Kamēr meita sēdēja, ieslēgusies istabā pie datora, vecāki nenojauta, ka aiz sienas notika noziegums

Bērnu pornogrāfija ir viens no sešiem izplatītākajiem Krimināllikumā minētajiem dzimumnoziegumu veidiem. “Ja mēs runājam par bērnu pornogrāfiju, tā ir milzīga problēma ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un visas pasaules kontekstā.

No vienas puses, bērni arvien vairāk laika pavada internetā, bērni kļūst patstāvīgāki, īpaši tagad ar attālinātajām mācībām. Bērniem jābūt patstāvīgiem, protams, no noteikta vecuma. Bet skolas vecuma bērni diezgan daudz laika pavada dažādās viedierīcēs, internetā, un tur viņi var sastapties ar visādu informāciju un piedāvājumiem. Ne vienmēr bērns var objektīvi izvērtēt tos piedāvājumus.
 

Nosūtīju svešiniekam savu kailfoto. Kas tur slikts?

Jaunieši arī aktīvi izmanto sociālos tīklus, un līdz ar to arī noziedznieki aktīvi izmanto tos pašus sociālos tīklus. Viņi turpat meklē bērnus, uzrunā bērnus, veido viltus profilus, mēģina ar viņiem sadraudzēties, piedāvā viņiem izgatavot un nosūtīt kailfoto vai apmainīties ar kailfoto.

Diemžēl arī bērni ne vienmēr izprot tās sekas, kas varētu iestāties pēc kailfoto nosūtīšanas, jo daudzi to neuztver kā noziegumu. Nedrīkst prasīt nepilngadīgai personai izgatavot kailfoto! Tā ir sodāma rīcība. Tā ir pamudināšana izgatavot bērnu pornogrāfiju.

Man nācies dzirdēt no cietušajiem bērniem, ka viņi īsti neapzinās, ka ir cietuši. Viņi saka: “Nu, labi, es izgatavoju to bildi. Es viņam nosūtīju. Es pat nezinu, kam es to nosūtīju, kas tas par cilvēku. Vai tad es esmu cietis? Parunājām, nosūtīju un viss.”
 

Vēlāk kailfoto var nospēlēt pret viņu

Bērns neapzinās visas tās sekas, piemēram, ka bilde var tikt izplatīta, ka tajā brīdī, kad viņš pārsūta bildi, zaudē kontroli par to. Tā bilde var tikt izplatīta internetā, tā var tikt ievietota nelegālos porno saitos. Tie paši cilvēki ar tādām interesēm var to bildi lejupielādēt un izmantot savu seksuālo tieksmju apmierināšanai.

Kad mēs bērnam to stāstām un prasām, kāda tev ir attieksme, viņš sāk aizdomāties par to, ka tomēr laikam negribētu, lai kāds skatītos uz viņa fotogrāfiju un pašapmierinātos.

Nemaz nerunājot par to, ka fotogrāfija mūžīgi paliks internetā un varbūt pēc 10-20 gadiem viņa pieaugušajā dzīvē, kad veidosies karjera, fotogrāfija var nospēlēt pret viņu. Diemžēl bērni ne vienmēr izprot sekas, kas var iestāties, vienkārši apmainoties ar seksuāla rakstura fotogrāfijām.”
 

Šantažē un draud, ka izbojās dzīvi

Labākajā gadījumā bērns savu kailfoto nosūta svešiniekiem, un ar to arī internetdraudzība beidzas. “Bet var arī gadīties tā (un tā arī gadās diezgan regulāri), ka, tiklīdz ir izvilināta pirmā fotogrāfija, tā sākas šantāža un draudi, ka tagad tev jāizgatavo jaunas, jo, ja tu to nedarīsi, es šo izsūtīšu visiem taviem radiniekiem, draugiem, klasesbiedriem.”

Šantāžas laikā bērns jūtas vainīgs un saprot, ka kaut ko izdarījis nepareizi. “Viņš baidās pastāstīt vecākiem par to, jo ir pārliecināts, ka par to sodīs. Viņš nonāk apburtajā lokā, viņš īsti nevar no tā izrauties. Tāpēc tas ir ļoti nopietni, un tādu gadījumu ir ļoti daudz.”

