Kamēr bērni brauc ar ragaviņām no kalna, ārsti bažīgi par gaidāmajām traumām

ReTV Ziņu satiktie valmierieši Simona un Ralfs no kalniņa, kur abus satiekam, dzīvo netālu, tādēļ šeit ierodoties visai bieži. Simona un Ralfs stāsta: “– Mēs esam ļoti par drošību. – Es esmu ļoti uzmanīgs. – Esam mājās pārrunājuši, ka nevar braukt pa kalniņu, ja kāds šeit stāv, jo šeit sanāk ļoti daudz bērni vakarā. – Ir bijis kādreiz Tev kāds starpgadījums, ka nākas sasisties? – Nav. – Pagājušogad bija, ka izkrita diezgan strauji un sasita degunu, bet labi, ka beidzās viss veiksmīgi, kāda asara jau no bira, bet tas jau pie lietas.”  
 

Jāsaka gan, ka Ralfs pieredzējis pavisam niecīgu traumu. Tikmēr dakteris Jānis Upenieks ReTV Ziņām saka – šis, ziemas aktivitātēm labvēlīgais laiks var beigties ar traumu, kuru tomēr varēja novērst: “Protams, bērni, viņi ļoti ilgi ir gaidījuši, tagad ragaviņas ir, slēpes ir, nu jau visādākas citas šīs te ziemas ietaises. Es paredzu, ka tuvākajās dienās traumu skaits varētu nedaudz palielināties. Bet, es domāju, ka pēdējo gadu prakse parāda, nebūs tik intensīvs, kā piemēram, vasaras karstajos mēnešos.”
 

Šī gada sākumā, kad ziema bija diegan krietna, traumu skaits Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcā, bija, varētu pat teik, satraucošs. Janvārī 40, februārī 262, martā 53 pacienti.” Ķirurgs un traumatologs turpina stāstīt par negadījumiem savā pieredzē, un atklāj, ka visbiežāk tie ir nobraucieni ar ragavām: “Neizrēķina trajektoriju, ietriecas kokos, kaut kādos nožogojumos. Tur var būt vis kaut kas – sākot ar punu pierē, kas pats par sevi nav nekas bīstams, līdz pat nopietnām vēderu traumām, kaulu lūzumiem. Tur tas spektrs ir diezgan plašs.”   
 

ReTV filmēšanas grupa novēroja, ka daži bērni izvēlās īpaši bīstamas vietas šādām ziemas aktivitātēm. Piemēram, vakar divi puikas traucās lejā pa kalnu, kurš blakus ir automašīnu brauktuve. Arī dakterim Upeniekam par šādu gadījumu, kad bērnu aizķer šķērsām braucoša mašīna, ir zināms: “Tas ir ļoti nepatīkami. Ir bijis tā, ka tas kalns, nogāze ir ļoti stāva un ietriecās kokā tā, ka zaudē samaņu, salauž roku vai kāju. ir bijis tā, ka uzkrien uz sniegā ieputinātām betona nožogojuma daļām, un ļoti stipri tiek sasists vēders un bojāti iekšējie orgāni.”
 

Dakteris gan piebilst, ka nebūt nav pret to, ka bērni brauc no kalna ar ragaviņām, slēpēm vai jebko citu: ''Man ir tikai viens lūgums, ko es diemžēl esmu redzējis. Paldies Dievam, šajā sezonā vēl nē, bet tā ir pieāķēšanās un braukšana aiz transportlīdzekļiem, un ir daļa vecāku, kas uzskata, ka tas ir stilīgi – piesiet bērnu ar ragaviņām pie āķa, un vilkt viņu pa ceļu. Manā skatījumā, tas ir mēģinājums bērnu nogalināt.”