"Batuta vieta ir cirka arēnā, nevis privātmājas pagalmā," uzskata bērnu ķirurģe

Konsultē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurģe Astra Zviedre.

Kad ārā ir labs laiks un jo īpaši vasaras brīvlaikā strauji pieaug batutu, skrejriteņu, skrituļdēļu, velosipēdu un vasarā arī piepūšamo baseinu lietošana. Savainoties var gan rotaļu laukumos, gan komandu spēlēs, tomēr biežāk nopietnākas traumas bērni gūst, izmantojot sporta aprīkojumu. 

Traumu skaits nemainīgi liels

Visbiežāk bērni traumas gūst krītot – pārsvarā ar batutiem un divriteņu braucamajiem saistītās aktivitātēs. “Mēs katru gadu novērojam, ka vasarā strauji pieaug batuta, skrejriteņu un velosipēdu radīto traumu skaits,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurģe Astra Zviedre. Palielinoties elektrisko skrejriteņu lietotāju skaitam, attiecīgi palielinājies arī traumu skaits.

Bērnu ķirurģe Astra Zviedre. (Foto: no privātā arhīva)

“Ar skūteriem atļauts pārvietoties no 14 gadu vecuma, bet nodaļā redzam, ka tas netiek ievērots. Šķiet, attiecībā uz elektriskajiem skrejriteņiem  noteikumi vispār netiek ievēroti.

Foto: Shutterstock

Cik bieži redzam šo braucēju galvā ķiveri? Kritiens no šī braucamrīka var būt ļoti bīstams.

Kad nokrīt, braucot ar ātrumu 25 km/h, jauni cilvēki gūst seju kropļojošas traumas, lūzumus un deformācijas pat ar visu ķiveri,” stāsta ārste.

Arī atpūta pie ūdeņiem ir neatņemama vasaras sastāvdaļa. Ārste norāda, ka jebkuras ūdenstilpes tuvumā mazi bērni, tāpat kā vāji peldētāji, jātur no sevis rokas stiepiena attālumā. Uzskats, ka bērni, kuri prot peldēt, nav jāuzrauga tik stingri, esot maldīgs. “Spēcīgākiem peldētājiem vienmēr ūdenī jāiet kopā ar vājāku. Ja klāt ir vairāki pieaugušie, izvēlieties vienu, kurš noteiktu laiku būs atbildīgs par bērnu, piemēram, 15 minūtes. Pēc 15 minūtēm nododiet stafeti nākamajam pieaugušajam,” iesaka Zviedre.

“Statistika rāda, ka  mūsu bērni peld ļoti slikti.

Bet neatkarīgi no tā, cik labi bērns peld, pieaugušā uzraudzība ir obligāta vienmēr un visur! Vislielākajā riska grupā atrodas pārdrošie, viņiem raksturīga neuzmanība un savu spēku pārvērtēšana.” Lai gan tiek daudz runāts par to, cik bīstami ir uz galvas lēkt ūdenī, lecot iegūtās traumas mazumā neiet.

Ārste stāsta, ka mājās traumas vairāk gūst zīdaiņi un mazi bērni. “Zīdaiņiem tie ir kritieni no paaugstinājumiem, piemēram, pārtinamajiem galdiņiem, gultām, krēsliņiem. Trīsgadnieki vairāk gūst traumas no nenostiprinātām mēbelēm, kad virsū uzgāžas nopietns svars, kamēr bērns nevainīgi kāpelējis pa mēbelēm vai vēris vaļā atvilktni. Elektrotraumas vasarā gadās mazāk, tomēr maziem bērniem nemainīgi bieži uzgāžas virsū karsta kafija, tēja vai zupa, jo mamma ar mazo klēpī sēž pie galda. Bez uzraudzības nedrīkst atstāt rozetes un telefona lādētājus, asie mēbeļu stūri ir jāapdarina tā, lai izvairītos no sistām brūcēm galvā un pieres kaula lūzumiem. Sevišķi stingri tas jāpiekodina vecvecākiem, ja mazbērnu atstāj pie viņiem padzīvoties. Biežāk no tā cieš aktīvie trīsgadnieki,” norāda ārste.