Parasti šajās situācijās runa ir par skolēniem, jo mazāki bērni tik aktīvi nelieto internetu patstāvīgi. Visbiežāk šādos tīklos iekrīt 12-17 gadus veci cilvēki.
 

Apmainīsimies ar kailfoto, lai apliecinātu draudzību?

Ļaundari mēdz veidot viltus profilus, uzdodoties par vienaudzi: “Lejupielādē internetā fotogrāfijas, kurās ir izskatīgs puisis, saliek fotogrāfijas, kurās apkārt redzama labi nodrošināta dzīve un skaistas mašīnas.”

Jaunieši arī aktīvi izmanto sociālos tīklus, un līdz ar to arī noziedznieki aktīvi izmanto tos pašus sociālos tīklus. Viņi turpat meklē bērnus, uzrunā bērnus, veido viltus profilus, mēģina ar viņiem sadraudzēties, piedāvā viņiem izgatavot un nosūtīt kailfoto vai apmainīties ar kailfoto.

No šiem viltus profiliem tiek uzrunātas nepilngadīgas meitenes, piedāvājot draudzēties. Kad sākas draudzēšanās, kurā viltvārdis prot labi ieinteresēt, pusaudzei tiek izteikts piedāvājums: “Ja jau esam draugi, tad apmaināmies ar kailfoto, lai apliecinātu savu draudzību!”
 

Izmanto arī savus īstos profilus

Līdzīgi par upuriem kļūst puiši. Šajā gadījumā par viltus profila bildēm tiek izmantotas skaistas meitenes fotogrāfijas, un šķiet, ka meitene jau nekur nepavedīs, īpaši, ja viņa ir draudzene. Ar viņu taču var apmainīties ar kailfoto, vai ne?

Gadās arī tā, ka noziedznieki pusaudžu vervēšanā izmanto savus reālos profilus, atklāj reālo vecumu (piemēram, 30, 35, 40 gadi) un publicē reālas bildes. Viņi pat aicina satikties klātienē un iemācīt kaut ko, ko bērna vienaudži nemāk.
 

Bail pastāstīt par piedzīvoto

Kopumā var teikt, ka bērnu pornogrāfija ir aktuāla problēma, un daudz ir šādu gadījumu. “Ļoti liela problēma ir tā, ka ne vienmēr bērni paši izprot robežas, un tajā brīdī, kad viņi nonāk tajā situācijā, nerunā, negrib runāt, baidās runāt vai viņiem nav, ar ko izrunāties.”

Ļoti liela daļa vecāku uzskata – ja bērns ir mājās, viņš ir drošībā. Uz ielas vai pastaigā ar draugiem var kaut kas notikt, piemēram, kāds var uzbrukt. Šķiet, ja meitene vēlu vakarā ies pastaigāties, tad vispār trakas lietas var notikt.
 

Aiz sienas notiek noziegums

“Bet, ja meitene sēž, ieslēgusies savā istabā pie datora, kas tur slikts var notikt?! Gan jau mācās! Sliktākajā gadījumā skatās “YouTube”. Bet vecāki nemaz neaizdomājas, ka tajā brīdī viņa arī var kļūt par cietušo, jo viņa sēž soctīklos, kāds viņu uzrunā, viņi iepazīstas, sākas attiecības, kailfoto izvilināšana, pamudināšana satikties, pavešana netiklībā.

Vecāki nemaz nenojauš, ka tajā brīdī aiz sienas notiek noziegums un ka bērns kļūst par upuri.
 

Uzticības pilnas attiecības

Tāpēc vecākiem ir jārunā ar bērniem, jāizskaidro visas šīs lietas un jārada bērniem sajūta: ja viņi saskaras ar kādu situāciju, kuru varbūt neizprot līdz galam, vai tā ir pareiza vai nē, viņi var atnākt pie vecākiem, izrunāties un lūgt padomu.”

Vecākiem nevajadzētu uzreiz kliegt un bārties, bet gan censties izprast bērnu un palīdzēt viņam.