Drošas peldēšanās nosacījumi un lietotnes, kas noderēs atpūtniekiem pie ūdens

Viens no mūsu Latvijas īsās vasaras priekiem ir peldēšanās. Ūdens atveldzē, norūda un iepriecina, ja vien ievērojam noteiktas drošības prasības. Diemžēl statistika par nelaimes gadījumiem uz ūdens mūsu valstī ir krietni virs vidējā citu Eiropas valstu līmeņa. Lai peldēšanās pieaugušajiem un bērniem nestu tikai prieku un nekaitētu veselībai, vēlreiz der atcerēties par svarīgākajiem drošības noteikumiem pie ūdens. 

Ūdens un pārdrošība – nesavienojami!
Pārdroša rīcība uz ūdens ir viens no visizplatītākajiem bojāejas iemesliem uz ūdens. Tai skaitā lēkšana nezināmās vietās ar iepriekš nepārbaudītu gultni un mēģinājumi aizpeldēt pēc iespējas tālāk.  Nevajag censties pierādīt, ka spēj vairāk nekā citi. Latvijas pludmales glābēju asociācijas instruktors Pēteris Pētersons iesaka droši peldēties tikai tur, kur ir glābšanas dienesta punkti. Ja tādu nav,  tad pietiekami atsvaidzinoša un droša pelde būs arī  iebrienot līdz krūtīm ūdenī un peldot paralēli krastam. Ja radīsies grūtības noturēties virs ūdens, tad peldētājs  varēs nostāties uz kājām.  Droša peldēšana ir tikai vietās, kur ir uzstādīta zīme “Peldēties atļauts”. 

Pārāk strauja atdzišana – risks veselībai
Pēc sakaršanas saulē ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, citādāk var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību. Nerūdītam peldētājam iesaka sākt peldes ūdens temperatūrā, kas nav zemāka par plus 18 grādiem un ūdenī doties pamazām apslakoties, nevis sakarsušam mesties iekšā ūdenī. 

Toksiskās zilaļģes var izraisīt saindēšanos
Vasaras otrajā pusē pēc ilgāka siltuma perioda Baltijas jūrā un citās stāvoša ūdens ūdenstilpnēs var sākt savairoties toksiskās zilaļģes  jeb cianobaktērijas. Neliels daudzums zilaļģu izskatās kā mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Saulaina laika un lēna vēja apstākļos tās strauji savairojas, un ūdens var pārklāties ar zaļganīgu plēvi. Ar zilaļģēm piesārņotā ūdenī nedrīkst peldēties, ūdenim nedrīkst laist klāt bērnus un dzīvniekus. Ja tomēr notikusi saskare ar zilaļģēm, nekavējoties jānomazgājas tīrā ūdenī, var lietot aktivēto ogli, smagas saindēšanās gadījumā jāsazinās ar mediķiem. 

Bērnu drošība uz ūdens
Bērniem līdz divu gadu vecumam sēdus stāvoklī plunčāšanās vietā ūdenslīmenis var būt līdz krūtīm. Lielākiem bērniem, kas prot peldēt, ūdens var būt līdz krūtīm, kad stāv kājās, bet peldētnepratējiem – līdz viduklim. Lielāks dziļums nav nepieciešams, jo bērni galvenokārt ūdenī spēlējas. Bērnus vajadzētu uzmanīt arī no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli. Kādam no vecākiem vienmēr ir jābūt metra attālumā no bērna, lai vajadzības gadījumā palīdzētu.
Ja peldaties jūrā, svarīgi sekot, lai bērns uz peldlīdzekļa peldoties, netiek ieskalots jūrā.  Ja pie jūsu mājas atrodas dīķis vai baseins, tos, pirmkārt, ir jānorobežo, kā arī – tajos nedrīkst atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista bērna uzmanību un varētu vilināt viņu vienam pašam doties ūdenī. 

Slīkšana neizskatās tā, kā iedomājamies
Esot pie ūdens, noder zināt arī pazīmes, kā izskatās cilvēks, kas slīkst. Pretēji filmās redzētajam, slīcējs nekliedz, nešļakstās un nesauc palīgā. Izņemot retus gadījumus, slīkstošais cilvēks fizioloģiski nespēj saukt pēc palīdzības. Slīkstošam cilvēkam mute pārmaiņus ir zem un virs ūdens virsmas. Mute slīkstošam cilvēkam virs ūdens nav pietiekami ilgu laiku, lai ieelpotu, izelpotu un vēl paspētu saukt pēc palīdzības. Brīdi, kad slīkstoša cilvēka mute ir virs ūdens, viņš ātri cenšas ieelpot un izelpot, kamēr tā atkal nenonāk zem ūdens.
Slīkstoši cilvēki nevar māt pēc palīdzības. Daba instinktīvi liek tiem izplest rokas uz sāniem un atspiesties uz ūdens virsmas, lai nedaudz paceltos un varētu elpot.
Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā.  Ja peldvietā nav profesionālu glābēju, var sniegt palīdzību no krasta, pametot virvē iesietu glābšanas riņķi, bumbu vai citu peldošu priekšmetu, kas palīdzēs noturēties virs ūdens, vienlaikus nekavējoties izsaucot glābējus pa tālruni 112. 

Noderīgas lietotnes atpūtniekiem pie ūdens
Sauļošanās kontroles lietotnes
Kad esi pludmalē, jāatceras par veselību. Ja līdz šim nav izdevies laikus pārtraukt saules peldi, šovasar izmēģini sauļošanās mobilās aplikācijas. Piemēram, bezmaksas lietotne World UV parādīs ultravioletā starojuma prognozi arī Latvijā, un paskaidros, kā izvairīties no apdeguma. Tā ieteiks, kuru dienas daļu pavadīt ēnā un kāda aizsardzības līmeņa pretiedegumu krēmu uzziest uz ādas. Lietotne arī palīdzēs noskaidrot, kāds ir tavs ādas tips un kā sevi labāk pasargāt no saules. Līdzīgas lietotnes  Go Tanning Tan Timer, Sunburn Timer vai Solarize.

eVeselībasPunkts jeb “eHealthPoint”
Lietotne, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem palīdzēs noteikt zvanītāja atrašanās vietu un līdz ar to daudzās situācijās ātrāk atrast negadījuma vietu, lai palīdzētu pacientiem vai cietušajiem. Ārkārtas brīžos, kad dzīvība ir briesmās, tas ne vienmēr ir tik vienkārši, kā šķiet - savu atrašanās vietu var aizmirst, nezināt vai veselības stāvokļa un citu iemeslu dēļ pat fiziski nespēt nosaukt. Aplikācija eHealthPoint nodrošina to, ka vienlaikus ar zvanu uz NMP dienesta ārkārtas tālruni 113 dispečeriem tiek nodoti arī zvanītāja atrašanās vietas dati (GPS koordinātes). Tāpat dispečeriem automātiski uz elektronisko izsaukuma karti tiek nosūtīti arī nepieciešamie personas dati (vārds, uzvārds, personas kods), ja tālruņa lietotājs iepriekš tos ir ievadījis aplikācijas profila sadaļā.  iOS, Android un WP lietotāji lietotni var lejupielādēt šeit.