Kā bērnam sniegt pirmo palīdzību pavasarī tipisko traumu gadījumā

Drošības neievērošana uz batuta ir viens no tipiskākajiem riskiem siltajā sezonā. Tam seko dažādi citi kritienu un sasitumu riski. Siltajai sezonai raksturīgi arī dzīvnieku kodumi un slīkšanas epizodes, atpūšoties pie ūdens. Ārsti skaidro, kā vecāki bērnus no traumām var pasargāt un kā rīkoties, ja trauma ir jau gūta.
 

Pavasaris ir klāt, un klāt arī pavasarim raksturīgās bērnu traumas. Diemžēl statistika liecina, ka, sākoties siltajai sezonai, pieaug arī bērnu traumatisms, turklāt liela daļa traumu, piemēram, kritieni, slīkšana un apdegumi, notiek mājās vai ap to – 2016. gadā tie bija 45 % no visiem reģistrētajiem gadījumiem, bet bērniem līdz 4 gadu vecumam – pat 82 % gadījumu (SPKC*). Tāpēc vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” turpmāk apņēmusies katras sezonas sākumā rīkot bezmaksas video lekcijas vecākiem, sniedzot praktisku informāciju, kā pasargāt bērnu no katrai sezonai raksturīgajām traumām un kā sniegt pirmo palīdzību, ja nelaime ir jau notikusi. 

Ir bijuši gadījumi, kad mazi bērni gūst traumas, jo zem batuta, kas karstā laikā idejiski ir lieliska, ēnaina atpūtas vieta, mazākie ierīko “mājiņu”. Tad citi nāk lēkāt, un apakšā esošie gūst traumas.

Pavasara lekcijā praktiskus padomus sniedza ārsti – Mareks Marčuks, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra simulāciju instruktors, “Skolas Mammām un Tētiem” lektors, un Jānis Upenieks, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs. Lekcijas ieraksts ir skatāms Video kanālā mammām un tētiem – www.video.mammamuntetiem.lv. 

Bīstamība uz batutiem

“Līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem pagalmos parādās bērnu tik ļoti iecienītie batuti. Ik gadu uz tiem tiek gūtas ļoti smagas traumas, un tās varētu nenotikt, ja vecāki rūpētos par batutu drošu lietošanu,” teic bērnu ķirurgs Jānis Upenieks, atgādinot: tā kā batuts nav vienas sezonas prece, pirms katras sezonas ir jāpārbauda tā tehniskais stāvoklis. Tāpat bērnu ķirurgs uzsver, ka nedrīkst taupīt līdzekļus aizsargtīkla iegādei – tieši tā trūkuma dēļ bērni ķirurga aprūpē ir nonākuši ar ārkārtīgi smagām traumām, kas sekas uz veselību var atstāt mūža garumā. “Kāds batuts bez aizsargtīkla bija novietots pie būvgružu kaudzes, uz kuras uzkrītot bērns uzdūrās uz armatūras stieņa. Tāpat smagas traumas var gūt, ja batutam nav aizklātas atsperes, – šādā veidā kāds bērns guva pat vaļēju lūzumu. Atsperēm bija jābūt pārklātām ar polsterētu pārklājumu,” skaidro Jānis Upenieks. Tāpat jāatceras, ka uz batuta drīkst lēkāt pa vienam un zem tā nedrīkst ierīkot rotaļu vietu. “Ir bijuši gadījumi, kad mazi bērni gūst traumas, jo zem batuta, kas karstā laikā idejiski ir lieliska, ēnaina atpūtas vieta, mazākie ierīko “mājiņu”. Tad citi nāk lēkāt, un apakšā esošie gūst traumas. Reiz kāds bērns šādi lauza kakla skriemeli,” situācijas bīstamību iezīmē bērnu ķirurgs. 
 

