G. Skudriņas pieredze: Kur likt bērnus, kamēr jāstrādā?

“Man darbs tāds, ka vasarā, gribi negribi, sanāk garāks atvaļinājums. Nav jau tā, ka gluži neko nedaru, taču televīzija viennozīmīgi atpūtu sniedz līdz pat septembrim, lai mēs visi Bez tabu atgrieztos ar jauniem spēkiem. Meita šoruden sāks iet dārziņā, un aukles mums vairs nav. Tajos brīžos, kad ar meitu nevaru palikt ne es, ne vīrs, mums talkā nāk vecmammas, krustmātes un draugi. Par laimi, meitiņa ir tikpat sabiedriska kā mamma (pasmaida). Vasarā meitiņa šad tad aug kopā ar draugu bērniem, viņai – sava kompānija. Diezgan bieži gadās, ka es, piemēram, pieskatu piecus dažāda vecuma bērnus. Tad gatavojam no ogām kokteiļus, visi kopā cepam pankūkas. Galvenais ir atrast kādu nodarbi! Esmu ievērojusi, ka bērniem ļoti patīk skatīties fotoalbumus. Ir tik amizanti klausīties, kā trīsgadnieks komentē, piemēram, savu pirmā dzīves gada jubileju. Vasaras aizvadām savās lauku mājās. Kā maija vidū aizbraucam, tā tikai septembrī atgriežamies Rīgā. Tagad mēs ar vīru par to smejamies, taču sākumā viņš aizliedza man ierīkot dobes. Bet, kad piedzima meitiņa, atļāva, un tā abas tajās rosāmies. Mums ir salāti, gurķi un redīsi, puķu dobes un ogu krūmi.”

Avots: www.kasjauns.lv