"Viņu dzīve nekad vairs nebūs tāda kā iepriekš!" Bērnu slimnīcas ārsts par galvas traumām, kas atstāj sekas

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts Basels Jakubs Vahbe intervijā mammamuntetiem.lv uzsver, ka profilakse ir labākais veids, kā pasargāt smadzenes no bojājumiem, jo tās nevar aizvietot vai pilnībā izārstēt pēc smagas traumas.

Smadzenes nav aizvietojamas – bojājumi var būt neatgriezeniski

Lai izskaidrotu galvas traumu nopietnību, ārsts uzsver, ka atšķirībā no citiem orgāniem smadzenes nav iespējams aizvietot: "Ja apstājas sirds – to var nomainīt. Ja nieres vairs nefunkcionē – tās var pārstādīt citam cilvēkam. Bet smadzenes ir tas, ko mēs nevaram aizvietot nekādīgi. Mums ir tikai vienas smadzenes, ar kurām jānodzīvo visu dzīvi."

Tieši tāpēc jebkura trauma var kļūt liktenīga, un tās sekas var ietekmēt cilvēku ne tikai fiziski, bet arī emocionāli un intelektuāli. Cilvēka ķermenis var atgūties no daudzām citām traumām, bet galvas smadzeņu bojājumi var neatjaunoties un radīt nopietnas veselības problēmas visā dzīves garumā.

Galvas traumas var šķist vieglas, bet sekas var būt smagas

Ne vienmēr galvas traumas izpaužas uzreiz. Dažkārt cilvēks pēc kritiena jūtas labi, bet pēc dienas, nedēļām vai pat mēnešiem sāk parādīties simptomi, kas norāda uz nopietniem smadzeņu bojājumiem. Ārsts uzsver, ka pat neliels trieciens var radīt nopietnas sekas:

"Ne visiem, kam bijusi šķietami viegla galvas trauma, būs tūlītēji simptomi. Bērns var izskatīties pilnīgi vesels, viņš var staigāt, runāt un spēlēties, bet vēlāk var parādīties citas problēmas – uzvedības traucējumi, runas attīstības aizkavēšanās, mācīšanās grūtības."

Smadzenes attīstās līdz pat 25 gadu vecumam, un bērnībā iegūtas traumas var traucēt šo procesu. Smagas galvas traumas bērnībā var novest pie ilgtermiņa neiroloģiskām problēmām, piemēram:

• Mācīšanās grūtības – bērns var zaudēt spēju koncentrēties un apgūt jaunu informāciju.
• Runas traucējumi – var attīstīties izteiksmes vai sapratnes grūtības.
• Uzvedības izmaiņas – bērns var kļūt agresīvs, emocionāli nestabils vai, tieši pretēji, apātisks.
• Atmiņas traucējumi – bērnam var būt grūtības atcerēties informāciju vai atgūt iepriekš apgūtās prasmes.

Pieaugušajiem galvas traumas var izraisīt ilgstošas sekas:

• Hroniskas galvassāpes – pastāvīgas sāpes, kuras parastās pretsāpju zāles neatslābina.
• Koncentrēšanās un atmiņas problēmas – cilvēks kļūst izklaidīgs, aizmāršīgs un mazāk produktīvs.
• Pastāvīgs nogurums un miega traucējumi – smadzeņu bojājumi var izraisīt bezmiegu vai pastāvīgu miegainību.
• Paaugstināts depresijas un trauksmes risks – galvas traumas var izraisīt emocionālās nestabilitātes problēmas.

Viens no bīstamākajiem aspektiem ir tas, ka galvas traumu simptomi var nebūt uzreiz pamanāmi. Ārsts min gadījumu, kad meitene pēc kritiena jutās labi, bet nākamajā dienā atklājās smags asinsizplūdums smadzenēs:
 

"Viņa pati neatceras, ka nokrita, jo bija zaudējusi samaņu. Sākumā likās, ka viss kārtībā, bet nākamajā dienā atklājās smags asinsizplūdums galvā. Ja viņa būtu kritusi ar ķiveri, iespējams, viss būtu citādi."

Ķivere var glābt dzīvību un samazināt traumas sekas

Pētījumi liecina, ka ķivere var samazināt smadzeņu traumu risku pat par 60–80%. Tā absorbē trieciena enerģiju un pasargā galvu no tieša sitiena.

"Pat ar ķiveri cilvēks var zaudēt samaņu, bet mēs zinām, ka tā būtiski samazina traumas ietekmi uz smadzenēm. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir lielākas izredzes atveseļoties bez nopietnām sekām," skaidro ārsts.

Īpaši bīstami ir negadījumi, kuros cilvēki brauc bez ķiveres un tiek notriekti vai krīt no liela augstuma. Ārsts dalās ar pieredzi: "Mums ir bijuši pacienti, kuri pēc negadījuma ar velosipēdu ilgu laiku ārstējas un viņu dzīve nekad vairs nav tāda kā iepriekš. Daži pat pēc pusotra gada vēl joprojām nevar pilnvērtīgi staigāt vai koncentrēties mācībām."

Vecākiem jāuzņemas atbildība un jārāda piemērs bērniem

Galvenais iemesls, kāpēc bērni nelieto ķiveres, ir vecāku attieksme. Ja pieaugušie neuztver to kā obligātu drošības pasākumu, arī bērni neuzskatīs to par nepieciešamu.

"Ja mēs rādām labu piemēru, bērns pieņem to kā normu. Bet ja vecāki paši nelieto ķiveri, kā viņi var prasīt to no bērna?"

Vecākiem jāmāca bērniem, ka ķivere ir tikpat svarīga kā drošības josta automašīnā:
"Mums jāmāca, ka ķivere ir norma – ja mēs kāpjam uz velosipēda, skrejriteņa vai cita transportlīdzekļa, mums ir jābūt aizsarglīdzekļiem, kas pasargā mūs no traumām. Mēs nevaram izslēgt visus nelaimes gadījumus, bet mēs varam ievērojami samazināt to sekas. Ja ķivere var pasargāt jūsu bērna smadzenes un dzīvību, vai tiešām ir vērts riskēt?"