No kāda vecuma bērnam piedāvāt zīmēšanu? Ideja pirmajam kopdarbam

Vecāki savai atvasei iespēju zīmēt var piedāvāt, kad mazais sasniedzis aptuveni gada vecumu. Taču tam jānotiek pieaugušā uzraudzībā, jo mazuļiem arī šajā dzīves periodā joprojām pasauli tīk iepazīt caur muti. Ja dodat zīmuli vai krītiņu, tad resnu un izturīgu, lai mazajās rokās to vieglāk noturēt. Krītiņš ir laba izvēle tāpēc, ka, lai arī kuru rakstāmlietas pusi bērns pagrieztu, tā vienmēr zīmēs. Ap pusotra gada vecumu zīmēšanas un gleznošanas process bērnam ir apzinātāks, jo daudz vairāk tiek atdarinātas pieaugušo darbības. Jāpiebilst, ka šādām mākslas nodarbēm jānotiek, kad vecākiem nav jāsteidzas un šo „ķēpāšanās” procesu var izbaudīt gan mazais, gan lielais. 
 

Pieaugušā iesaistīšanās bērna radošajās aktivitātēs ir ļoti vēlama. Pirmkārt, tā tiek sniegta nedalīta uzmanība, kas mazajam vajadzīga ik dienas; otrkārt, tā ir iespēja viņam palīdzēt, kad tas ir nepieciešams. Zīmēšanas laikā jācenšas pārāk neiejaukties, lai neciestu bērna fantāzijas lidojums. Tāpat ir iespēja sadalīt pienākumus – bērns veido zīmējumu, bet pieaugušais taisa tam rāmīti. 

Mākslas nodarbēm jānotiek tad, kad vecākiem nav jāsteidzas un šo „ķēpāšanās” procesu var izbaudīt gan mazais, gan lielais. 

Padomi, kā izgatavot rāmi bērna zīmējumiem:

• kā pamatu rāmim var izmantot papīra strēmeles, saldējuma kociņus vai kādus dabas materiālus;
• no izvēlētā pamatmateriāla izveido zīmējuma lielumam atbilstīgu rāmi;
• rāmi dekorē, ar karsto līmi pielīmējot vai smalku diegu pietinot pērles, lentītes, čiekurus, izskalota un apslīpēta stikla gabaliņus;
• var izmantot arī virtuvē atrodamās lietas, piemēram, kanēļa standziņas vai makaronus. Ja tos nokrāso ar zelta vai sudraba nagu laku, tie izskatīsies pēc eleganta dekora;
• ja rāmi neplāno stiprināt pie sienas, tad no kāda garāka kociņa vai kartona var izveidot kājiņu, pret kuru rāmi atbalstīt; 
• noteikti ļaujieties fantāzijai un eksperimentējiet! Uz rāmja var uzrakstīt arī kādu novēlējumu vai izgatavošanas datumu. 

„Izveidotajā rāmī var likt bērna roku vai kāju nospiedumus uz papīra, un ik pēc gada to atkārtot – pēc laika arī bērnam būs interesanti vērot, cik mazs viņš reiz bijis un cik nu liels ir izaudzis,” iesaka radošo darbnīcu pasniedzēja Ance Kļaviņa. Lai vēl vairāk izbaudītu radošo procesu, mākslinieciskās nodarbes iespējams pārvērst „brīvdienu ceļojumā”. Dodieties pastaigā gar jūru, savāciet izskalotos kociņus un akmentiņus, atnesiet mājās un izžāvējiet. Pēc nedēļas dabas materiāli būs pietiekami sausi, lai tos varētu izmantot radošo ideju īstenošanai.