10 ieteikumi, kā bērnam radīt motivāciju mācīties lasīt

Kad pienācis laiks bērnam mācīties lasīt, vecāki nereti saspringst un tincina savu atvasi: “Palasīsim, ja?” Bet kad ir īstais laiks bērnam likt kopā burtus, lai nepārsteigtos, bet arī nenokavētu? Speciālisti uzskata: tā kā bērna lasītmācīšanās sākas ar skaņu atpazīšanu, var teikt, ka mazuļa gatavošana šai atbildīgajai jomai sākas līdz ar dzimšanu – jau ar mammas dūdošanu, atdarinot mazuļa izteiktos vārdiņus. Visa sākums ir skaņa. Dzīvā skaņa ir pirmā no bērna ausij tīkamajām lietām. Svarīgi, lai bērns dzird vecāku valodu un mātes balsi, jo tuvu cilvēku ieguldījums, attīstot bērna valodu, ietekmē to, kā mazais vēlāk iemācīsies lasīt.

Pirmais solis – apgūt skaņu pasauli

Kas darāms? Lai bērns no mazotnes mācītos skaņas pareizi saklausīt, ar viņu jārunā daudz un pareizi – precīzi izsakot vārdu galotnes un katru skaņu. Maziem bērniem vajag arī daudz lasīt priekšā. Vislabāk, ja tās bijušas pašiem vecākiem vai vecvecākiem bērnībā tuvas grāmatas, jo bērns labvēlīgo attieksmi pret grāmatu izjūt gan no lasītāja intonācijas, gan pieredzes stāstījuma par labām bērnības atmiņām. Kā uzsvēris franču skolotājs un rakstnieks Tadels Penaks, trīsvienībai – bērns, grāmata un bērnam tuvs cilvēks – vajadzētu kļūt par ikvakara rituālu pirms miega.

...tā kā bērna lasītmācīšanās sākas ar skaņu atpazīšanu, var teikt, ka mazuļa gatavošana šai atbildīgajai jomai sākas līdz ar dzimšanu – jau ar mammas dūdošanu, atdarinot mazuļa izteiktos vārdiņus.

 Māmiņ, izlasi vēlreiz!

Droši vien esi ievērojusi, ka bērni vienu un to pašu pasaku lūdz lasīt priekšā vēl un vēl. Nebrīnies un atbalsti to, jo bērns katru reizi lasītajā atrod kaut ko jaunu, ko pirmajā reizē nav pamanījis. Tāpēc vienu grāmatu lasi priekšā vairākas reizes, piemēram, nedēļu. Pirms lasīšanas saki: “Es lasīšu, bet tu pievērs uzmanību, kas notiks tur un tur …” Spraigākajās vietās vari pārtraukt lasīšanu un jautāt, vai viņš visu sapratis. Pirmajā reizē bērns tikai iegaumē personāžus, kas viņam patīk, ar ko viņš dzīvē ir saskāries. Nākamajā jau ieklausās notikumos, kuros personāži iesaistās. Tikai pēc tam bērns sāk uztvert, ko viņi runā, un vēl vēlāk saprot kopējo sižetu. Arī bildēs bērns ar katru reizi atrod kaut ko jaunu. Beigās mazais pasakā ir tiktāl ieklausījies, ka teikumus zina no galvas. Tādējādi viņš iemanto drošības izjūtu, ka pasaku zina, var par to runāt un pats pastāstīt. Tad viņam pajautā: “Par ko pasakā bija stāstīts?” Lai valodiņa attīstītos, bērnam jāļauj stāstīt. Viņam patīk, ka viņš zina, un viņš ir lepns pa to.

Kad ķerties klāt burtiem

Burtus bērns sāk pazīt aptuveni no trīs gadu vecuma. Taču nedrīkst uzspiest mācīties burtus, ja mazais to nevēlas. Katrs bērns pats pasaka priekšā, kad grib mācīties lasīt. Viņš sāk burtot uzrakstus apkārtnē, jautā par nezināmajiem burtiem. Tāpēc sākumā ne tik daudz uzsver, ka mācāties burtus, bet šo procesu sasaisti ar praktisko dzīvi. Vērojiet uzrakstus visapkārt – veikalu un ielu nosaukumus, vides reklāmas.