Par drošību jārunā regulāri, nevis tikai sezonas sākumā. Katrai aktivitātei ir savi drošības noteikumi. “Es pat teiktu, ka vasaras sezonā par to jārunā katru dienu. Bērnam jāpiesaka, ka nedrīkst būt pārgalvīgs. Vecākiem jāapzinās, kāda ir bērna fiziskā sagatavotība, jo nereti arī vecāki ir vainīgi pie tā, ka bērns nometnē satraumējas.

Foto: Shutterstock

Viņi pieņem, ka bērns ir labā sportiskā kondīcijā un spēj piedalīties, piemēram, riteņbraukšanas sacensībās, lai gan ikdienā ar riteni nebrauc. Pirmais, kas jāapdomā, – vai konkrētā nometne ir piemērota manam bērnam.

Otrkārt, ja brauc ar riteni vai citu braucamrīku ar paātrinājumu, obligāti jāvelk ķivere.

Tam jākļūst par tādu pašu ieradumu, kā, piemēram, zobu tīrīšana,” norāda ārste.

“Tāpat jāmāca, ka nedrīkst skriet baros. Kad visi nekontrolēti joņo vienā virzienā, pieaug risks kādu sabradāt. Visam jānotiek organizēti. Mēs ceram, ka nometņu organizētāji ir izgājuši pirmās palīdzības kursus. Tas nenāktu par ļaunu arī vecākiem. Jārunā par saules apdegumiem, par aizsargkrēmiem un cepurēm; jāskaidro, kāpēc tas ir svarīgi. Vislielāko risku saules iedarbība rada tieši ikdienas aktivitāšu laikā un vislielāko kaitējumu ādai nodara, pirms cilvēks sasniedzis 18 gadu vecumu.”

Par zemu novērtētais batuts

Lēkāšana uz batuta ir jautrs piedzīvojums, diemžēl batuta traumas aptver plašu spektru – no nelielām plēstām brūcēm līdz pat mugurkaula, galvas, ribu un krūšu kaula lūzumiem. Turklāt, neraugoties uz centieniem padarīt batutus drošākus ar norobežojuma tīkliem un citiem elementiem, traumu skaits un dažādība arvien pieaug. Lielāko daļu traumu bērni gūst mājās.

Foto: Shutterstock

Pārskatījusi pētījumu datus par batutu drošību, Amerikas Pediatrijas akadēmija 2012. gadā paziņoja, ka batuti rada pārāk nopietnu smagu traumu risku un ieteica no tiem pilnībā atteikties. Gan no mini un pilnizmēra āra batutiem mājās, gan parkos un pat sporta nodarbībās. Latvijas speciālistu viedoklis pagaidām nav tik kategorisks, tomēr bērnu ķirurģe Astra Zviedre ir satraukta.

“Cilvēki īsti neapzinās, cik bīstams šis rīks var būt,” saka ārste, piebilstot, ka vasaras sezonā teju katrs ceturtais bērns slimnīcā nonāk ar batutā gūtām traumām. “Ja mājās ir batuts, tajā vienlaicīgi drīkst atrasties tikai viens cilvēks. Uzsvēršu, ka akrobātiskos vingrinājumus drīkst pildīt tikai tie bērni, kuri apmeklē sporta vai cirka skolu vai arī ir tos speciāli apguvuši sporta stundās. Ja neesam speciāli sagatavoti, traumas arī vienam cilvēkam batutā var beigties ar kropļojošiem bojājumiem vai invaliditāti,” stāsta Zviedre. “Bērnu kreativitātei nav robežu – viņi gadu no gada spēj atrast arvien jaunus veidus, kā sev salauzt kaulus.” Turklāt ir pietiekami daudz gadījumu, kad bērni cieš, sēžot zem batuta, turklāt riskam ir pakļauti arī tie, kas uzturas batuta tuvumā.

