Bērnam uz ielas atņem mantas. Kas par šādu situāciju jāzina bērniem un vecākiem
Ķibeles gadās ikvienam no mums, tostarp arī mūsu mazākajiem – bērniem. Valsts policija atgādina – bērni ir mūsu visu atbildība! Un ikviena sabiedrības locekļa pienākums ir rūpēties, lai bērni ikdienas justos drošībā.
Kampaņas “Supervaronim nepazust” ietvaros Valsts policija ir sagatavojusi un apkopojusi vienkāršus, bet efektīvus ieteikumus gan vecākiem un bērniem, gan sabiedrības locekļiem, par to, kā rīkoties dažādas situācijas, kurās var nonākt bērns, piemēram, apmaldīties, iekļūt ceļu satiksmes negadījumā vai, ja viņu uzrunā kāds svešinieks.
Piemēram, bērns nonāk bezpalīdzīgā situācijā, kad lielāki,
stiprāki, bezkaunīgāki vienaudži vai jaunieši mēģina viņam atņemt
kādu iekārojamu lietu - mobilo telefonu, naudas maku vai jebkuru
citu mantu. Šāda situācija ne tikai apdraud bērna fizisko drošību,
bet ir arī emocionāli traumatiska.
Lai arī pilnībā sagatavoties šādam notikumam nav iespējams,
pārrunā ar bērnu, kā labāk rīkoties.
- Vai ir droši uzticēties svešiniekam?
- Kāpēc labāk atdot personīgās mantas, ja tās uzstājīgi prasa?
- Vai zina kāds ir Valsts policijas tālruņa numurs?
- Vai zina, ka par mantām nevajag lielīties, tās vajag turēt somā vai kādā drošā vietā?
- Vai zina, ka mantas ir jāuzrauga un tās nedrīkst atstāt nepieskatītas?
Atgādini, ka ne visi svešinieki vēl ļaunu, bet vienmēr jāuzmanās. Ja uz ielas kāds lūdz palīdzību, ir daudz pieaugušo cilvēku, kuri var palīdzēt, piemēram, aizdot telefonu, naudu u.tml. Bērnam nav jāsteidz palīgā pieaugušajam, ja apkārt ir citi cilvēki.
Ja kāds ar varu mēģina atņemt bērnam piederošu mantu, tad labāk to atdot – dzīvība un veselība ir dārgāka par jebkuru mantu!
Bērnam jāiegaumē vecāku telefona numuri un Valsts policijas numurs 110, lai jebkurā situācijā varētu piezvanīt un palūgt palīdzību, izstāstīt par notiekošo.
Atbildība par mūsu bērniem ir arī apkārtējai sabiedrībai. Ja redzi uz ielas bērnu atturīgi komunicējot ar svešinieku vai kādā citā aizdomīgā situācijā, nepaliec vienaldzīgs. Uzrunā bērnu, apjautāties vai viss ir kārtībā un vai nevajag palīdzību.