Aptuveni trīs gadu vecumā rosini burtus veidot no plastilīna, mīkstajām stieplītēm (nopērkamas Timmari veikalos), krāsot, vēlāk jau apvilkt ar trafaretu palīdzību un tikai pēc tam zīmēt ar roku. Vari uzzīmēt uz papīra lielu burtu, pēc tam to sagriezt mazākās daļās un dot bērnam salikt kā puzli. Pavēro, vai viņam vairāk attīstīta redzes vai dzirdes atmiņa, un attiecīgi piemēro uzdevumus, jo tā burtus būs vieglāk apgūt. Bērni ar izteiktāku dzirdes atmiņu vēlas, lai viņam lasa priekšā, runā, dzied. Savukārt bērni, kuriem pārāka ir redzes atmiņa, vairāk tendēti zīmēt, krāsot. Taču vienlaikus noteikti trenē arī mazāk izteiktās maņas: zīmētājam lasi priekšā un iesaisti sarunās, klausītājam liec darboties praktiski.

Galvenais – bērnam iemācīt skaņas saklausīt pareizi. Pēc bērnudārza audzinātāju vērojuma, lielākā kļūda, ko vecāki pieļauj, – tā vietā, lai mācītu nosaukt atsevišķas skaņas, piemēram, b, c un citas, iemāca, ka b ir bē, c ir cē, k ir kā un tamlīdzīgi. Nevajadzētu arī burtus mācīt pēc principa, ka e ir eža burtiņš, b – burkāna burtiņš utt., jo tas apgrūtina sākšanu lasīt. Māci katru skaņu nosaukt precīzi. Un vēl paturi prātā: bērnam raksturīgi par visu teikt – protu, zinu jau tad, kad patiesībā viņš vēl nav īsti sapratis, kur nu vēl iemācījies.

Kad burti galvā, klāt arī interese lasīt

Kad bērns jau pazīst burtus, var sākt meklēt “draudzīgos” burtiņus – vilkt kopā zilbes. Sākumā mācās vārdus, kuros bērns skaidri var sadzirdēt visas skaņas. Sarunās noskaidro, ar kādu burtu vārds sākas, kādas un cik skaņas bērns dzird. Būtiski, lai viņš visas skaņas iemācās pareizi izrunāt, jo citādi tās būs grūti sadzirdēt un izlasīt. Tā var arī just, kuru skaņu saklausīšana sagādā grūtības. Kopumā grūtāk saklausāmās skaņas ir nebalsīgie līdzskaņi h, p, b. Tāpēc ar lasīšanas problēmām saskaras bērni ar logopēdiskiem traucējumiem. Treniņam te der spēle – nosauc atsevišķu skaņu un rosini saukt vārdus, kas ar to sākas. Vari nosaukt arī vārdu pirmās zilbes, lai bērns pievieno nobeigumu, piemēra, pe-le, pe-likāns. Šādas spēles bērnu iedrošina.

Atceries: bērns burtus fotografē jeb iegaumē vizuāli. Tāpēc telpās der izlikt uzrakstus ar lieliem burtiem vai vārdiem, sevišķi – jaunapgūtiem, spilgtā krāsā, lai mazais var tos pētīt. Vēlams uz speciālas tāfeles vai ledusskapja no magnētiskajiem burtiem ar bērnu kopā katru dienu salikt konkrētās dienas nosaukumu vai citus vārdus un pamazām ļaut bērnam šajā procesā pārņemt iniciatīvu. Pēc šāda principa var mācīt mēnešu, puķu, koku, ēdamu lietu un citus nosaukumus. Galvenais, lai saliktais vārds ilgāku laiku atrastos bērna redzamības lokā. Bērnu ārsts Artis Žeigurs šo metodi rosina sākt jau bērniem pirms gada vecuma. Sākumā mazajam ikdienā dot iespēju nolūkoties un dzirdēt nosauktus 15 viņam aktuālākos vārdus, tostarp mamma, tētis, arī paša vārdiņu, un pamazām šo skaitu palielināt.

Ja mēlīte ķeras

Ja skaņu izrunāšana nesokas, rosini bērnu katru dienu izvingrināt mēlīti: klakšķināt, atdarinot zirdziņu; ar mēli aizsniegt degunu un zodu pēc principa – kuram mēle garāka; izkustināt mēli pa labi un pa kreisi, zīmēt pusapļus un riņķus, laizīt lūpas, mācīties svilpot. Dari to kopā ar bērnu. Atceries, ka bērnam patīk jokoties, tāpēc galu galā abi no sirds izsmejieties!