Vecāki bērni un jaunieši traumas gūst tiešām ekstrēmos veidos. “Uzskatu, ka batuts ir akrobātikas aprīkojums, kas būtu izmantojams mākslas vingrošanā vai, piemēram, cirkā.

Šobrīd bērni un jaunieši ļoti daudz laika pavada sociālajos tīklos, un, ja bērns tiktokā skatās, kā viņa vienaudzis lēkā pa batutu, piemēram, ar divriteni, viņam rodas priekšstats, ka tas ir vienkārši un to spēs arī viņš. Bērni ņem līdzi batutā dažādus priekšmetus, lai padarītu trikus sarežģītākus un tā izceltos sociālajos tīklos. Diemžēl rezultātā komplicētākas kļūst arī traumas. Dzīvību vai ekstremitātes batutos zaudē reti, tieši tāpēc, manuprāt, tie joprojām tiek pārdoti. Tomēr ļoti negribētos sagaidīt pirmo letālo gadījumu, lai tikai tad sāktu rīkoties,” ārste ir ļoti nopietna. Īpaši bīstams batuts esot mazākiem bērniem, tāpat arī tiem, kuri nav speciāli trenējuši attiecīgos muskuļus un saites. Jāpiebilst, ka traumas bērni gūst arī pieaugušo uzraudzībā.

Apdegumi. Apdegumu var dabūt, paslīdot un nobrāžot ādu pret raupjā sieta audumu. Atkarībā no smaguma pakāpes berzes izraisītā karstuma dēļ var rasties apsārtums, pietūkums, sāpes un virsējās ādas atslāņošanās. Batuta lietošana var radīt arī citas ādas traumas, piemēram, griezumus, skrāpējumus un sasitumus.

Muguras traumas. Izplatīts mugurkaula kakla traumu cēlonis ir dažādi akrobātiski triki. Šāda veida traumas var gūt, uz batuta kūleņojot. Dažreiz bojājumi var būt neatgriezeniski.

Roku traumas. Lēkāšana uz batuta var izraisīt roku sastiepumus un lūzumus. Aptuveni 60 procenti batutā iegūtu lūzumu ir roku lūzumi.

Kāju traumas. Nepareizi piezemējoties vai nokrītot, var sastiept vai salauzt kāju. Tie ir aptuveni 36 procenti no batutā gūtiem lūzumiem.

Kakla traumas. Kakla traumu var izraisīt arī lēkāšana uz batuta. Tās parasti ir nopietnākas nekā roku vai kāju ievainojumi, jo skar mugurkaulu. Iespējamie kakla ievainojumi ir lauzts kakls, kakla sastiepums, akūts muguras smadzeņu bojājums. Smagos gadījumos kakla traumas var izraisīt paralīzi vai nāvi.

Smadzeņu traumas. Lēkšana pa batutu rada smadzeņu vai galvas traumu risku, piemēram, traumatisku smadzeņu bojājumu, vieglu slēgtu galvas traumu, smadzeņu satricinājumu, intrakraniālu ievainojumu, smadzeņu bojājumu. Smadzeņu traumas bieži rodas, krītot vai ietriecoties citā lēkātājā. Nopietni negadījumi var izraisīt paralīzi vai nāvi.

Apturēts augšanas process. Bērniem un pusaudžiem garo kaulu galos atrodas augšanas plāksnes jeb skrimšļa diski, kas veicina kaulu augšanu. Šie diski ir īpaši trausli, un traumas var tos sabojāt, izraisot augšanas panīkumu, respektīvi, kaulu augšanas process var apstāties agrāk. Tas nozīmē, ka uz batuta iegūtās traumas palielina aizkavētas augšanas risku.

Speciālistes ieteikumi pēc iespējas drošai batuta lietošanai

* Pajautājiet pediatram, vai jūsu bērnam ir droši lietot batutu.

* Uzstādiet batutu zemes līmenī. Pārliecinieties, ka zeme ir līdzena.

