No cik gadiem bērni var peldēties vieni: ko saka likums, peldēšanas trenere un kā domā vecāki?

Kas būtu tas vecums, kad bērnus ir droši laist peldēties vienus pašus? Mammamuntetiem.lv apkopo vecāku un speciālistu viedokļus. 

Ko saka likums?

Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka bērnu bez pieaugušā vai vismaz 13 gadus vecas personas uzraudzības nedrīkst atstāt līdz 7 gadu vecumam. “Tomēr šajā gadījumā, domājot par atrašanos ūdens tuvumā vai peldēšanos, es uz to nepaļautos. Bērnam atrasties ūdenī bez pieaugušo uzraudzības nav tas pats, kas atrasties vienam pašam mājās. Tāpat es neieteiktu paļauties uz to, ka bērns prot peldēt, tāpēc viss būs kārtībā. Bērns ne vienmēr var objektīvi izvērtēt situācijas drošību – kādās vietās, cik tālu peldēt un cik ilgi atrasties ūdenī. Tāpat es ļoti gribu vērst uzmanību uz sabiedrības līdzatbildību – cik daudz mēs redzam, kas notiek apkārt, un vai uz to reaģējam? Ja redzam, ka pie ūdenstilpnes un ūdenī draiskojas bērni, kurus neviens nepieskata, vai mēs pagriežam muguru un turpinām sauļoties vai pievēršam uzmanību un noskaidrojam, vai kopā ar viņiem ir kāds pieaugušais? Tā ir arī mūsu kopīgā atbildība!” norāda Evija Rācene, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vadītāja.

Ja redzam, ka pie ūdenstilpnes un ūdenī draiskojas bērni, kurus neviens nepieskata, vai mēs pagriežam muguru un turpinām sauļoties vai pievēršam uzmanību un noskaidrojam, vai kopā ar viņiem ir kāds pieaugušais?

Dažādas pašvaldības – dažādi noteikumi

Evija Rācene norāda arī, ka dažādās pašvaldībās var būt dažādi noteikumi par bērnu atrašanos peldvietās bez pieaugušo uzraudzības. “Šis jautājums būtu jāskatās arī pašvaldību griezumā. Ir pašvaldības, kas nosaka, piemēram, ka bērni līdz 12 gadu vecumam nedrīkst atrasties pašvaldības pludmalē bez pieaugušo klātbūtnes, bet ir pašvaldības, kur nekas tāds nav noteikts,” ieskicē Evija Rācene.

Vienatnē nedrīkst peldēt ne liels, ne mazs

Jautāta, kas ir tas vecums vai brīdis, kad būtu pieļaujams, ka bērni dodas peldēties vieni, bez vecāku klātbūtnes, biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze norāda: “Bērnus, kamēr tie sasniedz pieaugušā vecumu, ir jāuzrauga. Vienatnē peldēt nedrīkst ne liels, ne mazs. Mums šķiet loģiski, ka bērni nedrīkst vadīt auto, nedrīkst līdz 14 gadiem braukt ar elektroskūteri, taču doties peldēt ūdenī, kas ir paaugstināta riska vieta, šķiet pieņemami. Sabiedrībā nav izpratnes par drošību uz ūdens jau pašos pamatos. Piemēram, ejot pāri ceļam, paskatāmies, vai nebrauc auto, taču ūdenī lecam ar galvu pa priekšu. Var pietikt ar vienu lēcienu uz galvas nezināmā vietā un, atsitoties pret ūdenstilpes pamatu vai dažādiem cietiem ķermeņiem, tas var radīt ķermeņa paralīzi uz visu atlikušo mūžu.”

Mums šķiet loģiski, ka bērni nedrīkst vadīt auto, nedrīkst līdz 14 gadiem braukt ar elektroskūteri, taču doties peldēt ūdenī, kas ir paaugstināta riska vieta, šķiet pieņemami.

Ko saka vecāki – kad viņi būtu gatavi palaist bērnus peldēties vienus pašus?

Mammamuntetiem.lv uzdeva jautājumu arī vecākiem – kad viņi būtu gatavi savus bērnus palaist peldēties vienus? Lielāka daļa vecāku atzīst, ka tas ir ļoti jutīgs jautājums un vienotas atbildes par konkrētu vecumu nav. Iezīmējās vecāku viedoklis, ka ap bērnu 14, 15 un 16 gadu vecumu jau kļūst pavisam grūti izkontrolēt katru bērnu soli, tāpēc atliek runāt ar drošību. 

Lūk, ko saka paši vecāki:

