Mamma šokēta: Mazās meitas erotiskās bildes klases Whatsapp čatā

Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska aprakstītajā situācijā iesaka rīkoties sekojoši: 

    1. Meitenei būtu jāzvana uz Bērnu un jauniešu uzticības tālruni 116111, kur viņa varēs izrunāties ar psihologiem, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu un palīdzību.

    2. Ja meitene bija puišiem sūtījusi savus kailfoto un pamana, ka tie tiek izplatīti internetā (Whatsapp, Instagram, Snapchat utt), par to noteikti pēc iespējas ātrāk ir jāziņo konkrētā sociālā tīkla administrācijai, izmantojot "Ziņot" (Report) opciju vai var ziņot arī mums drossinternets.lv mājas lapā vai mobilajā lietotnē "Drošs internets". Mēs sazināsimies ar sociālo tīklu administrāciju, tikai tā varēs panākt, ka attēli tiek dzēsti no interneta un to izplatība tiek ierobežota.

    3. Ir jāsaglabā visi pierādījumi, kur meitene ir šantažēta vai viņai ir izteikti draudi. Atbilstoši Krimināllikuma 132.pantam draudu izteikšana ir krimināli sodāma darbība, savukārt atbildība par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu ir noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 pantā. Tāpat arī Krimināllikuma 166.pants nosaka atbildību par bērnu pornogrāfijas (tai skaitā bērnu kailfoto) izplatīšanu. Administratīvā un Kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz 14 gadu vecuma sasniegšanai atbildību uzņemas bērna vecāki. Meitenes vecākiem ir tiesības vērsties Valsts policijā ar iesniegumu saukt pie atbildības vainīgās personas.

Līdz 14 gadu vecuma sasniegšanai atbildību uzņemas bērna vecāki. Meitenes vecākiem ir tiesības vērsties Valsts policijā ar iesniegumu saukt pie atbildības vainīgās personas.

Centrs Dardedze psiholoģe Anastasija Pušņakova atzīmē, ka seksuāla rakstura bilžu un video sūtīšana draugiem diemžēl bērnu un jauniešu vidū ir izplatīta, un gandrīz tikpat izplatīta ir arī šo attēlu pārsūtīšana tālāk gan savstarpējos čatos, gan publicēšana sociālos tīklos. Ir gadījumi, kad šīs bildes tiek pubilicētas arī internetā.  Parasti tas notiek tad, kad draudzība sašķobās, kāds ir aizvainots vai dusmīgs... 

Vecākiem jāapzinās, ka, lai arī atvase brīvi lieto dažādas tehnoloģijas jau kopš mazotnes, tomēr bērni un pusaudži nespēj izvērtēt visus ar to saistītos riskus vai maldīgi domā, ka “ar mani tas noteikti nenotiks”. Tas var notikt ar jebkuru. Bērni tiek pazemoti un apsmieti, bildes tiek izplatītas tālāk kā joks vai strīda gadījumā - lai atriebtos. Būtiski ņemt vērā, ka bērni var tikt šantažēti - saņemt draudus, ka foto vai video tiks publicēti,  ja netiks samaksāta nauda vai sūtītas arvien jaunas bildes. Diemžēl ir gadījumi, kad cena par attēlu “dzēšanu” var būt arī bērna seksuāla izmantošana klātienē vai izvarošana.

Ja bērns nosūtījis kādam savu kailfoto un kļuvis par publiska apkaunojuma vai šantāžas upuri, svarīgākais atcerēties, ka, pirmkārt, viņam nepieciešams vecāku atbalsts. Bērnam var būt ļoti liels kauns, bailes, vainas un bezspēcības izjūtas, kuru dēļ, nesaņemot atbalstu, bērns var sākt veikt paškaitējošas darbības - graizīšanās, pašnāvības domas un mēģinājumi. Tāpēc mums, pieaugušajiem, ļoti svarīgi kontrolēt savas emocijas – nekaunināt un nedusmoties, bet gan censties bērnu nomierināt un palīdzēt situāciju atrisināt. Kā bērnam palīdzēt? Ir jāsaglabā pierādījumi un draudu gadījumā noteikti ir vērts vērsieties policijā.

Ko  darīt, lai no šādām situācijām izvairītos?
Svarīgākais - veidojiet tuvas un uzticēšanās pilnas attiecības ar savu bērnu. Savas bildes biežāk izplata un varmāku varā nonāk tie bērni, kuriem pietrūkst tuvo cilvēku uzmanības, mīlestības un sapratnes. Sekojiet līdzi tam, kas notiek jūsu bērna reālajā un virtuālajā dzīvē.

Interesējies par bērna domām, jūtām un attiecībām ar draugiem.

• Centieties radīt draudzīgu atmosfēru, lai bērns vai jaunietis zina – jebkuru problēmu gadījumā viņš var vērsties pie jums.
• Izglītojieties par virtuālās vides radītajiem riskiem un skaidrojiet tos bērnam.
• Iegādājoties bērnam viedierīcu, izskaidrojiet, ko tajā drīkst un ko nedrīkst darīt.
• Interneta lietošanai uzstādiet drošības filtrus.
• Kad bērns vēlas sākt lietot sociālos tīklus, izpētiet drošības uzstādījumus. Izvirziet bērnam skaidrus noteikumus par to izmantošanu, paskaidrojiet riskus (nē – privātas informācijas izpaušanai, privātu bilžu publicēšanai un sarunām ar svešiniekiem).
• Izskaidrojiet, ka vienaudžu kailbilžu izplatīšana rada smagas sekas un ir aizliegta ar likumu.

Tāpat svarīgi jau no mazotnes mācīt bērnam ievērot savas un citu cilvēku personiskās robežas:
  • Ieviesiet savā ģimenē (arī dārziņā, skolā) skaidrus noteikumus attiecībā uz privātumu - ģērbjoties, mazgājoties, apmeklējot tualeti. Ikvienam ģimenē ir pienākums šīs robežas ievērot.
    • Parādiet bērnam, ka jūs ņemat vērā ģimenes locekļu personiskās robežas un viņu teikto “Nē”. Ņemiet vērā bērna teikto “nē” rotaļājoties, kutinot, apmīļojot. Ja bērns satiekoties nevēlas dot buču, nespiediet viņu to darīt. Pretējā gadījumā bērns mācīsies neņemt vērā savas sajūtas, ļaus citiem tās pārkāpt un arī pats pārkāps citu robežas.
 

Lasi arī:  Kutināšana, bučas, apskāvieni un citi pozitīvie pieskārieni, kuriem bērns drīkst teikt "Nē!" 

    • Ar savu piemēru rādiet bērniem, ka ģimenē nav “aizliegto tēmu” – vecāki un bērni var pārrunāt jebkuru jautājumu atbilstoši bērna izpratnei. Bērniem jāzina, ka, uzticot vecākiem savu problēmu, viņi vienmēr uzklausīs un vajadzības gadījumā centīsies palīdzēt.