Geštaltterapeite Aija Baha-Velvele: Bērns nūdistu pludmalē
Nūdistu pludmales vienmēr bijušas noslēpumainas un neviennozīmīgi vērtētas. Tāpat arī cilvēki, kuri uz tām labprāt dodas. Tāpēc nav brīnums, ja kādā brīdī pāris ar maziem bērniem aizdomājas, vai šādas pludmales ir mazajiem piemērotas, vai nūdistu pludmales apmeklējums var atstāt kādu negatīvu iespaidu.
Katram jāmīl savs ķermenis, un viena no pazīmēm, ka mīlat savu
ķermeni un pieņemat to visā pilnībā, ir vēlme un spēja baudīt
nūdistu pludmales īpašo noskaņu. Un tieši tas jāmāca bērniem —
pieņemt, ka cilvēka ķermenis ir skaists, ka to var mīlēt, ka tajā
var justies komfortabli. Tas ir kā pamats veiksmīgai seksualitātes
attīstībai un audzināšanai, jo visas ķermeņa daļas, no kā sastāv
cilvēks, taču ir dabiskas!
Neslēp no bērna savu kailumu!
Jo vairāk bērnam būs iespēja augt brīvā, dabīgā vidē, jo vairāk
viņam būs iespējas iepazīt savu ķermeni, iepazīt vecāku ķermeni,
izprast atšķirības starp vīrieti un sievieti. Kopīga mazgāšanās
pirtī taču netraumē bērna psihi, tad kāpēc gan lai to darītu
atrašanās nūdistu pludmalē? Tikai vērts par šo kailumu runāt ar
bērnu viņam saprotamā valodā. Kad bērnam rodas jautājumi par šīm
tēmām, ir svarīgi uz tiem sniegt atbildes. Pāris gadus vecs bērns
vēl ir par mazu, lai kailus ķermeņus saistītu ar seksualitāti, un,
jo veselīgāk paši vecāki izturas pret savu ķermeni, jo veselīgāk to
uztver bērns. Savukārt, jo vairāk vecāki slēps no sava bērna
kailumu, jo vairāk bērns šo uzvedību iztulkos kā kaut ko neglītu,
slēpjamu, pat nepieņemamu. Ar to es negribu teikt, ka mājās būtu
visiem kopā jāstaigā bez apģērba, bet nekas ļauns nenotiek, ja
bērns ierauga, piemēram, tēti dušā mazgājamies vai mammu no rīta
pirms darba ģērbjamies. Līdz ar to arī atrašanās nūdistu pludmalē
bērnam šķiet pilnīgi ikdienišķa lieta.
Jo vairāk vecāki slēps no sava bērna kailumu, jo vairāk bērns šo uzvedību iztulkos kā kaut ko neglītu, slēpjamu, pat nepieņemamu.
Pludmalē pliks vai apģērbts?
Bērni agrā vecumā vēl neprot kaunēties, tas parādās nedaudz vēlāk —
četru piecu gadu vecumā, kad skaidri tiek izprastas puišu un
meiteņu atšķirības. Iespējams, bērns jums nākotnē pajautās kaut ko
par to, kāpēc citi sauļojas kaili, bet citi ir peldkostīmos, tad
būs pienākusi kārta paskaidrot, ka cilvēki ir dažādi un citiem
patīk, ja saulīte sasilda un samīļo visu ķermeni, bet citiem tas
nepatīk un viņi izvēlas nēsāt peldkostīmu. Iespējams, arī bērns
gribēs pamēģināt, kā ir pludmalē gozēties košā peldkostīmā, un tad
savukārt būs īstais laiks, lai atļautu viņam pamēģināt, nevis
aizliegt vai uzspiest savu gribu! Jo atklātākas un patiesākas
veidosies savstarpējās attiecības ar bērnu, jo vieglāk varēs viņam
sniegt atbildes uz jautājumiem, kas atvasīti interesēs. Ja
pieaugušie uz kailumu reaģē normāli, bez lieka satraukuma, arī
bērns pieņem šādu uzvedības un izturēšanās modeli.
Iemācīt bērnam, ka ķermenis ir skaists
Protams, pienāks brīdis, kad bērnam būs vēlēšanās izpētīt savu
ķermeni, tam pieskarties, tādējādi atklāt, cik tas ir patīkami,
tāpat viņam būs interese arī par pretējā dzimuma ķermeni, un tas ir
normāls, dabīgs attīstības posms. Ja ģimenē viss, kas saistīts ar
ķermeni un fiziskām sajūtām, tiek slēps un par to nerunā, tas var
izraisīt bērnā pārspīlētu interesi un pārmērīgu ziņkāri, turpretī,
ja viss notiek veselīgi, lieka interese nerodas. Bērns uzdod
jautājumus, saņem atbildes, un viņam konkrētajā brīdī ķermeniskā
tēma ir pabeigta, līdz nākamajam jautājumam vai jaunatklājumam.
Tas, kas ir svarīgi — vecāku atbildība par to, lai audzinātu savus
bērnus ar cieņu izturēties gan pret savu, gan pret otra cilvēka
ķermeni, apzināties ķermeņa skaistumu un unikalitāti, pieņemt, ka
citi var būt savādāki, bet ne tāpēc sliktāki.
Patiesībā ģimenes pašas sev uzliek tos rāmīšus tik ciešus, cik ļauj
viņu audzināšana, attieksme, brīvības izpratne, tādējādi katrā
ģimenē par šīm tēmām tiek runāts citādi — citās atklāti, citās
slēpti, citās ar grāmatu vai filmu starpniecību. Un tas ir tas, ko
bērns iemācās, saprot un paņem līdzi savā dzīvē, kā arī visbiežāk
izmanto savu bērnu audzināšanā. Tas ir viens no mantojumiem, ko
iedodam saviem bērniem, bet svarīgākais, lai tas viņiem ļauj būt
pietiekami brīviem, ar veselīgu izpratni par lietām un
laimīgiem!
Aija Baha-Velvele, geštaltterapeite un māmiņa