Kā un kā sodīt bērnu par apzinātu nepaklausību? Problēmas analīze

Tā bērni rīkojas
Tas, ka bērni mēdz apzināti neklausīt, ir pilnīgi normāli, jo viņi taču pārbauda Jūsu pacietību un cenšas gūt virsroku, parādot, ka viņiem arī ir savs viedoklis. Mazākie bērni gandrīz vienmēr atdarina lielākos, it sevišķi nerātnās lietas ātri pielīp! Godīgi teikšu, neko neesmu dzirdējusi par Jūsu stāstīto metodi, bet mana pirmā iekšējā izjūta, izlasot, ka Jūs nerunāsiet, bija vientulība. Man šķiet, ka ar ignorēšu mēs varam bērnos tikai pastiprināt nedrošību, atstumtību vai vientulību. Vecāki bērnam ir tie, uz kuriem viņi paļaujas visvairāk, kuriem uzticas līdz pašiem savas mazās sirsniņas dziļumiem.

Balss toņa maiņa un soda realizācija
Domāju, ka vēl iedarbīgāks veids par draudiem nerunāt, ir balss toņa mainīšana. Ja Jūs parasti runājat ar saviem bērniem mierīgā, pieklusinātā balsī, tad brīdī, kad viņi neklausa, pēc vairākkārtējiem aizrādījumiem varat nedaudz pacelt balss toni un teikt, piemēram: „Es tiešām kļūstu dusmīga, un, ja jūs turpināsiet (darīt nerātnības), vēlāk nevarēsiet skatīties multfilmas!” Šis bērniem būs reāli saprotams sods, turklāt, ja Jūs to arī īstenosiet, viņiem nākamajā reizē būs pieredze, ka tiešām nepaklausības gadījumā mamma dusmojas un tad viņu rīcībai ir zināmas sekas.

Svarīgi atcerēties, ka tad, ja solām bērnu slikto uzvedību kā sodīt, soda veidu vajadzētu īstenot, citādi bērni ļoti ātri sapratīs, ka draudi ir tikai tukši vārdi, viņi Jūs turpinās ignorēt.

Un vēl ir svarīgi atcerēties, ka tad, ja solām bērnu slikto uzvedību kā sodīt, soda veidu vajadzētu īstenot, citādi bērni ļoti ātri sapratīs, ka draudi ir tikai tukši vārdi, viņi Jūs turpinās ignorēt. Tomēr soda veidiem jābūt saprātīgiem un tādiem, kas bērnu nepazemo! Es arī esmu no tām mammām, kas dusmojas ļoti reti, un tad, ja paceļu balsi, manam bērnam ir skaidrs — viņš ir pāršāvis pār strīpu. Tomēr visbiežāk nepaklausības gadījumos mēģinu vai nu novērst bērna uzmanību uz kādu citu nodarbi vai lietu, vai paskaidrot, ka viņa uzvedība mani sāpina. Pērienu kā soda līdzekli es vispār neatbalstu, jo, manuprāt, tas liecina tikai par to, ka mēs, pieaugušie, esam tik vāji, ka nespējam izdomāt citu veidu, kā tikt galā ar situāciju, kā vien iekaustīšanu! Jūs varat arī pamēģināt dzirdēto nerunāšanas metodi un pavērot, kas notiek, kā reaģē Jūsu dēli, bet tad iepriekš vajadzētu bērniem paskaidrot: „Ja jūs rīkosieties šādi, es ar jums nesarunāšos, jo tas, ko jūs darāt, ir slikti!” 

Kopīgi uzrakstītie noteikumi
Vēl varat kopā ar dēliem izstrādāt uzvedības noteikumus (uzrakstīt tos uz lapas un pie katra var pielīmēt vai piezīmēt klāt atbilstīgu attēliņu, tas vairāk palīdzēs to visu saprast mazākajam dēliņam) un pielikt tos redzamā vietā, un brīžos, kad kāds no tiem tiek pārkāpts, Jūs varat teikt: „Re, noteikumu lapā mēs kopā uzrakstījām, ka tā darīt nav labi!” Šādā veidā mācīsiet bērniem uzņemties atbildību par savu rīcību, kā arī viņi jutīsies svarīgi, jo paši būs piedalījušies lēmumu — noteikumu pieņemšanā!