Svarīgākais par autosēdeklīša iegādi mazulim un lielākam bērnam

Plašajā autosēdeklīšu piedāvājumā nereti var apjukt, meklējot piemērotāko savam mazulim, sevišķi, ja gaidāt pirmo bērniņu. Šķiet, jāzina tik daudz, lai orientētos nezināmo terminu jūklī – „sertifikācija”, „i-Size”, „Isofix”, „sānu aizsardzība”... Un tā varētu turpināt. 
 

Svaram vai augumam atbilstošs sēdeklītis
Vispirms ir jāzina, ka Latvijā saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem sēdeklītis vai paliktnis bērnam nepieciešams no dzimšanas līdz 150 centimetru augumam. Tas tāpēc, ka pie mums pārsvarā tiek lietotas Eiropas tirgum paredzētās automašīnas, kurās drošības jostas un gaisa spilveni domāti braucējiem, kas nav mazāki par šo augumu, līdz ar to par bērniem jāparūpējas papildus. 

Tā kā mazulis pirmajos dzīves gados aug ļoti strauji, arī sēdeklīši tiek iedalīti vismaz trīs dažādos izmēros jeb grupās, kas atbilst bērna svaram vai garumam. Eiropas Savienībā šobrīd spēkā ir divi paralēli autokrēsliņu sertifikācijas standarti: jau ilgstoši spēkā esošais R44/04 standarts paredz sēdeklīša atbilstību pēc svara un paralēli spēkā tam arī jaunais normatīvs „i-Size” (R129), kurā ņemts vērā bērna augums, bet svaram un vecumam ir tikai rekomendējoša nozīme [1].
 

Atbilstoši vecajai sertifikācijai, jaundzimušam mazulim būs piemērots 0., 0.+ vai 0/1. grupas sēdeklītis, bet, vadoties pēc jaunās sertifikācijas, atsevišķi iedalītu grupu vairs nav, tāpēc jāraugās pēc sēdeklīša, kas sertificēts lietošanai no dzimšanas.

Jaunais standarts arī paredz, ka bērns vismaz līdz 15 mēnešu vecumam obligāti jāpārvadā ar skatu pretēji braukšanas virzienam, jo ir pierādīts, ka mazuļa pārvadāšana ar skatu atpakaļ tikai līdz 9–12 mēnešu vecumam, kā tas bijis līdz šim, nav pietiekami droša. Šobrīd speciālisti rekomendē saglabāt atmugurisku pārvadāšanas pozīciju maksimāli ilgi – līdz trim gadiem un ilgāk, jo pētījumi un statistikas dati rāda, ka tas ir vismaz piecas reizes drošāk. Tāpēc saskaņā ar jaunās „i-Size” sertifikācijas prasībām visbiežāk tiek sertificēti autosēdeklīši, kas piemēroti bērnam no dzimšanas līdz 105 centimetriem jeb aptuveni 4 gadu vecumam. Līdz ar to, iegādājoties sēdeklīti, vispirms ir jāizlemj, kādu krēsliņu vēlaties – mazuļa pirmajam dzīves gadam vai ilgākam laikam. [2]
 

Pirkums pirmajam dzīves gadam
0. vai 0.+ grupas autokrēsliņi jeb šūpulīši vai groziņi, kā tos nereti dēvē, vienmēr ir pretēji braukšanas virzienam. Parasti tie ir stiprināmi ar automašīnas drošības jostu, taču daudzi ražotāji piedāvā iegādāties papildu bāzi, ko varat nostiprināt automašīnā arī ar „Isofix”, lai ikreiz sēdeklītis nebūtu jāsprādzē automašīnā, bet to ar visu bērnu var vienkārši un droši ieklikšķināt iepriekš nostiprinātajā pamatnē. 

Iegādājoties šīs grupas sēdeklīti, jārēķinās, ka tas derēs bērnam aptuveni līdz gada vecumam, reizēm pat īsāku laiku. 0. grupa sēdeklīši ir sastopami salīdzinoši reti, lietojami līdz desmit kilogramu svaram un parasti ietilpst ratiņu komplektos. Ja sēdeklīti iegādājaties atsevišķi, tas visbiežāk būs 0.+ grupas krēsliņš un būs nedaudz lielāks, paredzēts lietošanai līdz 13 kilogramiem, taču reāli šādu svaru bērni sēdeklītī sasniedz ļoti reti, ātrāk izaugot no sēdeklīša auguma dēļ. Parasti šādu krēsliņu var lietot līdz 15–18 mēnešu vecumam. 
 

