No cik gadiem bērnu drīkst atstāt mājās vienu? Ko saka likums, bet ko psihologs?

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta 6.daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.

Likums arī nosaka, ka vecāku vai personu, kuras aprūpē bērns nodots, pienākums ir nodrošināt bērna no septiņu līdz trīspadsmit gadu vecumam uzraudzību, lai netiktu apdraudēta viņa dzīvība vai veselība.

Sākumskolas vecuma bērnam nevajadzētu likt uzņemties atbildību par mazo brāli vai māsu. Ja atgadās kāda ķibele, tad bēdas un trauma ir abiem. Latvijā atbildība likuma priekšā iestājas no 14 gadu vecuma, tātad ne ātrāk pusaudzis ir gatavs atbildēt par mazā brāļa vai māsas pieskatīšanu!

Par optimālo vecumu, kad uz brīdi bērnu var atstāt vienu un pamazām radināt pie patstāvības, visbiežāk piesauc 6 gadu vecumu, taču tas jādara ļoti pakāpeniski. 
 

Likums atļauj, bet, cik gatavs ir pats bērns? 

Psiholoģe Gunita Kleinberga sarunā ar “Mammamuntetiem.lv” uzsver, ka svarīgākais ir saprast, cik bērns vispār ir gatavs palikt mājās viens. “Ir jāizvērtē, cik bērns ir bailīgs, kā arī, kādi ir drošības apsvērumi, vai tā ir pilsēta vai lauki, vai apkārt ir ūdens. Otra lieta – jāsaprot, vai bērns vispār ir gatavs ievērot noteikumus,” saka psiholoģe
 

Jo bailīgāks ir bērns, jo grūtāk izturēt nedrošību. 
 

“Īpaši svarīgi ir domāt, ko iesākt, ja bērns ir pārgalvīgāks, ja patīk visu izmēģināt, nespējot salikt kopā cēloņus un sekas. Ja vecāks zina, ka bērns kaut kādos brīžos mēdz rīkoties neapdomīgi, svarīgi būtu parūpēties par drošības aspektiem.”
 

Bērns ir bailīgs un negrib palikt viens! Ko nu? 

Psiholoģe stāsta, ka šādos gadījumos svarīgākais ir bērnu pakāpeniski pieradināt pie vienatnes: “Ja bērns ir bailīgs un izjūt trauksmi, kad vecāks nav klātesošs, tad šī sagatavošana vienatnei jāsāk jau agrā vecumā ar stundu, divām, kad bērniņš paliek kāda cita aprūpē, vai vēlāk aiziet viens pats līdz veikalam – tā būtu tāda pakāpeniska pieradināšana.”
 

Tāpat vecākiem ir jāpasaka, ka bērns var zvanīt vai uzrakstīt viņiem, ja tas nepieciešams. 
“Ja bērnam ir bailes vienam pašam palikt mājās, tad tā viena lieta, ko vecāks var darīt, ir stiprināt bērnā drosmi un pārliecību. Piemēram, teikt: “Tev sanāks!”; “Redz, kur ir tas, ko tu vari darīt tajā laikā, kamēr mēs esam prom.”; “Ja ir nepieciešams, redz kur ir telefons, lai tu vari mūs sazvanīt.”; “Tu tiksi galā, tev izdosies!””

Tāpat vecākiem vajadzētu jau savlaicīgi parūpēties par dažādām nodarbēm, ko bērns viņu prombūtnes laikā var darīt, lai vienīgā nodarbošanās un drošības sajūta nav televizors un ekrāni.

“Var pārrunātarī to, ko darīt brīžos, kad uznāk šīs baiļu emocijas. Paskaidrot, ka tās tāpat aizies, ja atradīsi kaut ko, ar ko nodarboties, piemēram, lasi, zīmē, liec puzli vai liec lego, tad bailes mazināsies,” saka psiholoģe.

“Otra lieta ir bērni, kuriem ir tendence rīkoties neapdomīgi, tur ir jāskatās uz to, cik tā vide ir droša vai nedroša un, ko bērns šajā vienatnes laikā darīs. Tāpat ļoti jāpārrunā noteikumi un jāskatās līdzi, vai bērns šos noteikumus ievēro. Ja vecāks zina, ka bērnam ir tendence rīkoties neapdomīgi, tāpat, ja ir uzmanības deficīts un hiperaktivitāte, tad ir skaidrs, ka šos bērnus nebūtu ieteicams atstāt mājās vienus pašus šajos 7 gados. Tādos gadījumos vecākiem būtu jādomā par to, kas bērnu var pieskatīt, kamēr vecāks ir darbā,” saka Gunita Kleinberga.

Tāpat psiholoģe piemin pašapkalpošanās prasmes, kas nav mazsvarīgas. Proti, bērnam, kas palicis mājās pa dienu viens, būtu jāprot pagatavot sev ēst, ja to nav iepriekš izdarījuši vecāki, jāprot rīkoties dažādās sadzīviskās situācijās.

Ja lemts bērnu atstāt pie vecvecākiem

Psiholoģe min, ka tas nebūt nav sliktākais variants, taču jāņem vērā, kādas ir vecvecāku un bērna attiecības. Ja vecvecākiem patīk darboties ar mazbērnu, patīk pavadīt laiku kopā, tad kāpēc gan to neizmantot. Protams, vecākiem der atcerēties, ka noteikti vajadzētu piezvanīt savam bērnam katru dienu, ja šī prombūtne ir ilgāka par dažām dienām. 

Taču, ja bērnam pie vecvecākiem nepatīk, tad nevienam no tā nebūs nekāds labums. “Var aizbraukt pie vecvecākiem, bet gadās, ka arī viņi bērnam nepievērš uzmanību un gala rezultātā bērns turpina būt viens pats,” saka psiholoģe.