Visas situācijas, kad bērnam jālieto ķivere. Mammu, tēti, nespēlējies ar bērna dzīvību!

Latvija joprojām nevar lepoties ar saviem datiem, ja mēra prasmes nosargāt bērnus no traumām. Pie mums jau gadiem ilgi vairāk nekā citviet Eiropas Savienībā bērni mirst vai gūst invaliditāti traumu dēļ. Vecuma grupā līdz 4 gadiem pat vairāk nekā 80% no traumām bērni gūst tieši mājās. Turklāt parasti traumu skaits palielinās, sākoties vasaras brīvlaikam, un nu mūsu bērni it kā pēkšņi tikuši brīvsolī.

Ņem vērā, ka aizsargķivere būs nepieciešama ne tikai braucot ar riteni, bet arī piedaloties citās aktivitātēs. Visur, kur ir paātrinājums un dinamiska kustība, un īpaši, ja aktivitāte notiek uz cietas virsmas (asfalts, bruģis utt.), ir kritienu un traumu risks. Mammāmntētiem.lv apkopo aktivitātes, kurās bērniem būtu jālieto aizsargķivere.

Velo braukšana
Braukšana ar velosipēdu ir viena no populārākajām nodarbēm un paredzams, ka tā kļūs par vēl iecienītāku izklaidi Latvijas bērniem tuvākajās nedēļās. Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka bērniem, jaunākiem par 12 gadiem, ķivere ir obligāti lietojama, braucot ar velosipēdu, pie tam būtiski – tai jābūt aizsprādzētai. Lielākiem bērniem un pieaugušajiem ķiverei ir rekomendējošs raksturs, tomēr drošības nolūkos būtu ieteicams to turpināt lietot arī pēc 12 gadu vecuma.
Īpaši jāatceras ķiveres lietot mazajiem bērniem – pat, ja divgadnieks vai trīsgadnieks pārvietojas lēni, mazi bērni bieži zaudē līdzsvaru. Krītot uz cieta seguma, bērns var savainoties.

Braukšana velo sēdeklītī
Laikam kļūstot arvien jaukākam un meklējot aktivitātes, kurās piedalīties visa ģimene, ir ērti bērnu vizināt uz sava velosipēda. Šeit jāņem vērā daži drošības noteikumi – bērnam jābūt atbilstošā vecumā, lai tas būtu droši. Citreiz ir dzirdēti ieteikumi, ka bērnu var vest no brīža, kad viņš jau sēž. Reizēm tas notiek septiņu astoņu mēnešu vecumā, tomēr tas varētu būt par agru šādai aktivitātei – strauji bremzējot vai pie kritiena, ir lielāki traumu riski, jo bērna muskulatūra nav tik stabila. Ar velosipēdu atļauts vest bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem.
Neatkarīgi no vecuma un izvēlētā velo sēdeklīša veida, bērnam galvā ir jābūt uzvilktai aizsprādzētai aizsargķiverei. Velo krēsliņam jābūt vecumam atbilstošam un jāatceras par drošiem kāpšļiem kāju atbalstam.

Skrituļojot
Skrituļošana ir ļoti dinamiska nodarbe, tāpēc ir īpaši svarīgi, lai arī tās laikā bērnam tiktu lietota aizsargķivere. Pie tam tas ir svarīgi gan publiskajos laukumos, gan piemājas pagalmā. Iepriekš bieži ir novērots, ka bērnu laukumiņos, kur ierīkota vieta skrituļotājiem, bērni ķiveres nenēsā. Taču risks krist un gūt traumas tur ir ārkārtīgi liels. Segums ir ciets un nereti tur mēdz būt arī dažādi reljefa elementi, kas palielina traumēšanās risku.

Braucot ar skrituļdēli
Arī braukšana ar skrituļdēļi nav izņēmums – ķivere jālieto arī šajā gadījumā, jo riski ir tie paši, kas braukšanai ar velosipēdu vai skrituļošanai. Kāpēc lai šis būtu izņēmums? Kustība ir pietiekami dinamiska un paātrināta.

Slidojot uz ledus – atpakaļkritiena risks
Lai arī slidošana uz ledus kādu laiku mums nebūs aktuāla, ir vērts atcerēties, ka slidošana uz ledus īpaši neatšķiras no skrituļošanas pa asfaltu. Sevišķi, ja bērns vēl nav ieguvis labu balansēšanas prasmi, kritiens var būt ļoti sāpīgs un traumatisks. Veiksmīgas slidošanas apgūšana ietver arī prasmi krist, bet, lai iemācītos krist, ir jābūt drošam, ka tas nebūs traumatiski. Bērni ļoti bieži slidojot uz ledus krīt atmuguriski un neprot pieliekt zodu pie krūtīm, tādējādi atsitot pakausi pret ledu. Tas ir ļoti bīstams moments, tāpēc labāk no tā izvairīties, lietojot aizsargķiveri.

Slēpojot – un ja nu priekšā koks?!
Šobrīd neaktuāli, bet noteikti mums ir cerības taču atkal doties slēpot! Nav vajadzīgs braukt pa milzīgiem kalniem slēpošanas kūrortā, lai obligāta būtu ķivere – arī, braucot pa Latvijas mežu kalniņiem, ir saslīdēšanās un kritiena risks. Trieciens pret zemi var būt maigs (bet ja nu zem sniega ir koka sakne?!), taču trieciens pret koku vai kādu citu slēpotāju var būt ļoti riskants. Tāpat slēpošanas ekipējums ir pietiekami ass un potenciāli traumatisks kritiena gadījumā. Arī šādās situācijās aizsargķivere būtu jālieto, lai pasargātu bērnu no iespējamās savainošanās.

Ja ķiveri vilktu sportists – tā jāvelk arī bērnam
Nav iesējams uzskaitīt pilnīgi visas sportiskās aktivitātes, bet princips, ko var ņemt vērā, ir meklēt padomu pie profesionālajiem sportistiem. Braukšanas ar sniegadēli, ar BMX velosipēdu, hokeja spēlēšana – ja, veicot šīs aktivitātes, sportists velk ķiveri, tā būtu jāliek arī bērnam (izņemot daiļslidotājus – pieaugušie sportisti nelieto ķiveres).