Kā zināt, ka sēdeklītis bērnam vairs neder?
Ja mazuļa galva jau sniedzas pāri sēdeklīša augšējai malai, tad ar steigu jāmeklē jauns krēsliņš. Arī tad, ja jostu augstākā iespējamā pozīcija jau atrodas stipri zem bērna pleciem, sēdeklītis ir kļuvis par mazu, jo siksnas vairs nebūs iespējams atbilstoši nostiprināt. Taču nav pamata satraukties, ka groziņš mazajam vairs neder, ja bērna kājas sāk skart automašīnas sēdekļa atzveltni, – arī mēs automašīnā nesēžam ar taisni izstieptām kājām, patiesībā tas nemaz nebūtu ļoti ērti.

Lai arī derēs salīdzinoši īsu laiku, šādam sēdeklītim ir savas priekšrocības – vecāki ar dinamisku dzīvesveidu novērtē, ka to var pārnēsāt vai nostiprināt uz ratiņiem. Fizioterapeiti gan iebilst, ka bērnam autosēdeklītī nevajadzētu atrasties ilgāk par 20–30 minūtēm, tāpēc, vai šādi sēdeklīti maz lietosiet, jāizlemj pašiem.

Tomēr groziņi ir salīdzinoši lētāki, nereti par pavisam izdevīgu cenu iegādājami komplektā ar ratiņiem, tāpēc vecāki, kuri neplāno ar mazo doties ceļā pārāk bieži, šo sēdeklīti izvēlas arī ekonomisku apsvērumu dēļ.
 

Pirkums tālredzīgiem vecākiem
Ilgāku laiku būs iespējams lietot sēdeklīti, kas paredzēts līdz 18 kilogramiem vai 105 centimetriem – tas atbilst aptuveni četru gadu vecumam. Lai arī šie krēsliņi maksā vairāk, ilgāka lietošanas laika dēļ tas nereti būs pat ekonomiski izdevīgāks pirkums. 

Izvēloties 0.–1. grupas sēdeklīti, vissvarīgāk pievērst uzmanību tam, kā katrā grupā sēdeklītis lietojams. Tā sauktie multigrupu krēsliņi bieži atmuguriski izmantojami tikai līdz 10 vai 13 kilogramu svaram, bet pēcāk noteikti jāpavērš ar skatu braukšanas virzienā. Taču ir arī sēdeklīši, kas lietojami atmuguriski līdz pat 18 kilogramu svaram, un bieži tos nemaz nav iespējams nostiprināt ar skatu braukšanas virzienā. Līdzīgi jānovērtē „i-Size” sertifikācijai atbilstoši sēdeklīši, kuri ir gan ar obligātu nosacījumu sēdeklīti pēc 87 centimetru auguma garuma sasniegšanas lietot tikai ar skatu uz priekšu, tomēr vairums nodrošina iespēju atmuguriski braukt līdz pat 105 centimetriem. 

Taču jāatceras ir viens – drošāk braukt ir atmuguriski, tāpēc arī tad, ja sēdeklītis dod iespēju braukt ar skatu uz priekšu, maksimāli ilgi saglabājiet bērna pozīciju pretēji braukšanas virzienam. „i-Size” sēdeklītī atmuguriskā pozīcija jāsaglabā saskaņā ar likumu līdz vismaz 15 mēnešu vecumam, pretējā gadījumā jūs drīkst sodīt par satiksmes noteikumu pārkāpumu.
 

Kas ir „Isofix”? Vai sēdeklītis der jūsu automašīnai?
Vienota bērnu krēsliņa stiprināšanas sistēma Eiropā ir „Isofix” – īpašs konektors automašīnā, kas savietojas ar stiprinājumiem, kuri iedarināti bērnu autosēdeklītī vai tā pamatnē. Tādi atrodami visās jaunākajās un daudzās vecākās automašīnās kopš 1997. gada. Šādu krēsliņu būs ērtāk un vienkāršāk iestiprināt, kā arī tas mazinās iespēju to nostiprināt nepareizi. Taču jāņem vērā, ka ne pilnīgi visās automašīnās šāda stiprināšanas sistēma ir paredzēta, tāpēc par to jāpārliecinās pirms krēsliņa iegādes, jo sēdeklīti, kas stiprināms ar „Isofix”, ar jostu stiprināt visbiežāk nav iespējams. Papildus „Isofix” stiprinājumam parasti ir vēl vismaz viens stiprināšanas punkts – atbalsta kāja vai atsaites. Ja ražotājs šādu papildu elementu paredzējis, tā lietošanu nedrīkst ignorēt un sēdeklītis jānostiprina, kā tas paredzēts instrukcijā. „i-Size” sēdeklīši visi būs tikai ar „Isofix” stiprinājumu. Ja meklējat sēdeklīti, kas stiprināms ar drošības jostu, tad „i-Size” sēdekļi jums nederēs.