• “Viss ļoti atkarīgs no bērna un arī vietas. Ir tak atšķirība, peldēt tiešām vieniem vai civilizētā pludmalē. Dēlam 15, nodarbojas ar airēšanu, jau diezgan sen peldas viens arī piemājas dīķī. Peldētavās parasti ir kāds pieaugušais.”
• “Manam vecākajam 14, peldēt māk, bet tomēr vēl vedu uz pludmali un skatos, cik tālu peld. Jo kā jau puišiem, patīk pārbaudīt savas spējas. Braucam uz pludmali, kur ikdienā dežūrē glābēji. Laikam laistu tur arī vienu, ja gribētu un prasītos.”
• “Pat esot blakus krastā, man vienmēr bail! Un īpaši, kad 11 gadus vecais dēls ņurko un ilgāku laiku neparādās atkal virs ūdens. Kad varētu laist bez pieaugušo uzraudzības, nespēju pat iedomāties.”
• Kāda mamma pat jokojoties raksta: “Atceroties sevi bērnībā – NEKAD.”
• “Dzīvojam pie upes, vienu sāku laist no 14 gadiem.”
• “Palaidu 13 gadu vecumā. Dzīvojam vietā, kur ir vairākas peldvietas. Pieķēru vairākas reizes, ka dodas peldēt, neko nesakot. Dažiem draugiem sāka ļaut, un tie, ka neļauj, dodas līdzi. Pēc tam izžāvē peldbikses un dodas mājās sausi. Sapratu, ka aizliegt vairs nav risinājums. Izrunājām drošības noteikumus, ir jāpiezvana man un jāpasaka, ka iet peldēties. Pēc peldēšanās arī jāpiezvana, ka ir mājās.”
• Cita mamma ir ļoti lakoniska un uzskata, ka bērnu būtu gatava laist peldēties no 17 gadiem.

Sacensības var rīkot peldbaseinā, taču atklātā ūdenstilpē nevienam nekas nav jāpierāda.

Drošība jāievēro gan pieaugušajiem, gan bērniem

Ejot peldēt, sevi var pasargāt, ievērojot dažus svarīgus noteikumus, ko iesaka Biedrības “Peldēt droši” peldēšanas trenere un sertificēta glābēja Agnese Gedrovica:

• Ja ir nepietiekama peldētprasme, ūdenī lietot glābšanas vesti, arī pieaugušajiem. Ne piepūšamie matrači, ne pleciņi, riņķīši vai pīlītes – nav droši. Saulē tie var uzkarst un pārsprāgt.
• Nedoties ūdenī pārkarsušam. Ūdenī jāiet pakāpeniski, lai straujas temperatūras maiņas rezultātā muskuļi nesaraujas krampī un nesākas elpošanas spazmas, kas var novest līdz panikas stāvoklim un nepareiziem lēmumiem.
• Peldēt paralēli krastam, lai vienmēr būtu iespējams nostāties uz kājām.
• Nepeldēt vienatnē. Vienmēr vajag vismaz vienu cilvēku, kurš tevi redz un spēs izsaukt palīdzību vai pats palīdzēt. Peldoties vienatnē, paies laiks, līdz kāds sapratīs, ka esi pazudis. Arī glābējs neiet ūdenī viens!
• Izvērtēt savus spēkus, nebūt pārgalvīgam. Nemēģini nirt nedz tālumā, nedz dziļumā, dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.
• Sacensības var rīkot peldbaseinā, taču atklātā ūdenstilpē nevienam nekas nav jāpierāda. Pat, ja agrāk esi bijis labs peldētājs, peldēšana jāatsāk maziem soļiem un vēlreiz jāpārbauda savas peldētprasmes.
• Nepeldi, ja esi noguris, arī pēc spraigākas ballītes nevajadzētu peldēt. Nogurums, nepietiekama fiziskā sagatavotība, pārgalvība un bezatbildība lietojot alkoholu, kā rāda statistika, ir iemesli traģēdijām.
• Nepeldēt krēslā, tumsā, stiprā vējā vai negaisa laikā. Naktī mainās gan ūdens temperatūra, gan vēji, un nelaimes gadījumā tu vienkārši nebūsi pamanāms.
• Oficiālajās peldvietās ir peldvietas drošības noteikumi – iepazīsties ar tiem, ja atgadīsies kas nelāgs – zināsi, kā rīkoties.
• Seko līdzi laika ziņām un peldēties dodies tikai tad, ja ūdens temperatūra sasniegusi vismaz +18 grādus.
• Uzmanies no straumēm vai viļņiem – peldēšanai vispiemērotākais ir stāvošs ūdens. Ja peldi upē ar straumi, turp peldi pret straumi, kad spēki būs mazāk, pa straumei būs vieglāk tikt atpakaļ.
• Nelec ūdenī! Pat labi zināmās vietās apstākļi var būt mainīgi un lēciens beigties ar smagām traumām vai pat vēl ļaunāk.
• Ja mainās laikapstākļi un parādās pirmās aukstuma pazīmes vai spēku izsīkums – peldēšanos jāpārtrauc.
• Ja pamani, ka kāds uzvedas bīstami vai pārgalvīgi, aizrādi!

Ko varam secināt? 

 Kopumā iezīmējas pelēkā zona – no likuma viedokļa jau no 7 gadu vecuma bērnu drīkst atstāt bez pieaugušā uzraudzības, tomēr speciālisti ir stingri pārliecināti – lai arī nav tāda vienota vecuma, kad varētu uzskatīt, ka bērns vai jaunietis ir gatavs iet peldēties bez pieaugušo uzraudzības, bērni un jaunieši ir jāpieskata un peldvietās jo īpaši. Evija Rācene atgādina, ka kļūdas var izrādīties liktenīgas un tās peldoties pieļauj arī pieaugušie – lec ar galvu ūdenī, iet peldēties alkohola reibumā, un diemžēl to dara arī pusaudži. Tāpēc ļoti svarīgi par drošību pie ūdens arī gadījumos, ja šķiet, ka bērns un jaunietis visu jau zina.