8 aspekti, ko ar bērnu pārrunāt par drošu ceļu uz skolu

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošajiem provizoriskajiem datiem, šogad uz skolu dosies aptuveni 21,5 tūkstoši mazo pirmklasnieku, kuriem patstāvīga dalība ceļu satiksmē būs pirmreizējs notikums. 

Viņu vecākiem, kā arī pārējo skolēnu mammām un tētiem pirms jaunā mācību gada sākuma ieteicams ar bērniem pārrunāt ceļu satiksmes drošības principus, jo, kā liecina CSDD dati*, visvairāk ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti bērni-gājēji, notiek rudenī: oktobrī (21 cietušais) un septembrī (14 cietušie); kā arī ziemā: februārī (12 cietušie). Šie negadījumi biežāk notiek ceturtdienās un piektdienās, bet attiecībā uz diennakts laiku – tūlīt pēc sākumskolas stundu beigām no pulksten 12.00 līdz 14.00, kā arī vakarpusē, kad bieži vien beidzas ārpusskolas nodarbības – no pulksten 18.00 līdz 20.00.

Turklāt vecākiem jāatceras, ka bērns līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst uz ielas atrasties viens vai bez vismaz 13 gadus vecas personas klātbūtnes. Bērniem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu, laikā no pulksten 22.00 līdz 06.00 aizliegts atrasties publiskās vietās bez pieaugušo klātbūtnes.
 

Bērnu drošība – vecāku atbildība

Kā norāda DBS direktors Jānis Vanks, tieši vecāki ir atbildīgi par to, lai bērns gan uz skolu, gan mājām, gan ārpusskolas pulciņiem nokļūtu droši un netiktu iesaistīts ceļu satiksmes negadījumos. 
 

Jautājumi, kas ar bērnu jāpārrunā pirms došanās uz skolu:
 

• Maršruts

Pārrunājiet un kopā izstaigājiet ceļu uz skolu: kur atrodas sabiedriskā transporta pieturas, pa kādām ielām jāiet, kur un kā drīkst šķērsot ielas braucamo daļu. Uzmanība šai sarunai jāpievērš arī tad, ja bērns nesen sācis skolas gaitas jaunā skolā vai ģimene mainījusi dzīvesvietu – pārliecinieties, ka bērns orientējas jaunajā maršrutā. Ja bērns uz skolu dodas kājām, pirmajās skolas dienās veiciet maršrutu kopā ar viņu, turklāt abos virzienos. Ja ceļš uz skolu ved ar sabiedrisko transportu, izstaigājiet maršrutu līdz sabiedriskā transporta pieturai.

Pat, ja ceļš ir zināms, labāk pārliecināties, ka nav radušies jauni šķēršļi, piemēram, jauns celtniecības objekts vai tā sauktā “aklā zona” – vieta, no kuras iela nav labi pārredzama.

Novērtējiet arī velobraucēju un skūteru intensitāti konkrētajā ceļa posmā.

• Kā pareizi šķērsot ielu

Visdrošāk plānot maršrutu tā, lai ielas šķērsot nenāktos vispār, bet, ja tas jādara, atgādiniet, ka iela jāšķērso pa gājēju pāreju – vislabāk pa tādu, kuru regulē luksofors. Izstāstiet, kā jāuzvedas pie gājēju pārejas: jāapstājas, vispirms jāpaskatās pa kreisi, tad pa labi un pirms iešanas jāpārliecinās, ka autovadītāji gājēju ir pamanījuši. Ieteicams izveidot acu kontaktu ar autovadītāju – ja acu kontakts ir, tas nozīmē, ka šoferis gājēju ir pamanījis un var šķērsot ielu.

• Nenovērst uzmanību no ceļa

Mūzikas klausīšanās austiņās, spēlīšu spēlēšana telefonā, intensīvas sarunas ar draugiem novērš bērna uzmanību un var apdraudēt viņa dzīvību, tādēļ, ejot pa ielu, no šīm darbībām jāizvairās un jākoncentrē uzmanība uz apkārt notiekošo.

• Velosipēds kā pārvietošanās līdzeklis

Ja skolēns izmanto velosipēdu, lai nokļūtu mācību iestādē, izvērtējiet, kāda ir velo infrastruktūra konkrētajā maršrutā. Izplānojiet maršrutu kopā un kopā to arī veiciet – novērtējiet apmalīšu augstumu, nobraukuma un uzbraukuma vietas. Jāatceras, ka, šķērsojot ielas braucamo daļu, vēlams nokāpt no velosipēda. Izvērtējiet, kur un kā velosipēds tiks glabāts stundu laikā – vai pie skolas ir velonovietne.
Drošībai bērnam noteikti jālieto ķivere, elkoņu un ceļu sargi. Jāatceras, ka, braucot ar velosipēdu vai velo skūteri, nav atļauts lietot austiņas, kas novērš uzmanību un neļauj sadzirdēt automašīnu, tostarp operatīvā transporta, brīdinājuma signālus.

• Ja bērnu uz skolu vedam ar auto

Pirmkārt, plānojiet došanos uz skolu savlaicīgi, lai uz ielām neveidotos sastrēgumi. Otrkārt, bērns no auto jāizlaiž uz ietves nevis uz ielas braucamās daļas. Auto nevajadzētu novietot pārāk tuvu gājēju pārejai, pretējā gadījumā citas braucošās automašīnas var nepamanīt bērnus, kas šķērso gājēju pāreju. Sagaidot bērnu pēc stundām, arī jāievēro noteikumi – neļaujiet bērnam jūs gaidīt, stāvot pārāk tuvu braucamajai daļai. Vienojieties, kur būs iekāpšanas vieta, lai bērns zina, uz kuru pusi viņam jādodas. Atcerieties, ka bērni ir aizrautīgi un, ieraugot klasesbiedrus ielas otrā pusē, viņi var skriet pāri ielai. Pārrunājiet šīs potenciālās situācijas un atgādiniet, ka tā darīt nedrīkst.

Atcerieties, ka bērnam drošākā vieta ir auto aizmugurē, vislabāk – auto aizmugurējā labajā sēdeklī. Un, protams, bērns automašīnā jāpiesprādzē ar drošības jostu.

• Uz skolu ar sabiedrisko transportu

Veidojiet maršrutu tā, lai, izkāpjot no sabiedriskā transporta, bērnam nebūtu jāšķērso divjoslu kustības iela, jo gājēju pārejas šādās ielās ir ļoti bīstamas. Atgādiniet, ka iela pa gājēju pāreju jāšķērso lēnām, paskatoties uz abām pusēm.

• Atstarojošs apģērbs

Rudens vakari ātri kļūst tumši, tādēļ svarīgi, lai pie bērna apģērba būtu piestiprināts atstarotājs, lampiņa vai tiktu lietota atstarojoša veste. Arī spilgts, krāsains apģērbs padarīs gājēju pamanāmāku.

• Tumšais ziemas laiks

Jāatceras, ka, šķērsojot ielu tumšajā laikā, veidot acu kontaktu ar autovadītāju būs daudz grūtāk. Noteikti jāpārrunā laikapstākļu ietekme uz satiksmi, piemēram, kā lietus vai apledojums ietekmē bremzēšanas ātrumu un attālumu. Izstāstiet, ka šajā periodā auto nevar ātri nobremzēt pie gājēju pārejas, tādēļ gājējam iela jāšķērso vēl lēnāk nekā parasti.

*CSDD dati “Cietušo (bojā gājušo un ievainoto) bērnu – gājēju skaits 2020.”