Pilnīgi universāli būs autosēdeklīši, kuri stiprināmi ar automašīnas drošības jostu. Tomēr vārds „universāls” nozīmē tikai to, ka drošības jostas tiešām ir gandrīz visās automašīnās. Pagaidām ražotājiem nav izdevies izgatavot tādu autokrēsliņu, kas derētu pilnīgi jebkurā automašīnā. Dažiem auto var būt pārāk īsa drošības josta, lai ērti nostiprinātu izraudzīto sēdeklīti mašīnā; citkārt krēsliņš automašīnas salonā izskatās pavisam citādi nekā veikala plauktā, jo aizņem pārāk daudz vietas vai kļūst neatbilstoši stāvs sēdekļa slīpuma dēļ. Tāpēc vispareizāk ir pirkumu izdarīt klātienē un sēdeklīti izmēģināt automašīnā. 
 

Kā izraudzīties īsto? 
Kad pieņemti lēmumi par sēdeklīša veidu un stiprināšanu, varat sākt izvēlēties konkrētāk. Iepazīstieties ar atsauksmēm internetā, apvaicājieties jaunajiem vecākiem, kuru izvēlēm uzticaties. Taču novērtējiet arī to, kādas sēdeklīša īpašības šķiet svarīgākas tieši jums. Izveidojiet sarakstu ar jums būtiskajām īpašībām un meklējiet krēsliņu, kam tās piemīt. Kad ir saraksts ar iespējamiem sēdeklīšu variantiem, der ieskatīties ražotāju mājaslapā, kur parasti atrodams automašīnu saraksts, kurās sēdeklīti ražotājs rekomendē lietot. Ja šajā sarakstā savu auto atrodat, varat doties uz veikalu, lai sēdeklīti apskatītu klātienē un piemērītu automašīnā. Pārdevēja pienākums ir jums palīdzēt iefiksēt sēdeklīti auto un konsultēt par tā lietošanu. Iegādājoties apavu pāri vai jaunu kleitu, jūs taču nekautrētos to uzmērīt. Sēdeklītis ir vēl nopietnāks pirkums, tāpēc biklumam nav vietas arī šeit.

Jaunais standarts arī paredz, ka bērns vismaz līdz 15 mēnešu vecumam obligāti jāpārvadā ar skatu pretēji braukšanas virzienam, jo ir pierādīts, ka mazuļa pārvadāšana ar skatu atpakaļ tikai līdz 9–12 mēnešu vecumam, kā tas bijis līdz šim, nav pietiekami droša.

Viens no būtiskākajiem un netveramākajiem faktoriem, pēc kā sēdeklīti vērtēt, ir drošība, jo tieši tam jūs sēdeklīti iegādājaties – lai pasargātu mazo braucēju. Izvēlēties palīdz drošības testi, tomēr ir jārēķinās, ka ne vienmēr testi ir pilnīgi neatkarīgi – dalība tajos, tāpat kā rezultātu izmantošana mārketinga aktivitātēs, nav bezmaksas. Turklāt daudzi ražotāji labi zina, kā izveidot sēdeklīti, kas testā sevi lieliski parādīs, bet dzīvē, iespējams, nebūt nepasargās bērnu vislabāk. Tāpēc esiet kritiski, bet iepazīties ar tiem ir vērts. Speciālisti par vienu no uzticamākajiem testiem atzīst pasaulē sīvāko „Plus testu”, ko īsteno Zviedrijas Ceļu un satiksmes drošības institūts. Atzinīgs vērtējums šajā testā nav viegli sasniedzams, un to ar augstāko, rekomendējošo atzīmi līdz šim izdevies izturēt tikai sēdeklīšiem, kas bērnam ilgāk ļauj braukt ar skatu pretēji braukšanas virzienam. 
 