• Smadzeņu satricinājumu var gūt gan uz batuta, gan krītot, piemēram, no velosipēda, sevišķi, ja braukts bez ķiveres. Divas svarīgākās pazīmes, kas var liecināt par smadzeņu satricinājumu: īslaicīgs samaņas zudums jeb “bezfilma”, kad bērns uz dažām sekundēm it kā atslēdzas. Otra – retrogrāda amnēzija, kad bērns neatceras krišanas brīdi, uz mirkli var aizmirst pat apkārtējo vārdus un kur atrodas. Nelaba dūša, vemšana, miegainība, galvassāpes vairumā gadījumu parādās vēlāk. Šīs traumas gadījumā noteikti jādodas pie ārsta izvērtēt bērna stāvokli. 
   
• Kaula lūzumu maziem bērniem bez rentgena palīdzības parasti ir grūti noteikt, ja vien tas nav vaļējs lūzums, lūzums ar kaulu nobīdi vai acīm redzamu, izteiktu deformāciju, tūsku vai apsārtumu. Kritiena vai sasituma gadījumā traumēto ekstremitāti fiksē, lai tā ir nekustīga, uzliek aukstumu, ja nepieciešams mazināt tūsku, var iedot pretsāpju medikamentus vecumam atbilstošās devās un dodas uz slimnīcu. 
   
• Deguna asiņošanas gadījumā pareizāk ir noliekties uz priekšu, un, ja deguns ir lauzts un asiņo, var mēģināt nospiest deguna “spārnus” (vieta, kur beidzas deguna kauls un sākas deguna skrimšļainā daļa). Citādi var ļaut asinīm plūst un uzlikt aukstuma kompresi zem pakauša – tas samazinās asins plūsmu. “Ja asiņo deguns, nepareiza rīcība ir atliekt galvu atpakaļ – pareizi ir pieliekties uz priekšu!” pamāca ārsts Mareks Marčuks. 

Dzīvnieku kodumi

Kodumi un skrāpējumi biežāk tiek piedzīvoti tieši no ģimenes vai ģimenes draugu mīluļiem, nevis no svešiem dzīvniekiem, – akcentē ārsti. Viņu pieredzē ir bijušas situācijas, kad bērnus sakoduši arī poniji, kāmji, žurciņas, truši un citi mūsdienās populāri mājdzīvnieki, tāpēc bērnam jau agrīni ir jāmāca atbildīga un droša attiecību veidošana ar mājdzīvniekiem. 
 

• Brūces kopšana. Suņu kodumi parasti rada plašas brūces, kurās nokļūst dzīvnieka mutē esošie mikrobi un izraisa nopietnus iekaisumus un sastrutojumus. Arī kaķu mutē un nagos esošās baktērijas var izsaukt sāpīgus un dziļus iekaisumus. Diemžēl nereti palīdzību pie ārsta vecāki meklē novēloti – kad koduma vietā ir jau sācies iekaisums, parādījies audu pietūkums, sakostā vieta ir karsta un sāpīga. “Ja trauma gūta, brūce jānomazgā ar tīru ūdeni un ziepēm, jāuzliek tīrs pārsējs un jādodas uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu,” padomu sniedz ārsts Mareks Marčuks.
   
• Trakumsērgas profilakse. Otrs nopietns veselības apdraudējums pēc siltasiņu dzīvnieka koduma ir iespēja saslimt ar nāvējošo slimību – trakumsērgu. Kodums, skrāpējums, siekalu iekļūšana mikrotraumā uz ādas no jebkura siltasiņu dzīvnieku nozīmē, ka bērnam obligāti profilaktiski jāveic vakcinācija pret trakumsērgu. Tas attiecas arī uz mājas suņa kodumiem, turklāt pat tad, ja viņš ir vakcinēts pret trakumsērgu. “Citkārt vecāki saka: bet mūsu suns ir vakcinēts! Vakcinācija no saslimšanas ar trakumsērgu pasargā pašu dzīvnieki, bet neizslēdz slimības pārnēsāšanas iespēju citiem. Mājas suns vai kaķis var būt starpposms starp slimu savvaļas dzīvnieku un cilvēku,” skaidro bērnu ķirurgs Jānis Upenieks. Trakumsērga var attīstīties dažu nedēļu līdz pat vairāku mēnešu laikā pēc traumas gūšanas. Ja dzīvnieks, piemēram, kāmis vai pele, dzīvo būrītī, kur nevar saskarties ar potenciālo infekcijas avotu ārpus mājokļa, vakcinācija pret trakumsērgu nav nepieciešama.
   

