Paralēlā dzīve "TikTok" un citur: par ko brīdināt bērnus, lai viņi internetu lietotu droši

Jo agrāk, jo labāk

Visbiežāk tieši vecāki ir tie, kas iedod bērnam viedierīci, tāpēc vecākiem jāizglīto bērns par drošību internetā, turklāt, jo ātrāk vecāki bērnam izskaidros, kas ir internets un kā tajā uzvesties, jo labāk. Ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem ir jāizrunā, kādi starpgadījumi un neparastas situācijas var rasties interneta vidē un kā uz tām reaģēt.

Turklāt, ja bērns redzēs, ka vecāki interesējas par to, ko viņš internetā dara, vecāki vienmēr būs pirmie, kam bērns uzticēsies, ja būs noticis kaut kas satraucošs. Savukārt, ja šo sākumposmu vecāki ir palaiduši garām un pusaudža vecumā mēģinās jaunietim ierobežot piekļuvi internetam, uzstādīt noteikumus par to, ko drīkst un ko nedrīkst, izvairīties no problēmām visdrīzāk neizdosies, jo jaunietis nesapratīs, kāpēc tagad mēģini viņam kaut ko stāstīt un ierobežot, ja pirms tam nekas tāds netika darīts.

Stāsti, vienojies un reaģē

Pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem vienkāršiem vārdiem ir jāizstāsta, kas ir internets un kā tas darbojas. Lai bērnam rodas izpratne, ka būšana internetā ir kaut kas daudz plašāks un publiskāks par – tikai es un mans telefons. Piemēram, septiņgadīga meitene, pārkāpjot noteikumus, izveido TikTok kontu (TikTok vecuma ierobežojums ir 13 gadi) un ievieto tur dažādus video – viņai būtu jāsaprot, ka šos video redzēs ļoti, ļoti daudzi cilvēki. Bērnam, publiskojot jebkādu saturu internetā, ir jāsaprot, ka to varēs redzēt visi – ne tikai draugi, bet arī vecāki, kaimiņi, pedagogi un jebkura sveša persona. 

Pirms izlikt bildi vai foto internetā, bērnam būtu jāiztēlojas, vai viņš to būtu gatavs izlikt pie ziņojumu dēļa. Tāpat jāzina, ka slēgtajās grupās publicētā informācija nav slepena, 

un cerēt, ka to neviens ārpus grupas neredzēs, ir naivi. Nereti gadās, ka kāds grupas biedrs pārpublicē grupas saturu un tas nonāk daudz plašākā auditorijā.

Otra būtiska lieta ir, jau piešķirot pieeju virtuālajai videi, vienoties ar bērniem par tās lietošanas laiku un noteikumiem. Iespējams, ka noteikumus pat vajag uzrakstīt uz lapas un piespraust pie ledusskapja. Turklāt noteikumi ir jāievēro ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem – nevar būt tā, ka pie pusdienu galda bērns nedrīkst, bet vecāki ir iegrimuši telefonos. Mazākiem bērniem labi strādā līdzsvara metode, piemēram, bērns pusstundu lasa grāmatu, pēc tam drīkst pusstundu spēlēt spēles vai skatīties video telefonā. Jo ātrāk tiks izveidoti un ievēroti interneta lietošanas noteikumi, jo vieglāk bērniem veidosies ieradums, ka ir laiks telefonam un internetam un ir laiks citām nodarbēm. Nav vēlams internetu izmantot pirms gulētiešanas, jo tas “ļoti ievelk” un bērni, it īpaši pusaudži, tāpēc aizmieg ļoti vēlu un no rīta nespēj pamosties.

Tāpat ir svarīgi bērnam stāstīt, ka ikvienā problēmsituācijā, kas viņu uztrauc vai mulsina interneta vidē, noteikti ir jāvēršas pie vecākiem vai pie kāda cita pieaugušā. 

Būtiski arī pašiem vecākiem adekvāti reaģēt uz ieraudzīto – 

nekādā gadījumā bērnu nedrīkst vainot, ja viņu ir uzrunājis kāds pieaugušais, mēģinājis ar bērnu nodibināt kontaktu vai ar manipulatīvām metodēm centies vai jau ir izvilinājis kādu informāciju. Pie tā vainīgs nav bērns, bet gan šis svešais pieaugušais!

Draudzēsimies? Tikai nevienam nestāsti!

Gada sākumā drossinternets.lv sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju uzsāka sociālo kampaņu Bīstamā draudzība internetā, kuras mērķis ir aktualizēt risku bērniem kļūt par pavedināšanas upuriem internetā. Kampaņai tika izstrādāts īpašs rīks sos.drossinternets.lv bērniem, vecākiem un pedagogiem, ar kura palīdzību var uzzināt, vai bērna draudzība internetā ar kādu reālajā dzīvē nepazīstamu personu ir droša un vai aiz tās neslēpjas pieaugušais ar sliktiem nodomiem. Savukārt vecāki un pedagogi var izmantot rīku, atbildot uz jautājumiem par informāciju, kuru viņiem ir pastāstījis bērns. Pēc jautājumu aizpildīšanas tiek sniegti padomi, kā rīkoties. Apzinoties situāciju, ļoti svarīgi ir meklēt palīdzību un bērns ar šo problēmu nekādā gadījumā nedrīkst palikt viens. Pusgada laikā kampaņā Bīstamā draudzība internetā ir piedalījušies vairāk nekā 6500 bērnu, no kuru sniegtajām atbildēm var secināt, ka 20 % no viņiem ir tikuši pavedināti vai pret viņiem ir vērstas krimināli sodāmas darbības interneta vidē. Milzīgs skaitlis, ko samazināt iespējams, tikai arvien vairāk un vairāk izglītojot bērnus.