Sākt lasīt palīdz:

• Burbura burtu spēle – spēle ar uzdevumiem, ideāla domāšanai, runāšanai, lasīšanai;
• Alias – spēle kā mēmais šovs, kas rosina bērnu aktīvi runāt;
• burtu puzles, klucīši, magnētiskie burtiņi – palīdz apgūt burtus, alfabētu un zilbes, vēlāk – lasīt vārdus;
• grāmata Draiskie burtiņi, autore Līvija Baļčūne – skaņu un burtu iegaumēšanas treniņam;
• grāmata Draiskās zilbītes, autore Gita Andersone – vienkāršu zilbju apgūšanai un lasītprasmes treniņam;
• grāmatas ar uzdevumiem bērna aktīvai līdzdalībai: Burtu gudrības, autore Gunta Anuška, Ābecīte pirms skolas, autore Ārija Ptičkina, Skat, burtiņi! Sāc lasīt!, autors Māris Rungulis, Burtu pusītes un burtu loto, autore Līvija Baļčūna;
• grāmatas, kur ar jokiem, mīklām, izteicieniem lasīt mācīšanās veicas jautrāk, – Miljons, autore Indra Sproģe, Burtu blēņas, autore Dace Liepa;
• grāmata Minamās mīklas, autore Ināra Antiņa – vecākiem bērniem lasīšanas nostiprināšanai un domāšanas attīstībai.

Pagatavo pati!

• Labu uzskates materiālu burtu apguvei vari pagatavot pati. Uz kartona vienā vai vairākās rindās vienu zem otra uzraksti vienkāršus, bērnam pazīstamus vārdus tā, lai katrs no tiem sāktos ar citu skaņu (piemēram, burkāns, māja, saule). Iepretim vārdu rindām nostiprini aukliņas, uz kurām uzver pa krāsainai pogai. Bērna uzdevums būs aizbīdīt pogu pretī konkrētam vārdam, piemēram, vārdam, kas sākas ar burtu b.
• No smalka smilšpapīra izgriez apmēram 10 cm lielus burtus un uzlīmē uz pamatnes. Dod bērnam tos taustīt ar aizvērtām acīm. Vienā reizē izvēlies aptuveni piecus burtus. Kad bērns šādi burtus atpazīs, tie būs apgūti.
• Izvēlies grāmatu, kur notikumi attēloti bildēs. Vēl labāk, ja zem notikumiem ir viegli lasāms teksts. Lapas nokopē un katru atsevišķi ielaminē. Tad pasaku kopā ar bērnu izrunā un rosini viņu salikt bildes pareizā secībā pēc notikumiem vai zem bildēm lasāmā teksta. Šādu spēli var spēlēt diendienā, jo bērnam attēlu pareiza sarindošana sagādā prieku.

Ko dod lasīšana

Literatūras zinātniece Aija Kalve uzskata, ka lasīšana ar interesi – tā ir mācīšanās atslēga. Tas ir galvenais pamudinājums un atbilde uz jautājumu, kāpēc jārosina vēlme lasīt. Ja bērns būs ieinteresēts lasīt, mācībās veiksies labāk nekā tad, ja grāmatas būs vienaldzīgas. Mācīšanās pamatā ir lasīšana ar izpratni.

Lasot tiek attīstīta iztēle un fantāzija, asociatīvā un loģiskā domāšana, uzmanība, atmiņa, griba, runa, vārdu krājums, arī jūtu pasaule. Grāmatās bērns saskaras ar situācijām un tēliem, kādu viņa ikdienā nav, jo vārdu apmaiņā ar pieaugušajiem ir maz poētisma, kas bagātinātu bērna valodu, veidotu sajūtu gleznas un asociatīvu domāšanu.

Lasot grāmatas, tiek apgūti dažādi leksikas slāņi, arī senvārdi. Bērnu literatūrā šodien ir daudz rotaļu dzejoļu, kuros tiek izceltas skaņas un vārdi, kas trenē fonemātisko dzirdi (spēju vārdos atšķirt skaņas), piemēram, dzejas rinda: “Kur kārums, kārums? Karotē!”

Lasot bērnam ir iespēja arī pajautāt: “Kas tas ir?”, tā apgūstot nezināmu vārdu nozīmi. Ja pieaugušo paskaidrojums ir interesants, jaunais vārds ieviešas bērna leksikā.

Desmit padomu, kā iemīļot lasīšanu

Daži pozitīvi paņēmieni, kā rosināt bērna interesi par grāmatām.