Bīstamība pie ūdens 

Noslīkšana Latvijā ir otrs biežāk izplatītais nāves cēlonis bērnu vidū, un diemžēl tā primāri ir saistīta ar vecāku nolaidīgu uzvedību. Turklāt arvien biežāk bērni noslīkst tieši piemājas ūdenstilpēs – dīķos, peldbaseinos u.c. “Mazie bērni ūdenī iekrīt un slīkst, pusaudži pārgalvīgi lec uz galvas ūdenī un gūst nāvējošas vai neārstējamas galvaskausa pamatnes un mugurkaula traumas,” izklāsta ārsts Jānis Upenieks. Drošību pie ūdens ar bērniem ir jāpārrunā regulāri!
 

• Kā pasargāt no slīkšanas riska. “Kad bērns slīkst, bieži vien no malas izskatās, ka viņš vienkārši rotaļājas. Tāpēc pieaugušajam jābūt blakus un visu laiku jāvēro, ko bērns dara ūdenī, – pieaugušais šajā laikā nedrīkst, piemēram, skatīties telefonā. Jo pieaugušajam jābūt gatavam jebkurā brīdī glābt slīkstošu bērnu!” teic bērnu ķirurgs. Ejot peldēties, ir vērts jau iepriekš piedomāt, kas būs tas priekšmets, kas tiks pasniegts, ja kāds slīks, – 
  tas var būt jebkurš priekšmets, pie kura var pieķerties.

• Kā rīkoties, ja bērns slīkst. Jāpārliecinās,vai apstākļi ir droši un netiek apdraudēta arī tava dzīvība. Jārēķinās, ka slīcējs var būt panikā, glābēju spēcīgi satvert un arī paraut zem ūdens. Palīdzot var pamest kādu virvē piesietu objektu, pie kura slīcējam pieķerties, bet jāpatur prātā, ka bērnam to izdarīt var būt grūtāk. Pēc izkļūšanas no ūdens jāpārbauda cietušā samaņu. Ja bērns ir pie samaņas, jānovelk slapjās drēbes, cietušais jāapsedz, piemēram, ar sausu dvieli, segu. Bezsamaņas gadījumā jānogulda stabilajā sānu pozā. Jāapsedz, lai bērns neatdzistu. Ja bērns ir guļus stāvoklī un sāk klepot, sāk atvemt ūdeni, tad jānogulda uz sāna, lai neaizrijas. Ja nepieciešams (bezsamaņa un neelpo), veic atdzīvināšanas pasākumus, jāzvana 113.

Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” bērnu drošības iniciatīva

Latvija bērnu traumatisma un galvenokārt mirstības no ārējiem ievainojumiem (gan bērni vecumā 0–4 gadi, gan 5–17 gadi) rādītāju ziņā joprojām ir līderpozīcijā Eiropas Savienībā, tāpēc Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” šobrīd izstrādā stratēģisku komunikācijas plānu, kā vecākus informēt un motivēt ikdienā vairāk uzmanības veltīt bērnu traumatisma risku mazināšanai. Plāna ietvaros organizācija izvirza arī priekšlikumus, kas, pēc tās ieskatiem, būtu jāīsteno valstiskā līmenī, un būtiskākais no tiem – īpašas politikas veidošana bērnu traumatisma mazināšanai. Jo bērnus, kuri ik gadu mirst vai gūst smagu, uz mūžu paliekošu kaitējumu veselībai ārējo cēloņu jeb sadzīves traumu dēļ, ir mūsu, pieaugušo, spēkos nosargāt!