Drošāk braukt ar skatu atpakaļ
Gan drošības speciālisti, gan mediķi atzīst, ka visdrošākā pozīcija bērnam automašīnā ir ar skatu pretēji braukšanas virzienam jeb atmuguriski. Piemēram, mūsu kaimiņzemē Zviedrijā bērnus atmuguriski pārvadā minimums līdz trīs gadu vecumam, bet nereti pat daudz ilgāk. Pateicoties tam, ir izdevies sasniegt būtiski labākus rādītājus ceļu satiksmes drošībā bērniem pirmsskolas vecumā – aptuveni 92 % bērnu negūst vērā ņemamas traumas pat nopietnos ceļu satiksmes negadījumos, kamēr citur Eiropā līdz pat 40 % bērnu vecumā līdz četriem gadiem ir nepieciešama hospitalizācija pēc sadursmes. Tātad arī statistikas dati norāda uz to, ko speciālisti secinājuši pētījumos, – braukt ar skatu pretēji braukšanas virzienam ir piecas reizes drošāk. 
 

Iemesli, kāpēc bērni ar skatu braukšanas virzienā neglābjami cieš autoavārijā vairāk, ir balstīti fizikā un bērna anatomijas īpatnībās: 
    • statistikas dati rāda, ka sadursmes visbiežāk ir frontālas (līdz pat 80 % reģistrēto negadījumu) – respektīvi, automašīna ar šķērsli (citu automašīnu vai objektu) saduras ar priekšu, kā rezultātā notiek momentāna apstāšanās. Šīs avārijas ir ne tikai visbiežākās, bet arī visbīstamākās, jo tās parasti ir lielākā ātrumā un triecieni ir nozīmīgāki. Un šajā pēkšņajā un nesaudzīgajā ātruma maiņā iedarbojas fizikas likumi – viss, kas atrodas auto salonā, ar lielu spēku turpina kustību iepriekšējā virzienā – tātad lido uz priekšu, tostarp arī automašīnas pasažieri.

    • šādā situācijā bērnam par sliktu iedarbojas viņa anatomija, jo bērni nav miniatūri pieaugušie. Kamēr pieaugušā galvas masa ir apmēram 6–8 % no ķermeņa svara, mazuļiem 8–9 mēnešu vecumā – vairāk nekā 25 %. Un mugurkauls vēl ir mīksts un nepārkaļķojies – līdz trīs gadu vecumam tas faktiski ir skrimšļu mīkstumā un pavisam apkaļķojas tikai līdz pubertātes vecumam. Tāpēc traumas – pat nelielas sadursmes gadījumā – ir daudz nopietnākas nekā pieaugušajiem. Un bērns var ciest pat tad, ja nekāda sadursme nav notikusi, jo šoferis ir paspējis nobremzēt, bet mazulim straujas bremzēšanas trieciena dēļ var tikt traumēts sprands un būt nopietni smadzeņu bojājumi.

Fizioterapeite Līga Latkovska stāsta: „Piedzimstot bērna galva ir viena ceturtā daļa no ķermeņa masas – salīdzinājumam: pieaugušajiem galva ir tikai 1/8 no ķermeņa apjoma. Kakla muskulatūra, saites, mugurkauls vēl tikai nobriest un nav nostiprinājušies vismaz līdz trīs gadu vecumam, bet pilnībā līdz pat pubertātei.” Latkovska atzīst, ka savā praksē saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad jāsniedz palīdzība bērniem, kas guvuši traumas, braucot autokrēsliņā ar skatu braukšanas virzienā, kādas nebūtu guvuši, ja atrastos ar skatu pretēji braukšanas virzienam. „Bērna kakla daļa vēl nav pietiekami spēcīga, lai spētu adekvāti reaģēt uz slodzi, kas rodas straujas bremzēšanas rezultātā. Turklāt jāņem vērā, ka bērni lielākoties automašīnās guļ un guļot viss ķermenis ir pilnībā atslābinājies. Gribu uzsvērt, ka nav nepieciešams iekļūt negadījumā, lai gūtu nopietnu kakla daļas traumu vai smadzeņu bojājumus, –  pietiek tikai ar strauju bremzēšanu.”
 

Automašīnā uz bērnu, tāpat kā uz jebkuru objektu, iedarbojas fizikas spēki un inerce – frontālas sadursmes gadījumā spēkrats spēji apstājas, un viss, kas tajā atrodas, strauji lido uz priekšu, turpinot kustības virzienu. Esot autokrēsliņā ar skatu braukšanas virzienā, kam ir autonomas drošības jostas, bērns ir iesprādzēts ar siksnām un kārtīgi nostiprināts, bet galva un kakls var brīvi kustēties – attiecīgi bremzējot vai frontālas sadursmes brīdī mazuļa ķermenis ir fiksēts krēslā, bet smagā galva lido uz priekšu ar milzīgu spēku, ko var nenoturēt vājais kakls, līdz ar to var tikt gūtas traumas. Iepriekš minēto anatomisko atšķirību dēļ bērniem traumas – pat nelielas sadursmes gadījumā – ir daudz nopietnākas nekā pieaugušajiem. 