* Novietojiet batutu uz mīkstas virsmas, piemēram, zāles. Nekad nenovietojiet batutu uz betona.

*Uzstādiet batutu drošā attālumā no kokiem, žogiem vai citām konstrukcijām.

* Pirms lēkāšanas atbrīvojiet batutu no lapām, gružiem vai ūdens.

* Pārklājiet batuta rāmi, atsperes un āķus.

* Uzstādiet ap batutu drošības tīklu.

* Pirms katras lietošanas reizes pārbaudiet, vai batuts nav bojāts; pārliecinieties, vai tīklā un batuta virsmā nav caurumu.

* Pirms lietošanas pārliecinieties, vai atsperes un skrūves ir pareizi ievietotas.

* Izvāciet priekšmetus, kuri atrodas zem batuta.

* Pirms lēkāšanas izņemiet visu no kabatām, noņemiet rotaslietas un cepures.

* Novelciet zeķes un apavus, kas palielina paslīdēšanas risku.

* Valkājiet sportisku apģērbu. Izvairieties valkāt drēbes ar rotājumiem vai lielām pogām.

* Vienmēr uzraugiet bērnu, kamēr viņš atrodas batutā. Pieaugušajam jābūt novērotājam, nevis jālēkā kopā ar bērnu.

* Vienlaicīgi uz batuta drīkst atrasties tikai viens cilvēks.

* Nekad neļaujiet bērnam kūleņot vai griezties. Apturiet, ja viņš lec pārāk augstu vai kustas nekontrolējami.

* Vienmēr lēkājiet batuta centrā un izvairieties no lēkāšanas tā malās.

* Neļaujiet bērnam no batuta nolēkt.

* Pēc batuta izmantošanas noņemiet visas kāpnes, lai pārliecinātos, ka bērni nevar tam piekļūt.

No kļūdām nemācās

Varētu pieņemt, ka brīdī, kad bērni ar traumām nonāk slimnīcā, vecāki apzinās situācijas nopietnību un pieļautās kļūdas, kā arī sāk padziļināti interesēties par bērnu drošību, lai nelaime neatkārtotos. Diemžēl tā nenotiek. “Esmu novērojusi tendenci – ja tas ir sasitums vai nobrāzums, teksti ir vieni un tie paši: “Paldies Dievam, ka mums nav jāpaliek slimnīcā, paldies, uz redzēšanos!” Par to, ka tas ir brīdinājums – laba mācība, lai nākamreiz ievērotu drošību, diemžēl vecāki neaizdomājas,’’ teic ārste. “Atklāsme nāk tikai tad, kad bērnam ir ļoti smagas vai neatgriezeniskas traumas.”

Nenoliedzami, bērnam jāļauj doties piedzīvojumos un radoši rotaļāties, taču ir jāparedz arī iespējamie riski un jābūt gataviem sniegt pirmo palīdzību.

Kā rīkoties, ja gūta trauma?

Ja noticis negadījums, aktivitātes nekavējoties jāpārtrauc. Jāpārbauda traumētā vieta un, ja nepieciešams, jāsazinās ar ārstu. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem jāievēro tās pašas vadlīnijas. Ja bērnam ir neliels ievainojums, piemēram, mazs nobrāzums, sastiepums vai zilums, to var ārstēt mājās. Sīkiem ievainojumiem vajadzētu sadzīt dažu dienu laikā.

Ar ārstu jāsazinās, ja bērnam novēro:

* apdegumus, griezumus vai sasitumus, kas nedzīst;

* ilgstošas ​​vai pieaugošas sāpes;

* grūtības pakustināt ievainoto vietu;

* apjukumu vai dīvainu uzvedību;

* stipras vai ilgstošas ​​galvassāpes.

Nekavējoties izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja jūsu bērnam ir kāds no šiem simptomiem:

* samaņas zudums;

* reibonis;

* vemšana;

* apjukums vai dīvaina uzvedība;

* grūtības pakustināt ievainoto vietu;

* pietūkums, jutīgums vai zilumi ievainotajā zonā;

* atklāts kauls.