Pērn Latvijā par 58% sarucis bērnu elektrotraumu skaits

Ik gadu vairāki desmiti Latvijas iedzīvotāju gūst dažāda veida un smaguma pakāpes elektrotraumas – no viegliem apdegumiem līdz nopietniem audu un orgānu bojājumiem, kas atsevišķos gadījumos beidzas ar nāvi.
Lielākais klupšanas akmens daudziem ir neziņa, kā rīkoties ar elektrību saistītā nelaimes gadījumā.

FOTO: Publicitātes foto

Lielākais klupšanas akmens daudziem ir neziņa, kā rīkoties ar elektrību saistītā nelaimes gadījumā.

2020. gads iezīmēja pēdējo gadu anti-rekordu, elektrotraumu upuru skaitam valstī sasniedzot 85, no kurām 24 guva bērni, liecina AS "Sadales tīkls" apkopotie dati. Situācija krasi mainījusies pērn, kad visa gada laikā reģistrētas 56 elektrotraumas – par 34% mazāk nekā gadu iepriekš. No tām 10 guva bērni, kas ir par 58% mazāk nekā 2020. gadā. Vienlaikus pērn par vidēji 7% pieaugusi kopējā sabiedrības izpratne par elektrodrošību, rāda jaunākais "Sadales tīkla" Elektrodrošības indekss.

 

Pērn no elektrotraumām cietuši cilvēki visās vecuma grupās – traumu guvis gan piecus mēnešus vecs zīdainis, gan 83 gadus vecs seniors. Pieaugušo vidū 78% gadījumos elektrotraumas guvuši vīrieši. Nelaimes gadījumus bieži izraisījusi no sprieguma neatslēgtas sadzīves elektrotehnikas labošana, neuzmanīga iekšējā elektrotīkla ekspluatācija, neapdomīgi remontdarbi īpašumā un pārgalvīga, pavirša rīcība elektrības tuvumā. Tikmēr starp bērnu gūtajām elektrotraumām septiņos gadījumos no 10 cietuši bērni vecumā līdz deviņiem gadiem, pārējās traumas guvuši pusaudži. Letālas bērnu elektrotraumas pērn nav reģistrētas. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ievērojami sarucis to elektrotraumu skaits, kuras mazi bērni gūst, ievietojot kontaktligzdās dažādus metāla un citu elektrību vadošu materiālu priekšmetus. Lielāko daļu bērnu gūto elektrotraumu izraisījusi pieskaršanās bojātām elektroietaisēm un elektroierīcēm (pagarinātājiem, kontaktdakšām, neizolētiem vadiem u.tml.). 

 

Starp bērnu gūtajām elektrotraumām septiņos gadījumos no 10 cietuši bērni vecumā līdz deviņiem gadiem, pārējās traumas guvuši pusaudži. Letālas bērnu elektrotraumas pērn nav reģistrētas.

 

Lai vērtētu vispārējo sabiedrības zināšanu līmeni par elektrodrošību, pēc "Sadales tīkla" iniciatīvas sadarbībā ar pētījumu centru SKDS jau otro gadu veikta aptauja Elektrodrošības indekss, kas ataino iedzīvotāju izpratni un zināšanas par elektrodrošību. Aptaujas dati rāda, ka sabiedrības izpratne svarīgākajos elektrodrošības jautājumos pērn, salīdzinot ar rezultātiem gadu iepriekš, pieaugusi par vidēji 7%. 

