vita Kārkliņa.
Kāpēc tāda netaisnība?!
Bērni varbūt ir neizpratnē, kāpēc vecāki un vecvecāki viņiem
dažkārt liedz skatīties televīziju, kāpēc zilajā ekrānā neļauj
redzēt visu, ko viņi vēlas. Lai gan paši skatās un tik, cik vēlas.
Nu, piemēram, tētis… Atnāk no darba, atkrīt zvilnī un lūkojas
televizora ekrānā. Tā jau tas bieži vien arī ir, bet bērni, kuri
dzīvo paši savā — piedzīvojumu un iztēles — pasaulē, vēl nezina, ka
vecākiem televīzija var būt tikai īslaicīgs relaksācijas mirklis
pēc garas, uztraukumiem pilnas darba dienas, viņi nedomā, ka
vecākiem jau ir sava pasaules izpratne un stabilas vērtības, ko
televīzija vairs būtiski neietekmē.
..Ja bērnam būs iedotas stabilas dzīves pamatvērtības, viss informācijas klāsts saguls pareizajās vietās.
Droši segli pasaulei
Lai gan… Televīzija ar apjomīgo informācijas plūsmu nenoliedzami
ietekmē ne vien bērnu, bet arī pieaugušo cilvēka priekšstatus par
apkārtējo pasauli. Viss ir redzams, viegli sasniedzams un zināms.
Tieši tāpēc vecākiem jāizvērtē un, ja tas vajadzīgs, arī jāierobežo
informācija, kas nāk no televizora ekrāna.
Līdz skolas vecumam to izdarīt nav grūti, bet vēlāk televizora
lietošanu kļūst arvien grūtāk kontrolēt. Pat tad, ja vecāki ir
noteikuši robežas, cik ilgu laiku bērns drīkst pavadīt pie
televizora ekrāna, cikos jādodas gulēt, viņš redzēs arī negācijas.
Tikai tad, ja bērnam būs iedotas stabilas dzīves pamatvērtības,
viss informācijas klāsts saguls pareizajās vietās.
Dzīves pamatvērtības bērniem nododam, esot ar viņiem kopā un veltot savu uzmanību. Tad arī televīzija bērnam var kalpot kā noderīgas informācijas un iedvesmas avots..
Labāk audzini, ne rāj!
Bērni visus jaunievedumus uztver dabiski, tāpēc nebūtu prātīgi
viņus vainot datora vai televizora lietošanā. Tomēr audzināšana
arvien ir vecāku kompetence. Tieši viņi bērnam var iemācīt paņemt
no pasaules labo un vērtīgo. Priekšstati par labo un slikto
veidojas ģimenē — kopīgi pavadot laiku, pārrunājot izlasītās
grāmatas, notikumus, ģimenes tradīcijas, vecāku pasaules redzējumu.
Tam nav jāziedo kāda atsevišķa diena vai jāizbrīvē stunda jau tā
noslogotajā dienas grafikā. Dzīves pamatvērtības bērniem nododam,
esot ar viņiem kopā un veltot savu uzmanību. Tad arī televīzija
bērnam var kalpot kā noderīgas informācijas un iedvesmas avots, jo
viņš spēs paņemt no tā labo un vērtīgo.