Austrālijā plāno aizliegt sociālos tīklus līdz 16 gadiem! Vai Latvija varētu sekot piemēram?

Kā sociālie mediji ietekmē jaunus prātus: kādas iespējas tie rada un kādu ļaunumu nodara? Vai radikāli ierobežojumi var situāciju uzlabot, vai tādus ir reāli ieviest un vai Austrālijas piemēru vajadzētu pārņemt arī citās valstīs?

Latvijas Radio “Ģimenes studijā” diskutēja Ilona Krone, psiholoģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes lektore, Jānis Buholcs, Vidzemes augstskolas profesors, Linda Saviele, klīniskā psiholoģe, biedrības "Centrs "Marta"" speciālistu komandas vadītāja, Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja, un Inga Akmentiņa-Smildziņa, nodibinājuma "Fonds Mammām un Tētiem" vadītāja, vecāku pārstāve.  

“Šobrīd lielākā daļā platformu ir atļauts reģistrēties no 13 gadu vecuma. Tik radikāli, ka no 16 gadiem [tos aizliegtu], manuprāt, nav vajadzības. Par jaunākiem bērniem gan pilnīgi piekrītu,” pauž Maija Katkovska, uzsverot, ka esošie ierobežojumi tiks striktāk kontrolēti.

“Ir jābūt atbildīgai pieejai, kāds saturs ir pieejams bērnu auditorijai (no ražotāja puses). Bet, lai noteikumi tiktu ievēroti, tiem jābūt sasniedzamiem, reāliem. Aizliegums līdz 16 gadiem šobrīd izklausās nereāli. Vienlaikus gribas aktualizēt, cik ļoti būtiski ir, lai vecāki veido ar saviem bērniem ciešas un uzticēšanās pilnas attiecības jau no mazām dienām,” saka Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Psiholoģijas doktore Ilona Krone piebilst, ka izglītošana būtu vajadzīga jebkurā gadījumā, citādi tas ir kļuvis nekontrolēti. “Domājot par Austrālijas pieredzi, es sazinājos ar kolēģiem Austrālijā, kuri arī nespēja dot vienotu atbildi, kāpēc šāds lēmums ir pieņemts, kāpēc tieši no 16 gadiem. Bet es uzticos jebkuras valsts profesionāļiem, kuri šādu lēmumu ir ieviesuši, un pēc tam labprāt dzirdētu par to kaut ko vairāk.”

Kāpēc sociālie mediji var būt tik ļoti kaitīgi?

“Tas kaitējums vispārīgā nozīmē ir tie vardarbīgie materiāli, kurus skatās jauni cilvēki. Tas tiek normalizēts, un tolerance pret vardarbību tiek paaugstināta jau pašā saknē. Otrs ir vardarbīgi seksualizētie materiāli,” pauž Linda Saviele, klīniskā psiholoģe.

Galvenais mērķis ir bērnu pasargāšana. “Mēs savā darbā redzam, ka bērnu pavedināšana internetā notiek tieši sociālo mediju platformās – tās ir tās vietas, kur šie varmākas uzrunā bērnus,” piebilst  Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja. “Ja būs šie ierobežojumi, bērns pat nebūs tajās platformās, viņš tur nevarēs atrasties!”

Visu diskusiju klausies ŠEIT!

Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par aptaujas saturu atbild vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”.