Interneta sarakstēs aicina bērnus izģērbties kameras priekšā... Kailfoto izspiešana: kā rīkoties vecākiem?
Nav noslēpums, ka vasaras brīvlaikā bērni un pusaudži internetā un sociālajos tīklos pavada daudz vairāk laika, nekā ierasts. Nereti garlaikojoties bērni mēdz sastrādāt dažādas muļķības. To labi zinot, situāciju savā labā mēdz izmantot arī cilvēki ar netīriem nolūkiem, tāpēc vecākiem ieteicams ar bērniem pārrunāt drošību internetā.
Maija Katkovska, Drošāka interneta centra Drossinternets.lv vadītāja
Izplatīti ir gadījumi, kad persona, ar ko bērns vai jaunietis sarakstās internetā, nav tā, par ko uzdodas, – piemēram, pieaudzis vīrietis izliekas par divpadsmitgadīgu puiku. Pēdējā laikā Drossinternets.lv ziņojumu līnijā ir fiksēts vilnis ar gadījumiem, kad bērni izģērbušies ierīces kameras priekšā un rādījuši savus plikumus tuvplānā, kā arī veikuši darbības, kas viņiem tika prasītas. Ir pamatotas aizdomas, ka liela daļa varmākas iegūtā foto un videomateriāla tiek nopludināta pedofilu tīklos internetā un tos apskata tūkstošiem citu bērnu izmantotāju visā pasaulē.
Potenciālo upuru vidū ir tie bērni, kas savos profilos ir publicējuši depresīva rakstura ierakstus vai izvēlējušies bēdīgas emocijzīmes
Kāpēc pieaugušie izliekas par nepilngadīgām
personām?
Visbiežāk pieaugušie izliekas par nepilngadīgām personām, lai
iepazītos ar bērniem un tādējādi apmierinātu savas seksuāla
rakstura tieksmes. Viņi cenšas izraisīt bērnos un jauniešos
interesi par seksu. Bieži vien sarakste sākas ar nevainīgu vārdu
apmaiņu, taču pakāpeniski bērniem tiek sūtītas arvien atklātākas
bildes, līdz kādā brīdī pienāk kārta pornogrāfiskām bildēm vai
video. Tālākā sarakstē bērni parasti tiek aicināti sevi fotografēt
vai kameras priekšā filmēt video un rādīt sevi kailu. Nereti,
saņemot pirmos kailfoto no bērniem, viņi tiek šantažēti,
piedraudot, ka šos foto vai video izplatīs, un tāpēc pieprasa, lai
bērni taisa vēl izaicinošākas fotogrāfijas, filmē sevi, veicot
dažādas seksuāla rakstura darbības ar sevi.
Tiešsaistes straumēšanas platformas, kurām bērni pieslēdzas un, pat īsti nezinot, kas viņus redz, visādi izrādās – jo atklātāk tas notiek, jo vairāk "like" un sirsniņu viņi saņem.
Ne vienmēr jāslēpjas
Vērts pieminēt, ka nereti pieaugušajiem nav pat jāizliekas un
jāslēpjas: pieaugušie mēdz uzrunāt pirmspubertātes vai tīņa vecuma
bērnus arī tāpat. Potenciālo upuru vidū ir tie bērni, kas savos
profilos ir publicējuši depresīva rakstura ierakstus vai
izvēlējušies bēdīgas emocijzīmes, lai paustu to, ka viņi jūtas
vientuļi un nesaprasti. Izrādot rūpes, sapratni un iejūtību, tiek
iegūta uzticēšanās – pirmais solis, īstenojot savus tumšos
nodomus.
Īpaša uzmanība – tiešsaistes straumēšanas
platformām
Vēl viena problēma ir tiešsaistes straumēšanas platformas, kurām
bērni pieslēdzas un, pat īsti nezinot, kas viņus redz, visādi
izrādās – jo atklātāk tas notiek, jo vairāk "like" un sirsniņu viņi
saņem. Diemžēl, pietrūkstot vecāku uzmanībai, bērni ir gatavi uz
ļoti atklātu rīcību. Dzinulis ir vēlme saņemt uzmanību un atzinību,
bet problēma – nav zināms, kas slēpjas kameras otrā pusē. Tāpēc
vecākiem būtu jāpievērš īpaša vērība bērnu centieniem lietot kādu
no tiešsaistes straumēšanas platformām.