Pilnīgi otrādi tas ir krēslā, kurā mazulis novietots ar skatu atpakaļ, jo tie paši fizikas likumi, kas uz priekšu vērstā krēsliņā apdraud bērnu, braucot atmuguriski, darbojas viņam par labu – bremzējot un frontālas sadursmes gadījumā bērns ar inerci tiek iespiests dziļāk krēslā un ir labāk pasargāts.
 

Drošs krēsliņš – pareizi lietots krēsliņš!
Lai kādu sēdeklīti jūs bērnam izvēlētos, pat pats drošākais un dārgākais nepasargās viņu, ja tas netiks lietots tā, kā to iecerējis ražotājs. Tāpēc jāņem vērā dažas svarīgas lietas:
    • vispirms iepazīstieties ar sēdeklīša instrukciju drukātā versijā vai uzmeklējiet lietošanas video ražotāja mājaslapā;
    • arī īso instruējošo zīmējumu uz sēdeklīša sāna izpētiet detalizēti – pievērsiet uzmanību, kā novietotas jostas, vai pozīcija, kādā attēlots sēdeklīša rokturis, ja tāds ir, atbilst tai, kādai jābūt braukšanas laikā.
    • sēdeklīša slīpuma leņķim ir liela nozīme drošībā – pēc būtības stāvāks krēsls ir drošāks, tomēr mazuli apsēdināt pavisam taisnu muguru būtu kaitējoši viņa veselībai. Tāpēc ražotāji veido sēdeklīšus, meklējot kompromisu starp ērtu, veselīgu pozu un drošību satiksmes negadījumā. Neiejaucieties krēsliņa slīpumā, liekot zem bērna sarullētu dvieli vai kaut ko pabāžot zem paša sēdekļa, – tas nav droši!
    • piesprādzējiet bērnu cieši un pareizi. Siksnām jāatrodas pēc iespējas tuvu bērna ķermenim, jābūt labi pozicionētām uz pleciem, tāpēc biezs un pufīgs apģērbs, sedziņas un citi materiāli starp bērnu un drošības jostu ietekmēs mazā drošību brauciena laikā.
 

Padoms #1. Īstais sēdeklītis jaundzimušajam būs apzīmēts ar 0. vai 0.+ grupas zīmīti, bet tālredzīgāks pirkums būs 0/1. grupas krēsliņš vai „i-Size” līdz 105 centimetriem. 

Padoms #2. Sēdeklītis ar „Isofix” stiprinājumu būs ērtāks un drošāks lietošanā, bet jāpārliecinās, ka ar „Isofix” stiprinājumu aprīkotas visas automašīnas, kurās lietosiet sēdeklīti. 

Padoms #3. Iegādāties sēdeklīti vislabāk klātienē, iepriekš izpētot nianses un atsauksmes internetā. Vispareizāk būtu krēsliņu pamēģināt ievietot automašīnā – nekautrējieties lūgt palīdzību pārdevējam!

Padoms #4. Lietojiet sēdeklīti atbilstoši tam, kā norādīts instrukcijā – iepazīstieties ar to detalizēti un neiejaucieties sēdeklīša konstrukcijā ar pašrocīgiem „uzlabojumiem”!

Padoms #5. Lai sēdeklītis pasargātu mazuli sadursmē, bērnam tajā arī jāatrodas atbilstoši piesprādzētam. Stingri pievilktas drošības jostas, kuras atrodas maksimāli tuvu bērna ķermenim, mazinās risku izlidot no krēsla avārijā. 

Izmantotā literatūra:
    1. http://www.unece.org/fileadmin/DAM/trans/doc/2012/wp29/ECE-TRANS-WP29-2012-53e.pdf
    2. http://www.carsafetyrules.com/swedes-save-more-lives-with-policy-of-keeping-one-year-olds-with-rear-facing-car-seats/0403/
    3. http://www.sikkerautostol.dk/
    4. http://bilbarnztolar.se/

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdod izglītojošu žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem "Mammām un Tētiem. Zīdainis". Tā mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

Lejuplādēt PDF formātā
Atvērt lasīšanai online