Ko par drošību mācīt 4 gadus vecam bērnam? Ieteikumi

Latvija joprojām nevar lepoties ar saviem datiem, ja mēra prasmes nosargāt bērnus no traumām. Pie mums jau gadiem ilgi vairāk nekā citviet Eiropas Savienībā bērni mirst vai gūst invaliditāti traumu dēļ. Vecuma grupā līdz 4 gadiem pat vairāk nekā 80% no traumām bērni gūst tieši mājās. Turklāt parast traumu skaits palielinās, sākoties vasaras brīvlaikam, un nu mūsu bērni it kā pēkšņi tikuši brīvsolī. 

Vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv gatavo rakstu sēriju "Bērnu drošība mājās", tās izveidi atbalsta Rimi Bērniem.

• Drošība uz ielas vai ceļa. Aktīvi māci bērnam ceļu satiksmes noteikumus, kā arī pats tos ievēro! Mazais vislabāk iemācās no vecāku rādītā piemēra. Runājot ar bērnu par drošību uz ielas vai ceļa, svarīgi būt konsekventam savos norādījumos, tajā pašā laikā neaprobežoties ar striktiem norādījumiem. Arī šajā vecumā bērni ļoti labi uztver piemērus un paskaidrojumus. Ja esam pie luksofora, varam bērnam parādīt un paskaidrot, ka arī pie zaļās gaismas ir svarīgi pārliecināties, ka tuvojošās mašīnas vadītājs mūs redz un paspēs apstāties. Sarkanā gaisma šoferim vēl nenozīmē, ka viņš ir gana uzmanīgs. Cits piemērs: kad ejat pastaigāties pa ceļa malu, vai esat droši, ka mašīnas aiz līkuma var jūs ieraudzīt? Un kas notiek, kad tā pamazām tuvojas, - vai esat gana pamanāmi? Drošā vietā, piemēram, mājas pagalmā varat veikt eksperimentu - no cik liela attāluma tumšā laikā pamanāmi atstarotāji, kas iestrādāti virsdrēbēs, somās vai paši esat sev piestiprinājuši. 

Tāpēc bērnam jāiemāca adekvāta uzvedība mājdzīvnieka klātbūtnē – nekliegt ausīs, neradīt pēkšņus trokšņus, kas var izsaukt pašaizsardzības reakciju.

• Drošība spēllaukumos. Vairums mūsdienu spēļlaukumu ir iekārtoti maksimāli droši - tiem zemi klāj mīkstais segums, iekārtām ir noapaļoti stūri. Tomēr tas neizslēdz negadījumu iespēju, ka netiek ņemti vērā drošības nosacījumi. Piemēram, ir spēllaukumos iekārtas, pie kurām norādīts, ka tajās nevar darboties ar velo ķiverēm galvā. Tas ir ar nolūku - lai krišanas gadījumā bērns ar ķiveri neaizķertos un nepaliktu karājoties. Tāpat vienmēr jāpārliecinās, lai slidkalniņš ir brīvs pirms sāk šļūkt nākamais. Bērnam jāiemācās novērtēt situāciju - kāds ir drošs attālums no šūpolēm, slīdošajām atrakcijām vai vietām, kur citi bērni lēkā. 

• Drošība pagalmā. Pagalmā ir dažādi drošības riski, kas jāņem vērā. Viens no būtiskākajiem -  piesardzības pasākumi, kas jāveic, ja pagalmā ir mašīna un kāds plāno ar to braukt. Tāpēc māci bērnam, ka nedrīkst spēlēties stāvošas automašīnas aizmugurē. Tāpat nedrīkst sākt skraidīt pa pagalmu, ja kāds iesēžas mašīnā un plāno kaut kur doties, jo var gadīties, ka bērns nokļūst mašīnas tuvumā tādā vietā, kur šoferis to nevar ieraudzīt. Varat sarunāt ar bērnu, ka pagalmā ir kāda noteikta vieta, kur viņš šādos brīžos drīkst atrasties.  

Pats galvenais - vienmēr ir jāpiesprādzējas.

•  Drošība mašīnā. Lai arī mašīnā reizēm mēdz būt garlaicīgi, ir svarīgi, lai bērns mašīnā ievēro vairākus drošības nosacījumus. Pats galvenais - vienmēr ir jāpiesprādzējas. Kamēr bērns ir mazs, šis jautājums lielas problēmas nesagādā, vien reizēm izraisa atvases neapmierinātību. Taču, kad mazais iemanās pats atsprādzēties, var gadīties, ka vecākiem brauciena laikā nāksies apstāties daudzas reizes, kamēr tiks līdz mērķim. Ar bērnu vajadzētu runāt par to, ka mašīnā nedrīkst mētāt rotaļlietas, jo tādējādi var traucēt šoferim. Arī kliegšana un sēdekļa spārdīšana var ietekmēt drošību. Kā palīdzēt bērnam pārvarēt braucienu? Piedāvā dziedāšanas un pļāpāšanas spēles, kas sagādās prieku un jautrību. 

• Drošība pie galda. Neļauj bērnam skriet vai runāt ar pilnu muti, jo tā var aizrīties! Paskaidro viņam, kāpēc pastāv šāds aizliegums. Lai arī par to runāts arī bērna mazākā vecumā, arī 4 gadus vecam bērnam ir svarīgi atgādināt, ka pie galda jābūt uzmanīgam ar nazi un dakšiņu, lai nesavainotu sevi un citus, jāuzmanās pie plīts, ja tur gatavojas ēdiens, tāpat jāuzmanās no karstiem šķidrumiem šķīvī vai krūzītē. 

•  Drošība, esot kopā ar dzīvniekiem. Bērnam jāsaprot, ka ikviens mājdzīvnieks ir dzīva būtne, turklāt visu apkārt notiekošo uztver savādāk – viņam var būt labāka dzirde, labāka oža un labāka dzirde. Tāpēc bērnam jāiemāca adekvāta uzvedība mājdzīvnieka klātbūtnē – nekliegt ausīs, neradīt pēkšņus trokšņus, kas var izsaukt pašaizsardzības reakciju. Tāpat bērnam jāzina, ka mājdzīvnieku nedrīkst sist, raut aiz astes vai ausīm, tāpat nedrīkst dzīvnieku, īpaši suni, aiztikt, kad viņš ēd. 

_______________________________________

Reklāmas informācija 

Rimi Bērniem programma sniedz iespēju vecākiem smelties idejas un uzzināt vērtīgus ekspertu padomus par to, kā aizraujošā veidā kopā ar saviem bērniem izzināt šo pasauli, spert pirmos soļus pretim jaunām lietām un radoši darboties kopā.