“Bumbiņā” vai “līdaciņā” – vai lēkšana ūdenī var būt droša?

Atbildi sniedz biedrības “Peldēt droši” peldēšanas trenere un sertificēta glābēja Agnese Gedrovica.

Speciāliste norāda, ka būtiskākais ieteikums atklātās ūdenstilpēs ir nelēkt nekad un nekādā veidā. Tas nav droši – mirklis prieka var maksāt dzīvību vai nest nopietnu traumu.

Bet te visi katru gadu lec!

Jautāta, kā ar argumentu, ka esošā vieta ir zināma, ka visi šajā vietā katru gadu lec, ka tur nav nekādu akmeņu un vieta ir droša, Agnese Gedrovica uzsver, ka viens no traģiskās statistikas iemesliem ir sabiedrības neizpratne par drošu uzvedību pie un uz ūdens. Gadiem iesakņojušies mīti ir iemesls, kāpēc esam pirmajā vietā Eiropā noslīkušo ziņā.

“Atklātās ūdenstilpēs gultnes mainās gan dabas procesu, gan cilvēku darbības rezultātā. Viendien kāds iemet vecu mucu un nākošā dienā cits salauž sprandu. Karstā laikā un pateicoties meliorācijas vai aizsargdambju būvniecībai, mainās arī ūdens līmenis. Jebkurā gadījumā pelde jāsāk ar peldvietas izzināšanu – izstaigāt, pārbaudīt dziļumu – pārliecināties, ka ir droši. Nieka 5 minūtes izziņas var izglābt,” stāsta peldēšanas trenere.

Viņa uzsver – lai mazinātu traģisko statistiku, ir jāveicina sabiedrības zināšanas. Līdzīgi, kā iemācījāmies piesprādzēties auto, braukt ar riteni vai slēpot ar ķiveri galvā, jāiemācās vien daži noteikumi, lai atpūta nepārvērstos nelaimē.

Lasi vēl:

No cik gadiem bērni var peldēties vieni: ko saka likums, peldēšanas trenere un kā domā vecāki?

Kā izvēlēties drošu peldvietu?

Visdrošāk ir peldēt kādā no oficiālajām peldvietām kas ir speciāli izveidota un labiekārtota un to uzrauga glabējs (oficiālo peldvietu saraksts pieejams Veselības inspekcijas mājaslapā.

Nonākot arī pazīstamā peldvietā, pārliecinies, ka tā ir:

• pārredzama, nav aizaugusi;
• ar lēzenu krastu;
• izstaigā ūdenstilpes pamatni, vai zem ūdens nav kāds akmens, koks vai cits priekšmets;
• vispiemērotākais ir stāvošs ūdens, peldēt viļņos, lielā straumē ir bīstami.