"Es jau esmu tāds vecis, es māku braukt ar mašīnu" jeb – nelaime nenāk brēkdama

Visi gadījumi – smagi

"Tas, ar ko mēs mūsu nodaļā saskaramies, – praktiski visi gadījumi ir smagi. Ir vai nu ļoti smagas autoavārijas, kurās lielākoties pacienti nav bijuši piesprādzējušies, vai nu mums gandrīz vienmēr ir cilvēki, kuri, braucot ar riteni vai elektroskūteru, nav vilkuši ķiveri. Galvaskausa pamatnes lūzums ir visbiežākais iemesls, kāpēc mēs liekam nodaļā, vērojam, ārstējam," stāstīja Vahbe. 

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sākusi jaunu satiksmes drošības kampaņu "Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme", kuras mērķis ir veidot pieaugušo, īpaši vecāku, izpratni par nozīmi viņu priekšzīmīgai rīcībai ceļu satiksmē, veidojot drošus bērnu paradumus uz ceļa. Tas iekļauj arī aizsarglīdzekļu lietošanu satiksmē.

Salikām seju no plāksnītēm…

Ārsts vērtēja, ka bieži vien cilvēkiem šķiet, ka "ar mani jau tā nenotiks", bet patiesībā nelāgas sakritības notiek ik dienas. 

"Nesen mašīna vienkārši stāvēja ceļa malā, un laikam laikapstākļu dēļ smagā mašīna iebrauca tajā no aizmugures, bet jaunietis aizmugurējā sēdeklī bija atsprādzējies. 

Mēs pavadījām operāciju zālē nepilnas trīs stundas operējot, salikām seju no plāksnītēm, izvācām šķembas no smadzenēm, nācās arī kaut kā sašūt bojāto smadzeņu apvalku un evakuēt saasiņojumus gar smadzenēm, lai varētu izglābt dzīvību," pastāstīja Vahbe.

Pašlaik minētais jaunietis ārstējas intensīvās terapijas nodaļā, viņa stāvoklis ir stabils, bet virsārsts uzsvēra, ka šādi gadījumi, kad cietušie jau ir bijuši atsprādzējušies, jo nav domājuši, ka kaut kas slikts varētu atgadīties, notiek bieži. 

Aizsarglīdzekļu lietošana satiksmē ir pats galvenais. Lielākā daļa bērnu, kas nonāk slimnīcā, nav lietojuši ķiveri vai citus aizsarglīdzekļus, nav atradušies bērnu sēdeklīšos. 

Vahbe norādīja, ka pēdējos divos gados tikai viens pacients nonācis slimnīcā, kaut kritiena brīdī bija uzvilcis ķiveri, un arī šajā gadījumā galva netika cietusi, tikai žoklis.

Visu nevar kontrolēt

Iespējams, aizsarglīdzekļu nelietošana saistīta ar to, ka bērnu vecāki nespēj objektīvi izvērtēt potenciālos riskus, sprieda Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.

“Tas, kā cilvēki interpretē drošu braukšanu, jēgpilnu braukšanu, ir visai, tautas valodā sakot, sviestaini. Droši vien, ka es uz to skatītos plašākā nozīmē, kādas vispār ir vērtības, kādi ir atskaites punkti, kurus cilvēki ņem vērā tajā brīdī, kad vada automašīnu, kādā veidā ir jāveido mijiedarbība ar citiem cilvēkiem,” viņš norādīja.

Profesors arī sacīja, ka cilvēki, atrodoties satiksmē, mēdz pārspīlēt pakāpi, kādā spēj kontrolēt patiesībā nekontrolējamo jeb visu to, kas notiek tiem apkārt

“Skaidrs, ka tur arī bērni ir iesaistīti. Nu kā – es jau esmu tāds vecis, es māku braukt ar mašīnu, ar mani nekas nenotiks, lai tas bērns tur vienkārši pasēž,” piemēru minēja profesors. "Kaut kādā pakāpē varbūt cilvēkiem ir taisnība, ka viņš vai viņa māk labi vadīt automašīnu, bet satiksmes situācija ir kontekstuāla, tur ir mijiedarbība ar citiem satiksmes dalībniekiem, un visu tu nekādā gadījumā nespēj kontrolēt." 

Pilnu sarunas ierakstu var noklausīties portālā lsm.lv.