1. Tradīciju nozīme. No mazotnes līdz pat sākumskolas vecumam bērnam ir tieksme atdarināt. Tāpat kā viņš spēlē veikalos, arī lasīšanu bērns izspēlē kā lomu spēli.
2. Atrodi īsto. Būtiski atrast bērnam aktuālu grāmatu. Jau pirmskolas vecumā bērnu intereses atšķiras. Noskaidro, kādi temati tavu atvasi interesē. Lūkojies, lai grāmatas būtu ar skaistām ilustrācijām. Maziem bērniem piemēroti ir arī bērnu žurnāli ar uzdevumiem, vecākiem bērniem – komiksu grāmatas.
3. Kopā uz bibliotēku. Tu jutīsies pārsteigta, cik daudz iespēju bērna ievešanai grāmatu pasaulē paver bibliotēkas apmeklējums kopā ar bērnu. Tur ir pieejama gan jaunākā bērnu literatūra, gan senāk izdoti literārie darbi, ko var bez maksas paņemt lasīšanai uz mājām.
4. Izvairies no sarežģītā. Mācoties lasīt, gari teikumi bērniem nepatīk, tāpēc ieteicamas grāmatas ar īsiem vārdiem un teikumiem. Lai pārliecinātos, vai bērns lasot visu izprot, rosini retāk dzirdētos vārdus iesaistīt citā teikumā. Piemēram, vārds maļ. Jautā bērnam: “Kas vēl maļ?” un atbildi: “Dzirnavas maļ miltus.”
5. Jokojies. Bērniem patīk joki, smieklīgi izteicieni, vārdu salikumi. Tos lasot un pārrunājot, mācīšanās rit aizrautīgi.
6. Iedrošini, paskaidro. Jaunu grāmatu jāsāk lasīt kopā – apskatīt, izrunāt, jo bērnam ir svarīgi dzirdēt, ko vecāki par to spriež. Ja bērns par grāmatu nebūs neko dzirdējis, viņam nebūs interese to lasīt. Grāmatās ar uzdevumiem vispirms kopā izpētiet, pēc kāda principa tās lasāmas.
7. Filmas, izrādes, dziesmas. Angļu literatūrzinātnieks Deivids Kendels atgādina, ka interesi par grāmatām un lasīšanu rosina literārā darba saskare ar citiem mākslas veidiem. Tāpēc līdztekus grāmatām tiek izdotas filmas, multfilmas, sacerētas teātra izrādes, dziesmas. Iepazīstini bērnu ar tām!
8. Uzslavē. Bērnam ļoti svarīgs ir atbalsts: “Redz, kā tev izdevās!” Tāpat būtiski, lai būtu klausītājs – mamma vai cits tuvs cilvēks, ar kuru kopā bērns var lasīt skaļi.
9. Tikai nesodi. Galvenais ir lasīšanas brīdi padarīt patīkamu un interesantu. Tāpēc nedrīkst bērnu sodīt un rāt, ja viņam lasīšana neizdodas. Nesaki: “Tu slikti izlasīji, tāpēc neskatīsies multfilmu, bet lasīsi grāmatu.” Šādi rīkojoties, televizors būs atalgojums un grāmata – sods. Tā vietā ar bērnu vienojies: noskaties filmu, un tad palasīsim.
10. Sākumā – nedaudz. Ja interese par lasīšanu nav izteikta, radini bērnu pie tās pamazām. Sākumā palasiet pavisam nedaudz – sāciet ar piecām minūtēm.

Mūsdienu grāmatu plaukts

• Mūsdienu grāmatas ir zināšanu pārpilnas. Lasot tās, bērns var apgūt daudz ko jaunu. Piemēram, lasot pasaku Ziema mežmalā no Mika Valdberga sērijas Mežmalas pasakas viņš apgūst dzīvniekus, ko var sastapt ziemā.
• Izziņas literatūra ietver ābeču grāmatas, kas ir literāras pasakas, bet ar lasīt mācīšanās elementiem. Tajās ir rotaļas ar burtiem, skaņu pasakas, kur visi vārdi sākas ar vienu skaņu, notikumi, kas saistās ar katru burtu.
• Grāmatas ir bagātas rotaļu elementiem. Tās ir aktivitāšu grāmatas. Piemēram, grāmatā Mazās Šarlotes piedzīvojumi arī uzzinām, kā no papīra var izlocīt buru laiviņu. Par rotaļu uzskatāma arī Ineses Zanderes grāmata Māsa un brālis. Lieliskas valodas spēles atrodamas Ineses Zanderes grāmatā Iekšiņa un āriņa, savukārt aktivitāšu elementi – grāmatā Ko teica gaiļa kungs?. Pie grāmatām, kas, izspēlējot situācijas, rosina lasīt, rakstīt, pētīt, pieder Jura Zvirgzdiņa Tobiasa blēņu stāsti, Tobiasa jaunie piedzīvojumi, Pēdējais pūķis un Arturs U un citas.