 

Reklāma
Reklāma

"Esam patiešām gandarīti par to, ka Latvijā pērn ir jūtami sarucis gūto elektrotraumu skaits, prieks arī par to, ka Elektrodrošības indekss uzrāda uzlabojumus sabiedrības izpratnē par elektrodrošību. Tomēr vēl arvien vairāki desmiti cilvēku, neapdomīgi lietojot elektrību, ik gadu gūst nopietnu kaitējumu veselībai vai pat zaudē dzīvību. Gan traumu apstākļu analīze, gan arī socioloģiskās aptaujas mums palīdz identificēt lielākos robus cilvēku zināšanās un saprast biežākos elektrotraumu cēloņus, kas ir ļoti būtiski, plānojot ikgadējās uzņēmuma elektrodrošības aktivitātes. Pērn rudenī organizējām elektrodrošības kampaņu ar fokusu uz bērnu traumu mazināšanu, uzrunājot jaunos vecākus, šogad turpināsim aktivitātes, paplašinot uzrunājamo mērķauditoriju grupas un fokusējoties uz vājākajiem posmiem iedzīvotāju zināšanās," norāda "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

 

Kā rāda jaunākais "Sadales tīkla" Elektrodrošības indekss, nemainīgi augsts saglabājies iedzīvotāju kopējais pašvērtējums par zināšanām elektrodrošības jautājumos, proti, 87% aptaujāto uzskata, ka pilnībā vai drīzāk pārzina elektrodrošības principus. Tomēr elektrotraumu statistika un negadījumu apstākļi liecina, ka iedzīvotāju rīcība bieži neatbilst augstajam zināšanu pašvērtējumam. Vienlaikus salīdzinājumā ar gadu iepriekš jaunākā pētījuma rezultāti uzrāda uzlabojumus vairākos ar izpratni saistītos jautājumos. Piemēram, dati rāda, ka iedzīvotāji arvien biežāk apzinās drošības riskus, kas saistīti ar spriegumam pieslēgtu iekārtu labošanu un bojātu elektroierīču izmantošanu. Tāpat neliels uzlabojums vērojams zināšanās par dažādiem ar elektrodrošību saistītiem faktiem. Piemēram, 85% jeb par 3% vairāk aptaujāto, salīdzinot ar gadu iepriekš, apzinās, ka regulāra elektrības drošības slēdžu atslēgšanās var liecināt par problēmām mājokļa iekšējā elektrotīklā.

 

Joprojām zemākie indeksa rādītāji skar tēmu par rīcību elektrotraumu gadījumos. Lielākais klupšanas akmens daudziem ir neziņa, kā rīkoties ar elektrību saistītā nelaimes gadījumā: 52% atzīst, ka neprastu pareizi rīkoties situācijā, kad gūta elektrotrauma, savukārt 27% nav informēti par sekām, kādas cilvēka veselībai un dzīvībai var radīt saskare ar elektrību. "Sadales tīkla" speciālisti atgādina: ja gūta elektrotrauma iekštelpās, vispirms nekavējoties jāpārtrauc elektrības padeve, atslēdzot elektrības drošības slēdžus vai atvienojot bojāto elektroierīci no kontaktligzdas. Neatslēdzot strāvas padevi un metoties glābt cietušo, traumu var gūt arī pats glābējs. Kad elektropadeve atslēgta, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113. Jāatceras, ka cilvēks pats ne vienmēr spēj novērtēt gūtās elektrotraumas nopietnību, tāpēc, ja ir saņemts strāvas trieciens, vislabāk ir konsultēties ar mediķiem. Ja cietušais ir bez samaņas, pirms mediķu ierašanās iespēju robežās jāsniedz pirmā palīdzība. Savukārt, ja elektrotrauma gūta no ārtelpās izvietotās infrastruktūras, nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties cietušajam un pieļaut citu personu tuvošanos notikuma vietai. Vienīgais veids, kā palīdzēt, ir zvanīt glābējiem pa tālruni 112 – operatīvie dienesti darīs visu iespējamo, lai notikuma vietā pēc iespējas ātrāk atslēgtu spriegumu un sniegtu palīdzību cietušajam. 


 

[1] AS "Sadales tīkls" Elektrodrošības indekss ataino Latvijas iedzīvotāju zināšanas un uzvedību elektrodrošības jomā. Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, 2021. gada nogalē tiešsaistē aptaujājot 1005 iedzīvotājus visā Latvijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.