Nedari citiem to, ko nevēlies saņemt pats

Ar bērniem un it īpaši ar pusaudžiem ir jārunā par atbildību interneta vidē. Šobrīd ļoti bieži ir sastopams kibermobings jeb vienaudžu emocionālā pazemošana internetā, tāpēc bērniem ir jāstāsta par to, ka otram nedrīkst darīt to, ko nevēlies, lai dara tev, – pazemot, ņirgāties vai izķēmot bildes. Ikvienam jaunajam interneta lietotājam jāņem vērā, ka katrs apbižotais, pazemotais vai jelkādā veidā aizskartais var vērsties policijā un tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu pāridarītāju sodīt. Internetā neviens nevar paslēpties, pat ja izmanto anonīmu profilu vai lieto izdomātu vārdu, policija ātri izskaitļos pāridarītāju. Vecākiem jāaicina bērni nebūt vienaldzīgiem un nedalīties ar pazemojošiem, aizskarošiem un nežēlīgiem video, bet par tiem teikt vecākiem vai skolotājiem.

Ļoti bieži interneta vidē nonāk atkailinātas bildes, ko pusaudži sūta saviem tā brīža draugiem vai draudzenēm. Viens mazs strīds, un bildes tiek pārsūtītas citiem vienaudžiem vai izliktas publiskai apskatei. 

Lai arī šī ir gana intīma un jutīga tēma, vecākiem noteikti par to ir jārunā ar saviem tīņiem, jo bērniem ir jāsaprot, ka ikreiz, kad viņi šādu foto nosūta kādam citam, ir ļoti liela varbūtība, ka to redzēs vēl daudzi cilvēki un tas var būt ļoti nepatīkami un radīt lielus pārdzīvojumus. Ja pusaudzis vai jaunietis vēlas sūtīt foto savam tā brīža sirdsāķītim, viņam vismaz jāparūpējas, lai fotoattēlā nebūtu redzama seja un sūtītājs nebūtu uzreiz atpazīstams. Ja nu tomēr kāds pagalam intīms vai neglaimojošs foto ir nonācis publiskā apskatē, tīnim jāzina, ka viņš ar savu problēmu nav palicis viens un ir iespēja viņam palīdzēt.

Vislabāk, protams, ja bērns uzreiz dodas izrunāties ar vecākiem, bet, ja no vecākiem ir kauns, var sazināties ar drossinternets.lv vai zvanīt uz uzticības tālruni. Ar drossinternets.lv palīdzību bērna kailfoto vai pazemojošu foto vai video var no interneta vides izņemt. Šādās situācijās svarīgi ir nekavējoties ziņot konkrētā sociālā tīkla administrācijai, lai viņi pēc iespējas ātrāk dzēš nelegālo un bērnu pazemojošo saturu.

Re, kā es varu!

Internets nereti ir vide, kurā tiek publicēti dažādi izaicinājumi vai “varoņdarbi”, kas var būt bīstami dzīvībai. Piemēram, Latvijā vēl nesen bija stilīgi braukt aiz trolejbusa, tāpat bērni un jaunieši tiek izaicināti apēst pilnu karoti ar kanēli, kas var izraisīt aizrīšanos un nosmakšanu. Tas viss tiek filmēts un ievietots internetā. Tāpēc ir labi, ja vecāki seko līdzi jaunumiem un aktualitātēm dažādos sociālajos tīklos. Ļoti labi, ja vecāki ir arī starp bērna draugiem sociālo tīklu kontos vai arī starp tiem ir kāds radinieks, kas var vecākus painformēt par bērna interesēm un aktivitātēm.

Vecākiem noteikti ir ar bērniem jāizrunā riskanto izklaižu bīstamība, der pārrunāt arī satraucošākos redzētos izaicinājumus un uzdot bērnam jautājumu, vai viņš tādus ir redzējis, vai saprot, cik tie ir bīstami. 

Tomēr, runājot par šīm tēmām, vecākiem ir jābūt piesardzīgiem, lai nepamudinātu bērnu, kas tos nav redzējis, apskatīt un paeksperimentēt. Jācer, ka vecāki zina un labi pazīst savu bērnu, tāpēc atradīs pieeju, kā pareizi izrunāt jautājumus ne tikai par riskantajām izklaidēm, bet arī citas tēmas. Un, jo atbalstošākas attiecības būs ģimenē, jo vairāk bērns uzticēsies saviem vecākiem un ikvienā satraucošā situācijā, ar ko saskarsies internetā, prasīs padomu vecākiem.

Der zināt!

• Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālrunis 11611
• Ziņot par pārkāpumiem internetā var https://drossinternets.lv/lv/zinot
• Kampaņa Bīstamā draudzība internetā pašpārbaudes rīks sos.drossinternets.lv

Avots: jauns.lv (Ilze Trofimova | Žurnāls "OK!")