Kā rīkoties vecākiem?
Ko lietas labā var darīt vecāki? Pats svarīgākais – izglītot bērnus
par šāda veida riskiem, pastāstot savām atvasēm par pazīmēm, kad,
sarakstoties ar internetā iepazītu "draugu", jāpaliek piesardzīgiem
un jālūdz pieaugušo palīdzība:
1. Ja sarakstes biedrs ir pieaugušais, ko bērns
nepazīst. Šādos gadījumos saziņa būtu jāpārtrauc un personas
profils jānobloķē.
2. Ja sarakstes biedra jautājumi sāk palikt par daudz
privāti – “draugs” vai “draudzene” daudz interesējas par to, kā iet
skolā, kādas ir attiecības ar vecākiem, kā bērns jūtas. Ja "draugs"
vai "draudzene" izturas ļoti iejūtīgi, pastiprināti izrāda savas
rūpes par bērnu, kuru nepazīst.
3. Ja draudzīga saruna par kopīgām interesēm pārtop
par seksuāla rakstura ziņu apmaiņu – tiek uzdoti jautājumi par
seksuālo pieredzi vai jebkāda veida jautājumi, kas bērnam vai
pusaudzim liek sajusties neērti.
4. Ja sarakstes biedrs lūdz šo draudzību un saraksti
nevienam nerādīt un paturēt noslēpumā.
5. Ja sarakstes biedrs lieto vārdus un leksiku, kādus
vienaudži skolā vai pagalmā nelieto. Tas ir pamats kļūt
aizdomīgiem.
6. Ja interneta sarunu biedrs pirmais atsūta savu
kailfoto. Bieži vien – neaicināts. Visbiežāk tās ir internetā
atrastas fotogrāfijas vai kailfoto. Varmākas mēdz arī izmantot no
citiem bērniem izvilinātus kailfoto.
7. Ja sarunu biedrs sūta pornogrāfiju un izvaicā
pusaudzi par seksuālo pieredzi. Aktīvi dalās savā pieredzē un
piedāvā pusaudzi "apmācīt". Parasti varmākas to dara, lai
ieinteresētu bērnus un jauniešus veikt seksuāla rakstura
darbības.
Kur vērsties pēc palīdzības?
Jāuzsver, ka tikai pieaugušie spēs novērtēt situācijas nopietnību,
tāpēc bērniem un pusaudžiem ir jāzina, ka jālūdz pieaugušo
palīdzība par jebkuru saraksti ar internetā iepazītu "vienaudzi",
kas viņiem liek justies neērti vai apmulst, kā arī, ja viņi tiek
jau šantažēti. Nav svarīgi, vai bērns pēc palīdzības vēršas
pie vecākiem vai skolotāja, svarīga ir abpusēja uzticēšanās. Bieži
vien bērniem var būt neērti stāstīt par mulsinošām situācijām
vecākiem, tāpēc noteikti vajag pastāstīt par iespēju saņemt
palīdzību, zvanot uz bērnu un jauniešu uzticības tālruni 116111 vai
arī ziņojot drossinternets.lv mājaslapā, aizpildot ziņojuma formu
vai sūtot e-pastu zinojumi@drossinternets.lv. Pieejama arī “Drošs
internets” mobilā lietotne, lai ziņotu par šādām
situācijām.
Aicinām vērsties Drossinternets.lv arī gadījumos, ja acīmredzami
pārkāpumi nav saskatāmi, bet situācija šķiet kaut nedaudz
aizdomīga. Šādos gadījumos izvērtēsim riskus un pastāstīsim, kā
rīkoties tālāk. Nepieciešamības gadījumā tiks iesaistīta valsts
policija vai sociālo tīklu administrācija.