Ieteikumi, kā pašam uzrakstīt dzejoli
Mums nav jābūt atzītiem dzejniekiem, lai rakstītu paši savu dzeju, jo dzejolis ir brīnišķīga izteiksmes forma, ar kuras palīdzību varam runāt par visdažādākajām tēmām.
Rakstu sērija par ģimenes saturīgu brīvā laika pavadīšanu ziemas vakaros atbalsta "Hasbro Gaming".
Mums nav jābūt atzītiem dzejniekiem, lai rakstītu paši savu dzeju, jo dzejolis ir brīnišķīga izteiksmes forma, ar kuras palīdzību varam runāt par visdažādākajām tēmām – dabu, ģimeni, jūtām un sajūtām, vidi mums apkārt, ikdienišķo un neparasto. Dzejas rakstīšana ir veids, kā vērīgi paskatīties apkārt un ieraudzīt to, ko reizēm palaižam garām.
Dzejoļa rakstīšana ir lielisks veids, kā tuviniekiem pateikt lietas, par kurām reizēm kautrējamies, dusmojamies vai pārdzīvojam. Kopīga dzejoļa rakstīšana ir paņēmiens, kas ļaus ģimenes locekļiem vēl vairāk satuvināties.
Dzejas rakstīšana sākas ar dzejas lasīšanu
Pirms ķeramies pie sava dzejoļa sacerēšanas, ir vērts paskatīties,
kādi mēdz būt dzejoļi un pavērot, kā tie uzbūvēti. Šim nolūkam
derēs gan jau iemīļotā dzejoļu grāmatiņa, gan arī tāda, ko iepriekš
neesat lasījuši. Tomēr ieteicams atcerēties, lai bērnos rosinātu
interesei, ir vērts izvēlēties konkrētai vecuma grupai piemērotus
dzejoļus (dzejoļus latviešu valodā internetā var meklēt, piemēram,
www.letonika.lv). Kad esat kādu dzejoli izlasījuši,
varat parunāt par galvenajām dzejoļu pazīmēm – atskaņām,
ritmu, rindiņu garumu, rindu skaitu pantā, izteikto saturisko domu,
labskanīgumu.
Īpašs stāsts ir par tautasdziesmām, kas ir mūsu lielā bagātība. Tām
ir ritmisks skanējums un dziļa jēga. Protams, nav vajadzības
iedziļināties, kā sauc tautasdziesmu pantmērus, tomēr ir vērts
ieklausīties un sajust ritmu. Tautasdziesmas pieejamas vietnē
www.dainuskapis.lv.
Dzejolis var sākties ar vienu rindiņu vai divām, kas šķietami nākušas no nekurienes, vai arī ar ideju, kas radusies iztēlē.
Sākam rakstīt dzejoli!
Nav vienas pilnīgi gatavas receptes, kā uzrakstīt dzejoli, taču ir
vairāki ieteikumi, kas noteikti palīdzēs rakstīšanas procesā. Kā
norāda Zinatnieks.lv, viss sākas ar treniņu. Jo vairāk
mēģināsiet, jo labāk sanāks. Dzejolis var sākties ar vienu rindiņu
vai divām, kas šķietami nākušas no nekurienes, vai arī ar ideju,
kas radusies iztēlē. Vēl iesaka iedvesmoties no apkārtnes un
apkārtējiem cilvēkiem. Var novērot cilvēkus, kas sēž uz parka
soliņiem vai iepērkas veikalā. Var izmēģināt rakstīt dzejoli par
cilvēku, kas ir svarīgs, izmantojot šī cilvēka rakstura īpašības.
Vēl var palīdzēt konkrētas tēmas izvēle, jo tas arī palīdzēs
konkrētāk saprast, kādus tēlus un aprakstus iekļaut dzejolī.
Aprakstus būs vieglāk veidot, ja izmantosiet piecas maņas:
ožu, garšu, tausti, redzi, dzirdi. Dzeju krāšņāku padarīs
mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi (metaforas, personifikācijas,
epiteti). Ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu veidiem var
iepazīties lv.wikipedia.org.
Sava dzejoļu lasīšana
Kad dzejolis (katram savs vai visiem kopējs) gatavs, ir laiks to
lasīt skaļi. Dzejoļa lasīšana balsī ļaus saprast, vai viss patiešām
ir kārtībā, varbūt tomēr ir nepieciešms kaut ko palabot vai
papildināt, lai dzejoļa doma būtu skaidra un pilnīga. Izlasi
dzejoli balsī. Zinatnieks.lv iesaka pievērst uzmanību tam, kā skan
vārdi, un kā katra rindiņa saplūst kopējā tekstā. Ja esat par
visiem sacerējuši vienu dzejoli, varat to lasīt uz maiņām – būsiet
pārsteigti, ka katrs to izlasīs citādi, akcentējot citu vārdu,
rindu vai noskaņu. Tas tikai parāda, cik mēs, vienas ģimenes
locekļi, esam dažādi!
Dzejoļa satura bagātināšana
Dzejoļa rakstīšanas procesā mēs esam brīvi un radoši, tādēļ nevajag
baidīties izmantot visus pieejamos resursus, lai savu garadarbu
darītu pilnīgu. Citās valodās, piemēram, angļu, ir plašs interneta
resursu piedāvājums, lai meklētu vārdu sinonīmus, antonīmus un
citus teksta bagātināšanas paņēmienus. Latviešu valodā jāizlīdzas
ar drukāto materiālu. Tas varbūt mūsdienās nešķiet tik parocīgi,
taču arī enciklopēdiju šķirstīšanai ir savs šarms. Grāmatas, kas
noderēs: "Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca", Latviešu etimoloģijas vārdnīca.
Pārbaudām gramatiku!
Mēdz būt arī tādi dzejoļi, kuru autori nav izmantojuši pieturzīmes.
Jā, arī tāda izteiksmes forma ir pieņemama. Taču no pieturzīmēm
nevajadzētu atteikties tikai tādēļ, ka neesat droši par to pareizu
lietošanu. Gramatikas pārbaude var izvērsties par jautru un
interesantu nodarbi, ja darāt to kopā. Arī te ieteicams atcerēties,
ka uzdevumam jābūt atbilstošam bērna vecumam. Mazāko klašu skolēni
var pārbaudīt, vai dzejoļa rindiņas sākas ar lielo burtu un beigās
ir atbilstošas pieturzīmes. Lielāki bērni var pārbaudīt, vai komati
ir īstajās vietās un vai vārdi ir uzrakstīti pareizi. Te noderīgs
resurss internetā būs www.letonika.lv.
Raksta tapšanā izmantota informācija no www.zinatnieks.lv
Reklāmas informācija
„JENGA” ir spēļu klasika. Tajā no klucīšiem uzceļ torni, no kura sagraušanas sava gājiena laikā jāizvairās! Kā tu apiesi gravitācijas likumu? Izveido masīvu torni no koka klucīšiem, pēc tam velc klucīšus pa vienam ārā, līdz viss krāvums sabrūk. Vai tava roka nenotrīcēs, izvelkot pēdējo klucīti pirms torņa sabrukšanas? Ja tā, tad tu uzvarēsi „JENGA” spēlē!