Māmiņu pieredze

Burtus iemācījās, pirms sāka staigāt

Lita Meļķe, SIA Daiļkrāsotāji māksliniece noformētāja, Raivo (6 gadi) māmiņa:

“Raivo lasa jau kopš trīs gadu vecuma. Lasīšanu sāku mācīt, kad dēls vēl nestaigāja. Izmēģināju metodi, ko noskatīju kādā Krievijas televīzijas raidījumā. Darbojas ļoti labi! Uz durvīm uzlīmēju no līmplēves izgrieztus apmēram 20 cm lielus ciparus un burtus melnā krāsā. Pat ne visus – tos, ko tobrīd iedomājos. Ejot ikdienā garām durvīm, tos dēlam pastāvīgi rādīju un nosaucu. Raivo vēl nemācēja runāt, bet prata parādīt tieši to burtu vai ciparu, ko saucu. Tiklīdz dēls sāka rāpot, salipināju burtus arī uz grīdas – kad viņam bija interese, viņš apstājās un tos pētīja. Tādās reizēs piegāju klāt un aprunājos, izstāstīju, kas tur redzams. Pirmās grāmatas bija dzejoļi. Raivo pats plauktā sameklēja lasāmo grāmatu. Dēls vēl nemācēja izlasīt vārdus, bet iemācījās no galvas pantiņus, šķīra lapas un tos atkārtoja. Viņam ļoti patika klausīties atskaņās, kad lasīju priekšā.”

Sākumā burtojām veikalu uzrakstus

Signe Jansone, SIA Putzfrau valdes priekšsēdētāja, Katrīnas (15 gadi) un Emīlijas (9 gadi) māmiņa:

“Galvenais ir radīt bērnā interesi, lai viņš saprot, kāpēc jālasa. Nevis tikai tāpēc, ka skolā vajadzēs. Katrīnai bija trīs četri gadi, kad braucām ar sabiedrisko transportu un lasījām visus uzrakstus uz veikaliem. Piemēram, meklējām visus a burtus, citā reizē skaitījām, cik to ir. Kad jau meita prata izlasīt vārdus, iepērkoties viņa cītīgi lasīja uzrakstus uz precēm un pati izvēlējās pirkumus. Tā bija laba motivācija. Arī ēdot ārpus mājas, meita ar interesi boksterēja ēdienkarti, līdz tika skaidrībā, ko pasūtīs. Ja gadījās kāds nesaprotams vārdiņš, jautāja man. Četru gadu vecumā Katrīnai izdeva pasi, tāpēc stimuls bija iemācīties uzrakstīt savu garo vārdu, jo viņa pati vēlējās parakstīties. Interese par grāmatām Katrīnai radās, klausoties vakara pasaciņas, jo daudz lasījām priekšā. Kopš tā laika viņas mīļākā grāmata joprojām ir 12 dāvanas Ziemassvētku vecītim, ko opaps uzdāvināja Ziemassvētkos. Burtus esam mācījušās pļavā, saucot puķu nosaukumus, rakstījušas sniegā un smiltīs. Arī rotaļājāmies, metot viena otrai bumbu un saucot vārdus ar dažādiem sākumburtiem. Neatsveramas bija bilžu ābeces, kur zem attēliem izcelti pirmie burti. Braucot mašīnā, rosināju meitas saukt skaļi visu, ko redz pa logu, un ieklausīties, ar kādu burtu vārds sākas. Centos arī raisīt asociācijas, piemēram, č ir c ar jumtiņu, ķ ir ar kājiņu vai tā kā vārdā kaķis. Liku lasīt skaļi – tā dzirdēju kļūdas un varēju palabot.”

Autore: Evija Egle, žurnāls VESELĪBA

Konsultējušas: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore Aija Kalve un Jūrmalas sākumskolas Taurenītis pirmskolas bērnu audzinātāja Vija Vanaga