Santa Didžus ar bērniem darina rudenīgas krellītes un pušķi

Dienu īpašu vērta arī tas, ka bija Santu vārdadiena, un jubilāre pēc pasākuma devās uz studiju, lai pārtaptu fantastiskā rudens fejā žurnāla vākam. Mums bija jauka kopīga darbošanās ar nelieliem atbalsta elementiem un plānu izveidot dāvanu – kļavu lapu rozīšu un tūtiņu pušķi, ko dāvināt vēl kādam tās dienas gaviļniekam. 

SKATIES FOTO GALERIJU AR ROTU GATAVOŠANU!

Pasākumu organizēja mākslinieces Antra Augustinoviča un raksta autore Līga Lerha. Lapas vāktas Inešu muižā, Pleskavas šosejas malā un Mežaparkā. Darbam papildus izmantotas adatas, šķēres un dažādi diegi – darba rīki un materiāli, kas atrodami katrā mājā.

Santa ar Rūda morālu atbalstu pin rozīti. To dara tā: kļavas lapu ar labo pusi uz augšu horizontālā virzienā saloka uz pusēm un satin ciešā rullīti, tā izveidojot rozītes vidiņu. Noloka tik tālu, lai lapas augšējo daļu var pie zieda pamatnes saņemt. Nākamo lapu loka tāpat un jau brīvāk tin apkārt satītajam vidiņam. Un tā pamīšus liek nākamo un nākamo – cik lielu rozi grib izveidot. Visu laiku stingri tur kopā topošā ziediņa pamatni, ko beigās nostiprina, stingri sasienot. Tas laikam, pirmo reizi šo darbiņu darot, ir visgrūtākais. Atkarībā no tā, kā ziedlapiņas ap vidiņu tiek liktas, roze var veidoties apaļīgāka vai garenāka.

Lapu kaudzē var atrast vēl šo to…

Lai gan sākotnēji bijām iecerējušas, ka rozītes darinās visi, pēc pārrunām pasākuma dalībniekiem tika dota absolūta izvēles brīvība. Dāvis aizdomājies, kā labāk pīlādžogu krelles vērt, Santa ar Annu liek lapiņu pie lapiņas krāsainās rozītēs, bet Emīlija, kura jau sākumā paziņoja, ka rozītes nepīs, darina kļavu lapu virteni.

Kad kopdarbs – rozīte ir gatava, Rūdis dodas to dāvāt vecmāmiņai. Malvīne ir priecīga par jauko dāvanu un pasmaržo kā īstu rozi. Smarža ir jauka!

Santas tētis Andris skatās notiekošajā un, šķiet, domā: Malači, malači! Darbojieties! Jums labi sanāk!

Annai ar Emīliju katrai savs darbiņš veicams. Anna improvizējot pin lapu pie lapas un veido kaut ko līdzīgu rozes–kallas ziedam. Emīlijai rudeņos tīk darināt garumgaras kļavu lapu virtenes. Virtenei ņem divas kļavas lapas. Vienas kātiņu izdur cauri otrai gandrīz pie lapas augšmalas un sasien mezglā.

Kad šķēres pazudušas lapu kaudzē, diegu zieda sasiešanai var nogriezt arī šādi… Attēlā redzēto lūdzu neatkārtot – bojā zobus! Anna, arī tu tā vairs nedari, labi? Bet bilde ir riktīgi smuka.

Emīlija sien lapas klāt vēl un vēl, līdz virtene izveidojas tik gara, kā plānots. Te jārēķinās ar lapu atbirumu, jo tās ir mīkstas un mēdz saplīst. Taču rezultāts nepārprotami ir ļoti skaists. –Man patīk rudeņos darināt šādas virtenes un sakārt istabā. Tik jauki smaržo, – teic Emīlija un iedāvina mums savu darinājumu.

Emīlija pabeigusi savu virteni, pārējie pin rozes… Mēdz teikt, ka slikts piemērs ir lipīgs, bet te lipīgs ir labs! Tagad visas meitenes pin rozes, kallas, tūtiņas, kas nu kurai labāk patīk.

Ar pīlādžu krellītēm Emīlija pušķo arī savas lapu tūtiņas pamatni.

Dāvis ver, ver pīlādžogu krellītes, tad vienā brīdī ietur pauzi un saka – Garlaicīgi! – Varbūt monotoni? – jautā Santa, samulsinot dēlu. Un dabū viņam skaidrot, ko šis vārds nozīmē.

Pīlādžogu krelles, izrādās, var ne tikai likt ap kaklu, iepīt pušķī, bet arī izmantot kā ūsas un deguna aizbāžamo, lai sliktu gaisu nejustu.

Krellīšu vēršanas stafeti pārņem Santas mamma Malvīne, kurai šis darbs sokas ļoti raiti. Visām iesaistītajām personām piedaloties, ir satīts daudz dažādu krāsu rozīšu, un Santa izveido pušķi. Tā pamatni dekoratīvi aptin ar krāsainu diegu, bet greznot nolemj ar pīlādžu krellītēm. Kā nostiprināt, lai nekrīt nost? – spriež Santa ar mammu.

Pīlādžu krellītes iepin pušķī. Vietām ar diegu nostiprina un – skaistā dāvana ir gatava! Vai var būt lieliskāka dāvana kā ar mīlestību pašu darināta?